Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka atšķirībā no šopavasar notikušās projekta sabiedriskās apspriešanas šajā reizē iedzīvotāju interese par sliežu ceļu maršrutu novada teritorijā esot bijusi krietni vien mazāka. Sabiedrisko apspriešanu Baldonē šoreiz apmeklēja ne vairs 250 cilvēki, bet tikai 60.
Kā norāda K. Putniņa, nelielā iedzīvotāju interese skaidrojama ar to, ka šobrīd neviens no piedāvātajiem trases variantiem vairs nešķērso apdzīvotas vietas - ne Pulkarni, ne vasarnīcu ciematus "Sarma" un "Misa". Līdz ar to iedzīvotāji ar sliežu ceļu novietojumu esot apmierināti. Tāpat, pēc K. Putniņas teiktā, trase esot pabīdīta nostāk no radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons", līdz ar to arī pašvaldībai un iedzīvotājiem bažu par drošību vairs nav.
"Trases plānotāji, precizējot sliežu ceļu novietojumu Baldonē, bija ņēmuši vērā pašvaldības un vietējo iedzīvotāju ieteikumus. Piemēram, tika izpētīta trases ietekme uz "Radonu". Tāpat arī ar iedzīvotājiem, kuru īpašumi atrodas "Rail Baltica" tuvumā, šovasar viss tika izrunāts. Tieši tāpēc tagad viss visiem ir skaidrs, un iedzīvotāji ar trases novietojumu ir apmierināti. Vismaz tā varēja just sabiedriskajā apspriešanā," teica Baldones novada domes priekšsēdētāja.
Viņa norādīja, ka, līdzīgi kā citviet Pierīgā, arī Baldonē cilvēki esot izmantojuši iespēju tikties ar projekta īstenotājiem pirms pašas sabiedriskās apspriešanas sapulces, lai uzdotu individuālus jautājumus. Tāpat arī sabiedriskās apspriešanas laikā tika uzdoti dažādi jautājumi. Cilvēki interesējušies par trokšņu sienām, kompensācijām, ceļiem un trases ietekmi uz mežiem.
"Šajā sabiedriskajā apspriešanas sanāksmē saruna ar projekta īstenotājiem bija ļoti konstruktīva. Turklāt uz visiem iedzīvotāju jautājumiem tika saņemtas ļoti izsmeļošas atbildes," pauda K. Putniņa.
Portāls "Apriņķis.lv" jau ziņoja, ka 11. novembrī iedzīvotājiem izvērtēšanai tika nodots modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Tāpat pirms divām nedēļām 15 Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Pierīgā, sākās sabiedrisko apspriešanu otrais raunds. Tā kā sliežu ceļu maršruts kļuvis precīzāks, izstrādātas trases alternatīvas, kā arī tapuši dažādi tehniskajiem risinājumi, piemēram, trokšņu sienas, pārvadi, tilti, iedzīvotāji tagad var daudz uzskatāmāk ieraudzīt, kā nākotnē modernā dzelzceļa līnija viņus ietekmēs.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.
"Rail Baltica" trase Pierīgā šķērsos Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Mārupes un Olaines novadus.
Iepriekš:
Rail Baltica dēļ Baldonē raizējas par īpašumiem un radioaktīvo atkritumu glabātavas Radons drošību
"Rail Baltica" Pierīgā. Par un pret