Ceturtdien, 5. novembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) K. Gerhards kopā ar Pierīgas pašvaldību vadītājiem tikās, lai pārrunātu virkni svarīgu jautājumu. Un, lai gan šajā reizē galvenokārt bija plānots runāt par gaidāmo novadu reformu, Pierīgas mēri izmantoja izdevību ar ministru apspriest krietni vien aktuālākus jautājumus, proti, bērnudārzu un skolu trūkumu, jauno skolotāju algu reformu, kā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtību.
Kā tikšanās laikā vairākkārt uzsvēra novada priekšsēdētāji, tieši šīs trīs lietas ir tās, kas Pierīgai sagādā ne mazums raižu.
"Šogad bērnudārzi, finanšu izlīdzināšanas likums un skolotāju algu reforma atstās sekas uz Pierīgas pašvaldību budžetiem – vidēji ar ietekmi 10% apmērā. Mēs neesam spējīgi tik strauji izdancot līdzi spēles noteikumu maiņai. Mums, protams, pieaug ienākumi, bet ne tādā mērogā," sacīja Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, uzverot, ka valstiskām izmaiņām, kas skar pašvaldības, būtu jānorit ne tik strauji. Vienlaikus Ādažu mērs aicināja pirms kādu reformu veikšanas ņemt vērā to, ka Pierīgā viss notiek citādi, nekā pārējos Latvijas novados.
M. Sprindžuks stāstīja, ka, pretēji situācijai citur Latvijā, Pierīgas novados šobrīd steidzami nepieciešams būvēt skolas un bērnudārzus, jo strauji aug iedzīvotāju skaits, taču naudas tam visam īsti nav. Pēc viņa teiktā, šīs problēmas nav iespējams atrisināt, ja ik gadu citu novadu subsidēšanai nākas atvēlēt ievērojamu daļu pašvaldības budžeta līdzekļu.
"Izlīdzināšanas sistēma man Ādažiem atņem 1,3 miljonus eiro. Par šo naudu es varētu uzbūvēt nelielu bērnudārzu katrā apdzīvotā kaktā, un rindas uz vietām pašvaldības dārziņā novadā vairs nebūtu. Ar to es gribu teikt, ka šobrīd valda īsts bardaks. Ādaži nav gatavi finansēt citus reģionus, ja tur netiek domāts par attīstību. Es neesmu gatavs atvēlēt naudu pustukšām skolām, skolotāju algu reformai," klāstīja mērs.
Arī citi Pierīgas novadu mēri nekavējās kritizēt esošo finanšu izlīdzināšanas kārtību. Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš finanšu izlīdzināšanas sistēmu nodēvēja par "sociālisma laikiem" un norādīja, ka turīgo novadu samaksātā nauda dažkārt tiekot izlietota visai dīvaini, piemēram, Liepājas futbola komandas finansēšanai.
Savukārt Carnikavas novada pašvaldības vadītāja Daiga Jurēvica uzsvēra, ka četrām Pierīgas pašvaldībām – Baldonei, Inčukalnam, Sējai un Ropažiem – pēc finanšu izlīdzināšanas vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir pat zemāki nekā valstī vidēji. "Ja mēs esam izlīdzinām tik dziļi, ka pakrītam zem vidējā rādītāja valstī, tas neko labu par šo modeli neliecina," klāstīja D. Jurēvica.
Taču K. Gerhards, uzklausot visas Rīgas apkārtnes pašvaldību problēmas, sacīja, ka Pierīgā tik tiešām ir atšķirīga situācija, uz kuru būtu jāskatās pavisam citādi. Viņš gan lika saprast, ka attiecībā uz finanšu izlīdzināšanas sistēmu neko nevar mainīt, jo likums ir stājies spēkā, taču, domājot par nākotni, Pierīga var panākt sev vēlamo.
"Esmu gandarīts, ka jūs esat apvienojušies un jūsu balsis tagad būs dzirdamas. Citādi rodas priekšstats, ka jums ir viss kārtībā, tāpēc neviens ar jums nekonsultējās un tad kaut ko atņem, pārdala," teica ministrs.
Viņš norādīja, ka izglītības jomā Pierīga var panākt sev labvēlīgus lēmumus, ja vien paši pašvaldību vadītāji būs pietiekami aktīvi. Attiecībā uz pedagogu atalgojuma modeli Pierīga diemžēl esot zaudētāju lomā, jo ir starp tiem 10% novadu, kur skolotāju algas saruks. Tāpēc, pēc ministra teiktā, Pierīgai jābūt pietiekami "skaļai un sadzirdamai".
K. Gerhards arī sacīja, ka VARAM ir gatava sadarboties un atbalstīt Pierīgas pašvaldības, jo tas neesot labi, ka pašvaldībām nepietiek līdzekļu jaunu izglītības iestāžu būvniecībai. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Pierīga nedrīkst nokavēt to brīdi, kad tiek pārskatīta Eiropas struktūrfondu naudas sadale, lai arī Rīgas apriņķa novadiem tiktu nauda lieliem investīciju projektiem.
Noslēgumā ministrs un mēri vienojās, ka Pierīgas likstām tiks rasts kāds risinājums. Sākumā Pierīgas pašvaldības VARAM iesūtīs sarakstu ar prioritāri risināmām problēmām, bet pēc tam, apsēžoties pie viena galda, kopīgi tiks meklēts veids, kā ar tām tikt galā.
Portāls "Aprinķis.lv" jau vēstīja, ka vienpadsmit Pierīgas pašvaldības ceturtdien, 22. oktobrī nodibinājušas Pierīgas pašvaldību apvienību. Tās mērķis ir lobēt Pierīgas vietvaru intereses, lai tās tiktu ņemtas vērā arī varas gaiteņos. Pirmās lietas, par ko jaunā apvienība ir gatava cīnīties, ir izglītības jautājumi, proti, līdzekļu trūkums jaunu skolu un bērnudārzu būvniecībai, kā arī nepārdomātā jaunā pedagogu algu reforma.
Kopumā jaunajā apvienībā šobrīd darbojas pašvaldību pārstāvji no Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Mārupes un Sējas novadu domēm. Savukārt šajā apvienībā neplāno iestāties Babīte un Stopiņi.
Iepriekš:
Pierīgas pašvaldības dibina biedrību, lai lobētu savas intereses varas gaiteņos
Pierīgā lēmumu pārtraukt privāto bērnudārzu un auklīšu dotēšanu sauc par nežēlīgu
Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nebūs nekāda burvju nūjiņa
Normunds Līcis: Saeima, ejot lielo pilsētu pavadā, iznīcina Latgali un Pierīgu