Tieši šis pētījums šobrīd iedzīvotājiem sniedz ieskatu, ko un kā varētu kompensēt "Rail Baltica" dēļ.
Kā otrdien, 17. novembrī žurnālistiem preses konferencē sacīja "Borenius" konsultants Edgars Pastars, šis apjomīgais pētījums Satiksmes ministrijas uzdevumā tapis pāris mēnešu laikā, un tā mērķis bija pirms gaidāmā "Rail Baltica" projekta pārbaudīt, kāda situācija attiecībā un atsavināmiem īpašumiem ir citur Eiropā un kāda ir esoša prakse Latvijā. Turklāt šī pētījuma "sausais atlikums" ir, ka tas nosaka vadlīnijas, kā "Rail Baltica" un citu projektu realizētājiem būtu jārīkojas, atsavinot īpašumus sabiedrības interesēs, tostarp sniedzot arī virkni priekšlikumus likumdošanas izmaiņām.
"Pirms liela projekta realizācijas ir jāpārbauda esošā sistēma. Vai viņa ir laba, vai ir vajadzīgi uzlabojumi. Un šīs ir viens no jautājumiem, uz ko mēs šajā pētījumā mēģinājām rast atbildes. Vērtējām Latvijas un starptautisko tiesu praksi. Skatījāmies, ko dara mūsu kaimiņi Lietuva un Igaunija, pētījām situāciju Vācijā. Veicām arī plašu Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas analīzi. Mēs uz šo pētījumu skatāmies kā uz labās prakses secinājumu apkopojumu "Rail Baltica" kontekstā. Taču to varētu izmantot arī citos lielajos projektos," pētījuma mērķus un gaitu izklāstīja Pastars.
Atlīdzība naudā vai graudā pienāksies atsavināmiem īpašumiem
Spriežot pēc Pastara teiktā, pētījumā secināts, ka atsavināmiem īpašumiem pienākas taisnīga atlīdzība, kompensējot arī radītos zaudējumus - vai nu naudā, vai graudā. Tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuru īpašumi vai kāda daļa no tā nonāks valsts īpašumā "Rail Baltica" dēļ, tiks izmaksāta kompensācija atbilstoši īpašuma tā brīža tirgus vērtībai vai piešķirts nekustamais īpašums kur citur, protams, ja vien saimnieks to pats vēlēsies.
Plānots, ka īpašuma tirgus vērtību noteiks vērtētāji, bet cilvēki, protams, arī paši varēs uzstāt uz savu ekspertu pieaicināšanu. "Strīdu gadījumā var piesaistīt arī citu, papildus vērtētāju. Tas nav tā, ka viens cilvēks pasaka – tā būs, un viss. Ir iespēja strīdēties par šo kompensācijas summu, piesaistot papildus ekspertus, kaut vai no vērtētāju asociācijas," norāda Pastars.
Vienlaikus viņš uzvēra, ka visiem būtu svarīgi likt aiz auss, ka kompensācijas apmēram ir jābūt objektīvi izvērtētam. "Būs jāmaksā tā summa, cik objektīvi īpašums tiks novērtēts. Kompensācijas nevar tiks maksātas, pamatojoties uz to, cik cilvēks vēlas saņemt vai cik daudz institūcija var samaksāt," uzsver Pastars.
Ir jāņem vērā tas, ka sabiedriski nozīmīgu objektu būvniecības dēļ kompensē īpašuma vērtību atbilstoši uzsāktai izmantošanai, nevis to, kas kaut kad nākotnē varētu būt. Vienkārši sakot, atlīdzība tiks atteikta tajos gadījumos, ja cilvēki vēlēsies saņemt kompensāciju, piemēram, par māju un kūti, kas ir tikai vēl plānu un ideju līmenī. Tātad - ja ieceres realizēšana nav sākta, tad atlīdzība nepienākas, savukārt ja jaunā māja vai kūts ir būvniecības stadijā, tad valstij šie zaudējumi ir jāatlīdzina. Tāpat jāņem vērā, ka "Rail Baltica" dēļ arī nelikumīga būvniecība netiks kompensēta. "Līdz ar to cilvēkiem vajadzētu sakārtot dokumentāciju, pirms ierodas vērtētājs. Laika to izdarīt ir vēl gana, jo vērtētāji neieradīsies tūlīt, bet tikai pēc diviem gadiem," klāstīja Pastars.
Vienlaikus svarīgi būtu atzīmēt, ka kompensācija nav tikai prāva naudas summa īpašnieka bankas kontā. Pēc Pastara teiktā, "Rail Baltica" skarto īpašumu saimnieki var lūgt piešķirt zemes gabalu arī kur citur. Arī šī iespēja, kas sevišķi varētu interesēt lauksaimniekus, pēc jurista domām, būtu taisnīga kompensācija.
Šajā kontekstā jāpiemin, ka 2017.gadā stāsies spēka izmaiņas Zemes pārvaldības likumā, kas paredzēs zemes konsolidācijas iespēju. Respektīvi, tieši šīs likumdošanas izmaiņas varētu par labu atrisināt situāciju, kad "Ral Baltica" trase sadala, piemēram, lauksaimnieka rapšu lauku divās daļās. Pateicoties šim likumam varētu nevis atsavināt pašu zemes gabalu, bet pārkārotas īpašumu robežas.
"Tas palīdzēs situācijā, kad tiek pārauts īpašums. Saimniekiem varētu piešķirt īpašumu sliežu viena pusē uz valsts vai pašvaldību zemes, vai līdzvērtīgi pārkārtojot zemes robežas starp vairākiem īpašniekiem, ja viņi tam piekrīt," skaidro Pastars.
