Kā novēroja portāls "Apriņķis.lv", iedzīvotāji uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies jau ļoti laicīgi. Vairāki desmiti cilvēku izmantoja iespēju tikties ar projekta īstenotājiem, lai uzdotu individuālus jautājumus. Cilvēki bija sapucējušies pie vairākām uz galda izliktām kartēm un kopā ar pilnsabiedrības "RB Latvija" ekspertiem centās noskaidrot, kā trase varētu ietekmēt viņu dzīvi un ikdienas gaitas.
Savukārt pašas sabiedriskās apspriešanas laikā pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvji prezentēja trases maršrutu variantus novadam un runāja par dažādiem tehniskiem risinājumiem, ietekmi uz vidi. Advokātu biroja "Borenius" konsultants Edgars Pastars iedzīvotājiem sniedza ieskatu, ko un kā varētu kompensēt trases skartajiem māju un lauku īpašumu saimniekiem.
Mārupieši apspriedes laikā ļoti rūpīgi klausījās, un šoreiz no iedzīvotājiem neizskanēja kareivīga kritika, kā tas bija sabiedriskajā apspriedē šopavasar. Iedzīvotāju attieksme bija ļoti rezervēta un diskusijas ļoti konstruktīvas. Turklāt kāds no iedzīvotājiem projekta īstenotājus pat uzslavēja, sakot, ka šī bija pirmā reize, kad projektu īstenotāju prezentācijas bija skaidras, saprotamas un baudāmas.
Iedzīvotāji sabiedriskajā apspriešanā interesējās par ietekmi uz vidi, satraucās, kā trase ietekmēs Jaunmārupes skolu, un vēlējās uzzināt, kad būs redzami rasējumi pievedceļiem. Tāpat interesējās par to, vai pašvaldībai tiks kompensēta iztērētā nauda par lokālplānojumu izstrādi Jaunmārupes mazdārziņiem, un vai tiem īpašumiem, kam būs uzlikts būvniecības liegums, pēc tam atmaksās nekustamo īpašumu nodokli. Jo, redz, iedzīvotāji tagad vairākus gadus maksās nekustamā īpašuma nodokli, bet pēc tam tāpat uz sava zemes gabala ieceres nevarēs realizēt.
Tāpat advokātu biroja "Borenius" konsultantu mārupieši sīki un smalki izvaicāja par to, kas būs atbildētājs tiesāšanās garumā. Un vai būvvalde šobrīd drīkst izdot atļaujas celtniecībai tiem īpašumiem, kas atrodas tiešā trases tuvumā. Vienlaikus atkal tika apcerēts tas, vai tiešām jau izstrādātie trases varianti Mārupes novadam ir tie paši labākie. Un vai vispār dzelzceļa sliedes ir jābūvē uz lidostu.
Uz sabiedrisko apspriešanu Mārupē bija ieradies arī Bruno Čipa. Šopavasar, kad notika šī projekta sākotnējā apspriešana, portāls "Apriņķis.lv" apmeklēja viņa dzimtas īpašumu, kas atrodas netālu no Vētras ciema, tieši blakus Rīgas-Jaunmārupes šosejai. Sliežu ceļu variants, kas paredzēja šķērsot Vētras ciemu, veda cauri viņa īpašumam. Toreiz, stāvot savā rūpīgi nopļautajā zemes gabalā, Čipa jutās kā pie sasistas siles – īpašums atradīšoties aizsargjoslā un tur neko vairs nevarēs darīt.
Uzrunāts tagad, viņš vēl aizvien ir skeptisks par trases būvniecību cauri Mārupes novadam. Tomēr atzīst - ja jau sliežu ceļam uz lidostu ir jābūt, tad lai tas iet gar Jaunmārupi, nevis gar Vētras ciemu.
"Praktiski jau Mārupē bez šī dzelzceļa var iztikt. Nav ekonomiskā pamatojuma, lai trasi dzītu uz lidostu cauri Mārupei. Bet, ja piespiež, ka caur Mārupi viņam ir jāiet, tad tas otrais variants gar Jaunmārupes ciematu ir labāks. Tāpēc, ka viņš ir savienots ar apvedceļu un iet tam tuvu klāt, skar mazāk īpašumu. Šis variants ir labāks, bet, protams, labāk, ka tādas trases vispār Mārupē nebūtu," klāsta Čipa.
"Apriņķis.lv" sabiedriskās apspriešanas sanāksmē sastapa arī baldonieti Aigaru. Viņš bija ieradies jau laicīgi, lai noskaidrotu, kā dzelzceļa trase ietekmēs viņa īpašumus Mārupē, Alsungas ielā un Baldonē. "Gribēju redzēt, kā tas viss uz kartēm izskatās. Vairāk jau man interesēja, kas notiks ar manu zemes gabalu Baldonē. Man attiecībā uz šo zemes gabalu ir plāni, gribēju noskaidrot, vai un kā tā īpašuma vērtība trases dēļ varētu mainīties. Piemērām, ja trokšņu līmenis būs liels, tad tā īpašuma vērtība varētu kristies," klāstīja Aigars.
Viņš moderno "Rail Baltica" projektu atbalsta un uzskata, ka tas Latvijai nesīs vairāk ieguvumu nekā zaudējumu: "Šo projektu atbalstu, jo, pirmkārt, dzelzceļš ir lētākais no transporta veidiem. Bet, otrkārt, tas ir arī viens no drošākajiem pārvietošanas veidiem. Mēs taču visi redzam, kas notiek ar lidmašīnām pēdējā laikā. Turklāt, ja vēl arī reģionālās stacijas izbūvēs, iedzīvotājiem būs pavisam labi," teic Aigars.
Portāls "Apriņķis.lv" jau ziņoja, ka 11. novembrī iedzīvotājiem izvērtēšanai tika nodots modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums. Tāpat šonedēļ 15 Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Pierīgā, sāksies sabiedrisko apspriešanu otrais raunds. Tā kā sliežu ceļu maršruts kļuvis precīzāks, izstrādātas trases alternatīvas, kā arī tapuši dažādi tehniskajiem risinājumi, piemēram, trokšņu sienas, pārvadi, tilti, iedzīvotāji varēs daudz uzskatāmāk ieraudzīt, kā nākotnē modernā dzelzceļa līnija viņus ietekmēs.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.
"Rail Baltica" trase Pierīgā šķērsos Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Mārupes un Olaines novadus.
Iepriekš:
Ķekavieši šoreiz pret Rail Baltica projektu izturas labvēlīgi; sabiedriskajā apspriešanā tikpat kā nav jautājumu
Kategoriski pret Rail Baltica sliežu ceļu maršrutu iestājas tikai Mārupē un Ķekavā
"Rail Baltica". Par un pret
