Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā novēroja portāls "Apriņķis.lv", uz sabiedrisko apspriešanu Salaspilī bija ieradušies aptuveni simt cilvēku, kas ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējā projekta apspriešanas sanāksmē šā gada februārī. Daudzi bija ieradušies jau ļoti laicīgi, lai izmantotu iespēju tikties ar projekta īstenotājiem, uzdodot individuālus jautājumus, sīki un smalki izprašņājot, kā trase tieši varētu ietekmēt iedzīvotāju ikdienu.

Sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāji uzdeva daudz un dažādus jautājumus. Cilvēki interesējās gan par trokšņu sienām, gan trases ietekmi uz ceļiem un vidi, tostarp bažījās, vai trases būvniecības laikā notiks gruntsūdens līmeņu izmaiņas. Tāpat iedzīvotāji vēlējās uzzināt, vai tiks kompensēts arī tas, ka tiks zaudētas zem īpašuma esošās derīgo izrakteņu atradnes.

Kāda dāma bija sašutusi par to, ka netieši skartajiem īpašumiem jeb tiem īpašumiem, kuri atradīsies salīdzinoši netālu no dzelzceļa sliedēm, netiks maksātas kompensācijas. Viņa sacīja, ka pirms kāda laika netālu no tagad ieplānotās trases viņa nopirkusi zemi. Tur klusā vietā viņa bija iecerējusi būvēt privātmāju, bet tagad "Rail Baltica" projekta dēļ to vairs nevēlas darīt. Pēc sievietes domām, viņa tagad nonākusi neapskaužamā situācijā - nauda par zemi iztērēta, māja trokšņošanas dēļ netaps, un arī kompensācija nepienāksies.

Visdrīzāk šī dāma savu īpašumu ir iegādājusies Saulkalnes ciemā netālu no Daugavas. Tieši šī ciemata iedzīvotājiem, kuri mitinās svaigi būvētās savrupmājās, nāksies pieciest neērtības, jo trase privātmāju ciematiņam iespiesta pa vidu neapbūvētajās teritorijās. Tomēr, kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja pilnsabiedrības "RB Latvija" plānošanas eksperts Neils Balgalis, Saulkalnes ciemā šī teritorija jau bija rezervēta šāda tipa infrastruktūras būvēm un cilvēkiem bija jārēķinās, ka kādu dienu ciematam pa vidu atradīsies sliedes vai šoseja.

N. Balgalis teic, ka tieši Daugavas šķērsojums uz Salaspils un Ķekavas novada robežas bija viena no sarežģītākajām vietām. Tomēr gala rezultātā sliežu ceļam šajā vietā ticis izveidots vislabākais risinājums, tapis visnotaļ veiksmīgs tehniskais risinājums dzelzceļa tiltam pār Daugavu un trase novietota tā, ka Salaspils novada Saulkalnes ciemā nāksies nojaukt tikai vienu māju. Turklāt, kā pārliecinājās portāls "Apriņķis.lv" nojaucamā ēka, kurā neviens sen vairs nedzīvo, drīzāk izskatās pēc pussabrukušas būdiņas.

Vienlaikus, pēc N. Balgaļa teiktā, lai gan Salaspils novadā atradīsies trases īsākais posms, izplānot sliežu ceļu atrašanās vietas bija gana liels izaicinājums, un ne jau tikai Daugavas šķērsojuma dēļ. Salaspils novada Ziemeļos trase bija jānovieto tā, lai nekaitētu arī mazdārziņiem "Avotos" un apdzīvotai vietai "Enerģētiķis". Tomēr beigu beigās arī šajās sarežģītajās vietās trase novietota pašā malā tā, lai netraucētu iedzīvotājiem.

Tomēr par spīti tam, ka krietnam pulkam salaspiliešu trase atradīsies kaimiņos, iedzīvotāji pret projektu izturas pat ļoti pozitīvi. Sabiedriskās apspriešanas laikā neapmierinātības nebija. Tieši pretēji - iedzīvotāji ar aplausiem atbalstīja kādu kungu, kurš sacīja, ka no "Rail Baltica" projekta Salaspils tikai iegūs. "Šo dzelzceļu mēs ceļam saviem bērniem. Turklāt mēs no tā tikai iegūsim. Tā būs mūsu dienišķā maize, līdzīgi kā diendienā jau gūstam labumu no esošā dzelzceļa, bez kura Salaspili vairs nevar iedomāties," teica kungs.

Iemesls, kādēļ Salaspilī tik ļoti priecājas par "Rail Baltica" sliedēm, ir ļoti vienkāršs. Salaspils novada pašvaldībā ieplānots būvēt ne vien dzelzceļa sliedes, bet arī multimodālo kravu termināli. Tas, pēc novada mēra Raimonda Čudara teiktā, "radīs lielu ekonomisko efektu". "Tas, protams, ir ļoti tālā nākotnē, taču multimodālā kravu termināļa būvniecība radīs darbvietas, kas mērāmas tūkstošos," sacīja R. Čudars.

"Rail Baltica" terminālis, kas būs galvenais kravu uzkraušanās punkts Latvijā, no kura tiks vests miljoniem dažādu kravu, tostarp arī Latvijas ražotāju sarūpētais, atradīsies Salaspils novadam tieši pa vidu, neapbūvētās teritorijās. No sākotnēji plašajām teritorijām pie apvedceļa un autoceļa Rīga-Daugavpils, termināļa novietojums tagad pārvietots gareniski gar apvedceļu. Un, pēc "RB Latvija" ekspertu stāstītā, šī ir labākā vieta šādai būvei. Terminālim ieplānotā teritorija ir gara un izstiepta, un trases abās pusēs ir krietni daudz vietas, kur uzbūvēt kravām nepieciešamās būvēs un loģistikas centrus. Tāpat tur ir arī pietiekami daudz vietas, lai izvietotu vairākās joslās 1520 mm platuma sliežu ceļus.

Jāteic, ka īpaši priecīgi par multimodālo kravu termināli ir Salaspils uzņēmēji. Pēc N.Balgaļa teiktā, ar novada uzņēmējiem esot notikušas jau neskaitāmas tikšanās. Kā norāda N. Balgalis, viņi nespēj vien sagaidīt, kad termināli uzbūvēs. "Uzņēmēju attieksme ir tāda - būvējiet ātrāk, kāpēc mums tik ilgi jāgaida! Tomēr saistībā ar termināli ir vēl gana daudz darāmā. Pirmās skices, kā tas viss izskatīsies, varēs ieraudzīt decembra beigās," pauda N. Balgalis.

Portāls "Apriņķis.lv" jau ziņoja, ka 11. novembrī iedzīvotājiem izvērtēšanai tika nodots modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Tāpat pagājušonedēļ 15 Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Pierīgā, sākās sabiedrisko apspriešanu otrais raunds. Tā kā sliežu ceļu maršruts kļuvis precīzāks, izstrādātas trases alternatīvas, kā arī tapuši dažādi tehniskajiem risinājumi, piemēram, trokšņu sienas, pārvadi, tilti, iedzīvotāji varēs daudz uzskatāmāk ieraudzīt, kā nākotnē modernā dzelzceļa līnija viņus ietekmēs.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.

"Rail Baltica" trase Pierīgā šķērsos Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Mārupes un Olaines novadus.