Par to, kādēļ bija nepieciešama varas maiņa, un par to, kas būs tās solītās labās pārmaiņas, Imants Krastiņš atklāti stāsta intervijā portālam "Apriņķis.lv".
Uzreiz pēc ievēlēšanas medijiem norādījāt, ka esat iecerējis kvalitatīvas izmaiņas novada domes darbā, un iedzīvotāji drīz vien varēšot redzēt pirmos rezultātus. Paskaidrosiet, kas būs šīs izmaiņas un kādi būs to rezultāti?
Šo es minēju saistībā ar iecerētājām izmaiņām deputātu komiteju darbā. Es vēlos, lai deputāti komitejās strādātu un spētu realizēt sev uzticētās pilnvaras. Diemžēl līdz šim deputāti bija tikai tādas kā balsošanas mašīnas. Proti, viņiem priekšā tika nolikti jau gatavi lēmumprojekti, kuros visas detaļas jau ir izlemtas iepriekš vienpersoniski. Un situācijā, kad kāds deputāts vēlējās izmaiņas lēmumprojektā, sanāca it kā uzticības balsojums priekšsēdētāja virzītajam variantam. Rezultātā, balsošanas disciplīnas vārdā, nebija iespējas īstenot sev uzticētās deputāta pilnvaras. Es vēlos šo absurdo situāciju mainīt, lai komitejās diskusiju ceļā deputāti darītu to, kas viņiem ir jādara - nonāktu pie vislabākā risinājuma, jo tieši viņi kā kopums ir lēmējvara, nevis kāda atsevišķa persona.
Tāpat vēlos, lai komiteju darbā tiktu iekļautas deputātu iniciatīvas, jo zinu, ka katrs no novada domē ievēlētajiem deputātiem ir personība, kuriem draugi, radi un kaimiņi jeb Carnikavas novada iedzīvotāji no kopumā 11 novada ciemiem ir deleģējuši realizēt savas vajadzības. Taču līdz šim deputātiem savu ideju realizēšana bija kā liels izaicinājums. Un es to pieredzēju pats, sešu gadu garumā strādājot domē. Kā opozīcijas deputāti saskārāmies ar uzstādījumu – gribat, lai kaut kas top, nesiet jau gatavu lēmumprojektu.
Kur it tā sāpe? Lai arī deputāti ir dažādu jomu speciālisti, viņi nav juristi un viņiem ir grūti sagatavot atbilstošu lēmumprojektu, atsaucoties uz visiem likuma pantiem. Tieši tāpēc es gribu pārmaiņas, kur ikviena ideja, tostarp arī opozīcijas, tiktu uzklausīta, nevis noraidīta. Patreizējā sistēma ir ačgārna. Jaunajā komiteju darba kārtībā deputāti nodarbotos ar tiešajiem pienākumiem – jautājumu lemšanu pēc būtības, un tikai pēc tam nepieciešamo dokumentāciju jau sagatavotu administratīvais personāls.
Nojūsu teiktā izriet, ka domē tagad notiks tā saucamās "prāta vētras"?
Diemžēl mūsu pašvaldībā šīs "prāta vētras" princips ir kaut kur pazudis, un Carnikavas deputātiem šāda prakse varētu likties kā tāds brīnumains jaunums. Tomēr šādā stilā pieņemt lēmumus deleģē likumdošana, un arī labā prakse ir tieši tādā veidā strādāt. Citās pašvaldībās jau tas notiek, piemēram, Ventspilī. Es ceru, ka šīs pārmaiņas iedzīvotāji novērtēs pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Gribu, lai carnikavieši redzētu, ka domes vadības maiņa ir nākusi par labu, jo deputāti ir spējuši realizēt tās lietas, kuras mudinājuši sakārtot paši iedzīvotāji, raustot deputātus aiz piedurknes.