Par sabojātu skatu un sliežu klaboņu atlīdzība nepienāksies
Visdrīzāk uz kompensācijām nevarēs cerēt tie, kurus "Rail Baltica" trase skars netieši. Respektīvi, atlīdzība nebūs paredzētā īpašumiem, kurus nešķērsos sliežu ceļi. Iedzīvotājiem, kuru mājas un zemes gabali atradīsies trasei blakus - gan aizsargjoslā, gan ārpus tās – "Rail Baltica" neērtības būs jāpacieš.
Advokātu biroja eksperts skaidro, ka, pētot citu valstu praksi, secināts, ka netieši skartajiem īpašumiem kompensācijas nepienākas arī citur pasaulē. Tomēr, pēc jurista teiktā, atsevišķos gadījumos trases skarto īpašumu saimnieki var lūgt savu nekustamo īpašumu atsavināt. "Tā nav, ka trases skartajiem īpašumu saimniekiem būs jāpacieš viss. Ja tiek pārsniegts piesārņojums, trokšņu līmenis, smakas, vibrācijas limiti, tad ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību. Bet ietekmei tiešām ir jābūt būtiskai. Kompensāciju nevarēs pieprasīt tie, kas, atrodoties simt metru attālumā no sliedēm, sūdzēsies par vilciena radīto troksni," skaidroja Pastars. Viņš arī piebilst, ka kompensēt neērtības visiem "Rail Baltica" netieši skartajiem īpašumiem nebūtu taisnīgi. Citādi var sanākt situācija, ka apdalīti būs tie, kas jau tagad dzīvo blakus šosejām un vēja ģeneratoru parkam.
Tāpat arī traucētos skatus un pieķeršanos īpašumam nekompensēs. Atlīdzība nepienāksies arī tiem, kuriem trases būvniecības laikā vai pēc tam, nāksies mērot garāku ceļu vai tupēt sastrēgumos. Pēc Pastara teiktā, benzīna čeki netikšot apmaksāti. Vienlaikus īpašniekiem jārēķinās, ka valsts nav atbildīga par īpašuma vērtības izmaiņām. Cilvēkiem jārēķinās, ka "Rail Baltica" dēļ viņu īpašuma vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.
Attiecībā uz kompensāciju izmaksu sliktas vēstis tiem, kuri īpašumus iegādājušies tā saucamos treknajos gados un vēl joprojām maksā kredītu bankai. Pastars norāda, ka situācijās, kad, īpašumu novērtējot, tiks konstatēts, ka hipotēkā nodrošinātais parāds ir lielāks par tā vērtību šobrīd, starpība būs jāsedz pašiem iedzīvotājiem. "Piemēram, ja parāds ir 200 tūkstoši, un šobrīd māja tiek novērtēta par 100 tūkstošiem, šo starpību nesedz valsts. Tas paliek īpašnieka ziņā," klāsta Pastars.
Vienlaikus viņš arī piebilst, ka ir arī labas ziņas tiem, kuru īpašumi apgrūtināti ar hipotēku. Plānots, ka tiks mainīta likumdošana, lai atsavināmajiem īpašumiem hipotēku varētu pārcelt uz kādu citu zemes gabalu, kurš tad tiks piešķirts. Turklāt bankām būšot tas jāpieņem. Viņas nevarēšot šādam darījumam iebilst, kā arī atkāpties no aizdevuma līgumā noteiktā.
Konfliktsituācijas vērtēs parlaments un tiesa
"Borenius" eksperts norāda, ka sabiedrībai nozīmīgu infrastruktūras projektos indivīdam nav veto tiesību, tāpēc būtu naivi cerēt, ka tikai tāpēc, ja nevēlies, lai "Rail Baltica" vilcieni brauktu cauri tavai sētai, šis projekts netiks īstenots. "Īpašnieka interesēs būtu nevis ieņemt kategorisku nostāju, bet gan vienoties," teic Pastars.
Situācijas, kad neizdosies panākt kompromisu, Saeimā tiks virzīts atsevišķs likumprojekts par īpašuma atsavināšanu piespiedu kārtā. Turklāt šāda prakse, kad parlaments lemj par individuāla cilvēka īpašumu atsavināšanu strīdīgajās situācijās, pēc jurista teiktā, esot ļoti augsts aizsardzības standarts, kas neesot plaši izplatīts citur Eiropā. Citur, piemēram, Polijā par to lemjot pašvaldībās. Taču attiecībā uz "Rail Baltica" projektu šo augsto aizsardzības standartu, kad strīdīgo situāciju vērtē parlaments, turpinās izmantot, atsavinot tos īpašumus, par kuriem nevarēs panākt vienošanos.
"Cilvēki bieži vien jauc un domā, ka Saeimā runā par to, cik tad man samaksās. Saeima nerisina jautājumus par atlīdzības apmēru, Saeima risina jautājumu tikai par to, vai šo īpašumu ir nepieciešams atsavināt projekta realizācijai. Parlaments, protams, uzklausīs nekustamā īpašuma saimnieku un pārbaudīs, vai kāda institūcija nav salaidusi kaut ko grīstē," paskaidroja Pastars.
Jurists teica, ka, protams, konflikta situācijās pastāv iespēja arī griezties tiesā. Un strīdi par atlīdzību tiks vērtēti vispārējas jurisdikcijas tiesā jeb rajona un apgabaltiesās. Tomēr jāņem vērā tas, ka, ja tiek uzsākta tiesvedība, tā "Rail Baltica" gadījumā nepaturēs pašu atsavināšanas procesu un projekta realizēšanu.