Kā otrdien, 15. decembrī, preses konferencē informēja pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvji, noslēdzoties "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sabiedriskajai apspriešanai, kas ilga veselu mēnesi no 11. novembra līdz 11. decembrim, atbalstu trasei paudušas visas 15 Latvijas pašvaldības, kuras tā skar. Savukārt šā gada martā, kad projekts ar vietvarām un iedzīvotājiem tika pārrunāts pirmoreiz, pozitīva attieksme pret "Rail Baltica" būvniecību bija tikai desmit pašvaldībām. Kategoriska vai neitrāla attieksme pret sliežu ceļu izvietojumu novadā bija galvenokārt Pierīgā. Proti, Ķekavas un Mārupes pašvaldību attieksme pret piedāvāto maršrutu bija negatīva, bet Baldone un Sēja pret projektu izturējās neitrāli.
Tagad, kā atzīst trases plānotāji, gan iedzīvotāju, gan pašvaldību attieksme pret "Rail Baltica" projektu ir mainījusies. Tā ir labvēlīga un saprotoša, tostarp arī Pierīgā, kā iepriekš jau vēstīja portāls "Apriņķis.lv". Tomēr viennozīmīgi apgalvot to, ka pilnīgi visi iedzīvotāji ir stāvā sajūsmā par jaunajām dzelzceļa sliedēm, nevar. To vienkārši nav iespējams izvērtēt un izmērīt. Projekta īstenotāji par pozitīvo attieksmi spriež pēc notikušajām sabiedriskajām apspriedēm. Tāpat to apliecina arī trases plānošanas ietvaros notikušās diskusijas, saņemtie un izskatītie priekšlikumi, kā arī rastā konstruktīvā sadarbība gan ar iedzīvotāju un pašvaldību izveidotajām darba grupām, gan valsts institūcijām.
Kopumā, kā norāda pilnsabiedrībā "RB Latvija", laikā no aprīļa līdz novembrim, meklējot labāko trases novietojumu, tika strādāts ne vien ar ierēdņiem pašvaldībās, bet arī ar iedzīvotājiem, kuri paši bija izveidojuši darba grupas. Kopumā šajās darba grupās bija apvienojušies 220 iedzīvotāji. Precizējot sliežu ceļu novietojumu, apciemoti 130 skarto zemju māju īpašnieki, lai individuāli pārrunātu konkrēto īpašnieku vēlmes un iespējamos tehniskos risinājumus trasei. Tāpat vairāku mēnešu laikā sniegtas ap 600 elektroniskas un 430 telefona konsultācijas. Savukārt pašas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes novembrī apmeklēja gandrīz tūkstotis cilvēku - iepriekš martā tās apmeklēja piecas reizes vairāk vietējo iedzīvotāju.
Runājot par to, kas ar šo projektu notiks tālāk, pilnsabiedrības "RB Latvija" plānošanas eksperts Neils Balgalis norādīja, ka IVN ziņojums decembrī tiks papildināts ar iedzīvotāju un pašvaldību priekšlikumiem. Šobrīd, pēc sabiedrisko apspriežu otrā raunda, projekta īstenotāji esot saņēmuši aptuveni 30 vēstules, no kurām puse vēstuļu ietver komentārus un lūgumus kaut ko vēl precizēt, bet atlikušajā daļā vēstuļu šim projektam pausts atbalsts.
Pēc tam, kad tas tiks izdarīts, IVN ziņojums tiks nodots Vides pārraudzības valsts birojam. Tur trīs mēnešus tas tiks vērtēts, pārbaudot, vai tas atbilst normatīvajiem aktiem un vai viss ir noticis godīgi un kā nākas. Savukārt nākamā gada martā par galīgo trases novietojumu lems pašvaldības. Tieši tām būs jāsaka gala vārds "Rail Baltica" izstrādātajam maršrutam un jāizvēlas kāds no trases variantiem, ja tādi novadam izstrādāti vairāki.
Kā portālam "Apriņķis.lv" sacīja N. Balgalis, viņaprāt, pašvaldības šo projektu akceptēs, nevis noraidīs. Turklāt visdrīzāk atbalstīts varētu tikt pilnsabiedrības "RB Latvija" izstrādātais rekomendējamais trases variants, jo tas veidots, ņemot vērā pašvaldību un iedzīvotāju ierosinājumus, iebildes.
Savukārt, tiklīdz pašvaldības būs paudušas savu attieksmi par sliežu ceļu izvietojumu, tiks veikti topogrāfiskie uzmērījumi visam izvēlētajam trases variantam, tiks detalizēti izstrādāta pati trase un notiks sagatavošanās nākamajam darba posmam - projektēšanai, vienlaikus visu vēlreiz pārrunājot ar skarto īpašumu saimniekiem. Bet 2017. gadā notiks projektēšana un īpašumu atsavināšana, lai 2020. gadā varētu sākt būvēt jauno dzelzceļu.
Vaicājot pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvim par to, vai šobrīd jau zināms, ka ar atsevišķiem iedzīvotājiem būs grūti vienoties par īpašumu atsavināšanu "Rail Baltica" būvniecībai, N. Balgalis teica, ka, visdrīzāk, atsavināšanas process lielas raizes nesagādāšot.
"Domāju, ka atsavināšanas process notiks raiti. Tas tāpēc, ka "Rail Baltica" trase lielākoties šķērso nevis iedzīvotāju privātmājas, bet privātīpašumā esošus mežus un laukus. Mums nav stāsta par dzimtas mājām, kuras tagad dzelzceļa dēļ būs jānojauc. Visā Latvijā kopumā būs jānojauc 30 būves un ēkas, kas lielākoties atrodas blakus dzelzceļa joslai. Taču šīs ēkas nav privātmājas, bet gan šķūnīši, garāžas, saimniecības ēkas un tamlīdzīgi. Pierīgā būs jānojauc viena neapdzīvota pussabrukusi māja Salaspilī un tās saucamās "dzelzceļa mājas" pie dzelzceļa pārbrauktuvēm Stopiņu novadā un Rīgas pilsētas teritorijā," klāstīja N. Balgalis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Pierīga no "Rail Baltica" varētu iegūt daudz. Labums būšot ne vien vietējiem uzņēmējiem sliežu būvniecības laikā, bet arī iedzīvotājiem tālāk nākotnē. Proti, pēc tam, kad tiks izbūvēta starptautiskā līnija, varēšot izveidot stacijas arī vairākās Pierīgas pašvaldībās, piemēram, Vangažos un Ķekavā.
"Ja mēs skatāmies nākotnē, tad Pierīgā pārvietošanās pēc 50 un 60 gadiem kļūs ērtāka. Piemēram, jau tagad var pārliecināties, cik liela loma dzelzceļa satiksmei ir Jūrmalā, Salaspilī, Ikšķilē un Ogrē. Šo novadu iedzīvotāji labprāt izmanto vilcienu, lai nokļūtu Rīgā. Un, pateicoties "Rail Baltica" projektam, arī daudzi citi Pierīgas novadu iedzīvotāji varēs baudīt dzelzceļa priekšrocības," teica N. Balgalis.
Iepriekš:
"Rail Baltica". Par un pret