Klausoties jūsu stāstītajā par to, kā iepriekšējās domes priekšsēdētājas vadībā tika organizēts darbs komisijās, šķiet, ka Daiga Jurēvica tiešām bijusi gana stingra.
Es negribētu iedziļināties tajās kļūdās, kuras es varētu būt saskatījis iepriekšējās vadītājas darbā... Varu teikt vien to, ka līdzšinējā Carnikavas domes priekšsēdētāja ir paveikusi daudz, un ar tādu budžetu, kas ir 13,5 miljonu eiro liels, būtu neiespējami neizdarīt labos darbus. Daigas Jurēvicas autoritārais darba stils ir nesis kādu labumu tajā mirklī, kad valsts mērogā ir stingi jāpārstāv Carnikavas pašvaldības intereses. Viņa ir līderis, labs orators. Tomēr, ja ir runa par to, kas ir jāsakārto savās mājās, savā sētā, tad Daiga Jurēvica, viena nespēj paveikt to, ko talantīgu deputātu kopums. Turklāt arī fakts, ka no viņas pašas komandas aizgāja prom puse deputātu, liecina, ka tā bija sistēmas kļūda.
Gan jūs, gan deputāti norādījāt, ka iemesls Carnikavas novada domes vadības maiņai bija arī nākama gada pašvaldības budžets. Pastāstiet, kas tieši budžetā Jums nepatika un ko tajā mainīsiet?
Esošajā budžetā, ko ir izstrādājusi iepriekšējā priekšsēdētāja, nebija iekļauta virkne lietu, ko es un citi deputāti tur būtu gribējuši redzēt. Piemēram, maģistrālās Dzirnupes ielas rekonstrukcijai Gaujas ciemā ir atvēlēti niecīgi līdzekļi. Cits piemērs ir veloceliņa iespējamā būvniecība gar autoceļu P1 posmā no Carnikavas līdz Garciemam. Plānus par veloceliņu varētu likt iekšā nākamā gada budžeta projektā, tikai vispirms ir jāveic kvalitatīva priekšizpēte, jāpieņem attiecīgi domes lēmumi. Tāpēc gada pirmajos mēnešos mēs pie tā arī strādāsim, lai atbilstoši jaunās domes vadības nospraustajam kursam šovasar varētu attiecīgi grozīt budžetu.
Vienlaikus es vēlos uz mūsu līdzšinējo saimniecību paskatīties plašāk, tāpēc izrunāšos ar katru struktūrvienības vadītāju. Nevēlos, lai mūsu domes darbinieki būtu tikai izpildītāji, kuri seko priekšsēdētāja rīkojumiem, neuzdrīkstoties paspert ne soli pa labi, ne soli pa kreisi. Zinu, ka domes darbinieki ir idejām bagāti, tāpēc sarunās aicināšu viņus domāt plašāk, sapņot, sniegt savus priekšlikumus, ko un kā varētu darīt. Līdz ar to daudzi budžeta grozījumi "uzburbuļos no iekšienes", no pašiem cilvēkiem, kas jau ir atbildīgi par konkrētajām jomām. Un tad pēc tam, vasarā, grozot budžetu, mēs jau spēsim tos "salikt pa pareizajām kastītēm".
Kas būs tas jaunās novada domes vadības nospraustais kurss jeb Carnikavas novada pašvaldības prioritātes?
Carnikavas novads, tāpat kā citas vietas Pierīgā, ir guļamrajons. Lielākā daļa cilvēku dodas strādāt uz Rīgu, un galvenos vilcienos cilvēkiem ir pilnīgi vienalga, kas sēž domes ēkā. Iedzīvotāji par, to cik labs ir novads, spriež pēc tā, ko viņi ierauga. Proti, viņiem svarīgi ir, lai ceļš pie mājām nav bedrains, lai uz ielas ir apgaismojums, lai mazulis var tikt bērnudārzā, lai pašvaldībā būtu laba skola.
Ko jūs gribat ar to teikt?
To, ka prioritātes būs tās lietas, kas tika apspriestas, veidojot novada ilgtermiņa stratēģiju. Proti, veidojot stratēģiju, mēs apzinājām to, kas cilvēkiem Carnikavas novadā ir nepieciešams. Un viena no vissvarīgākajām lietām, ko parādīja iedzīvotāju aptaujas, ir skola, bērnudārzs un sporta komplekss.
Tieši tāpēc novada domes pirmais un galvenais projekts būs izglītības iestāžu, bērnudārza un sporta kompleksa izveide. Tas atradīsies pašā novada centrā, ietverot plašu teritoriju, sākot no parka pie bērnudārza līdz stadionam.
Zeme zem stadiona jau ir atgūta Carnikavas pašvaldības īpašumā labu laiku atpakaļ, tāpēc tagad mēs vēlamies uzsākt šī kompleksa projektēšanu. Turklāt mēs vēlētos bijušā stadiona vietā, kas pārvērties par graustu, uzbūvēt ne vien sporta kompleksu, bet arī attīstīt veselu kvartālu ap to. Proti, blakus sporta kompleksam ir jāizveido bērnudārzs, un skolai jāuzbūvē jauna piebūve, lai tā beidzot no pamatskolas pārtaptu par vidusskolu. Runājot par skolu, ir jāuzsver, ka topošajai vidusskolai būtu jāizceļas ar izglītības kvalitāti, tai būs jāizkonkurē citu novadu skolas. Rezultātā novadam būs augstvērtīgs iestāžu kopums, kurā bērns tiks uzņemts bērnudārzā, pāries ielu, uzsākot blakus ēkā mācības vidusskolā, paralēli attīstot savus talantus mūzikas, mākslas un sporta jomās.
Otra Carnikavas novada pašvaldības prioritāte būs Piejūras dabas parka labiekārtošana. Tiks uzbūvētas tualetes, iekārtoti celiņi, un uzstādīti āra trenažieri. Tas neprasīs milzīgus ieguldījumus, bet uzreiz būs lietojams visiem iedzīvotājiem, kas ikdienā dodas pastaigāties pa Piejūras parku. Savukārt trešā prioritāte, kam mēs gribam pievērst īpašu uzmanību, būs ceļu un apgaismojumu programma. Iespēju robežās ir jāsakārto divas novada maģistrālās ielas - Mežciema iela un Dzirnupes iela. Tāpat ir jāsataisa ceļi dārzkopību teritorijās, un iespēju robežās tur jāuzstāda arī apgaismojums.
Runājot par sporta kompleksu, kur tam visam ņemsiet naudu?
Mēs šādu projektu nekad nevirzītu, ja mēs nezinātu, kur tam visam var atrast nepieciešamo finansējumu. Mēs raugāmies uz Eiropas fondiem un ceram uz deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugumu. Mums šobrīd Carnikavas novadā ir ļoti dīvaina situācija - novadā pastāvīgi dzīvo 15 tūkstoši iedzīvotāju, bet deklarējušies ir vien septiņi tūkstoši. Ja šie cilvēki deklarētos, tad pašvaldībā ieplūstu nodokļi, kurus mēs varētu ieguldīt novada attīstībā. Viens no mūsu mērķiem ir panākt, lai iedzīvotāji Carnikavā vēlētos deklarēties. Lai viņiem skaidrotu, kādēļ tas ir jādara, plānojam ieviest ilgtermiņa deklarēšanās programmu. Iespējams, līdzīgi, kā tas ir Siguldā, ieviesīsim lojalitātes kartes, kas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem sniegs priekšrocības. Tāpat būs diezgan intensīva un izglītojoša kampaņa, lai cilvēki ieraudzītu likumsakarību – jo vairāk deklarēto iedzīvotāju, jo vairāk nodokļu pašvaldības budžetā un vairāk ieceru, ko varam realizēt.
Tomēr Carnikavai tikt pie Eiropas fondu naudas būs gana sarežģīti, jo Pierīga nav nedz Latgale, nedz attīstības centrs, kam tā prioritāti pienākas. Jums ir pārliecība, ka šo Eiropas fondu naudu sporta kompleksa būvniecībai dabūsiet?
Lai mēs realizētu savas ieceres, ir vajadzīga pareizā soļu secība. Izglītības un sporta kompleksa gadījumā ir vajadzīgs tehniskais projekts, kas ir sadalīts daudz kārtās. Katrai kārtai ir iespējams piesaistīt finansējumu no Eiropas. Tāpat šo projektu, vismaz kādu daļu, var realizēt arī par mūsu pašu budžeta naudu. Visam nav jānotiek uzreiz, ideju par kompleksu var realizēt pakāpeniski, sperot solīti pa solītim.
Kas notiks ar Pierīgas pašvaldību apvienību, kuru vadīja bijusī priekšsēdētāja? Šajā organizācijā viņa bija galvenā karognesēja cīņā par Pierīgas pašvaldību interesēm valstiskā mērogā. Kāda būs jūsu loma šajā apvienībā, un vai Carnikavas novada pašvaldība turpinās tajā darboties?
Pašlaik mēs esam nodarbināti ar to, lai ieviestu kārtību paši savā sētā. Savas mājas mums ir pirmajā vietā, un jautājums par Pierīgas pašvaldību apvienību ir otršķirīgs. Par to, vai un kā mēs tajā darbosimies, vēl lemsim. Es gribu saprast, vai tāda Pierīgas pašvaldību apvienība spēs izcīnīt to, kas tiek deklarēts...
Jūs gribat saprast, vai no tā ir jēga?
Teiksim tā, jebkāda šāda veida organizācija, kas tiek dibināta, atspoguļo veco Ulmaņlaika teicienu: "Cik latviešu, tik partiju!" Un, piemēram, man kā Latvijas patriotam ir neērti skatīties, kā latvieši savā starpā ķīvējas. Manuprāt, nav pareizi, ka Latvijas pašvaldības, cīnoties katra par sava deķa gabaliņu, sašķeļas atsevišķās frakcijās. No šāda viedokļa skatoties, uzskatu, ka vispār nevajadzētu būt šāda veida organizācijām.
Savukārt, no otras puses tas ir ļoti loģiski, ka Pierīgā ir tapusi šāda apvienība, ņemot vērā to, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) problēma ir nespēja atrast vienotību kādā no jautājumiem. Es nepārzinu LPS virtuvi, bet, manuprāt, gan Pierīgas pašvaldības, gan relatīvi nabadzīgākās pašvaldības varētu nonākt pie kompromisa risinājumiem, ja vien LPS biedri vairāk pievērstos kopsaucēju meklējumiem, nevis koncentrētos uz personību ambīcijām.
Jūs liekaties tāds mērķtiecīgs un apņēmīgs, tāpēc vaicāšu, kas ir jūsu autoritātes? Vai jums ir kāds, kas spēj iedvesmot?
Esmu pārliecināts kristietis un kā padomes loceklis darbojos Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā draudzē. Un ja jūs man jautājat, kas ir mana autoritāte, tad es gribu teikt, ka es vēlos dzīvot saskaņā ar Dieva principiem, jo mana autoritāte ir Dievs. Savukārt cilvēki, kas mani iedvesmo, ir Krists Kalniņš un Rinalds Grands, kas ir Latvijā atpazīstamas personības un Ģertrūdes baznīcas mācītāji. Es no viņiem ļoti daudz mācos un vēlos labās lietas un kristietības principus ienest arī pašvaldības darbā. Manuprāt, nav nekādas robežšķirtnes starp baznīcu un darbu, jo runa ir tikai par tīru, šķīstu sirdi.