Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pirmo vietu lielo novadu grupā ieguvis Dobeles novads, mazo novadu grupā – Strenču novads, bet republikas nozīmes pilsētu grupā – Valmiera, savukārt starp valsts iestādēm ministriju grupā augstākie rezultāti ir Finanšu ministrijai, iestāžu grupā – VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija".

Latvijas e-indeksa izstrādātāji uzvarētājus noteica, veicot pašvaldību un valsts iestāžu aptaujas, kur tika vērtēta e-vides infrastruktūra, pašvaldības interneta resursu popularitāte un cilvēku prasmes, e-pārvalde un drošība, efektīva iestādes iekšējo procesu organizācija, starpiestāžu sadarbība, dokumentu aprite, pakalpojumu sniegšana un sabiedrības iesaistīšana.

Pārējās Pierīgas novadu pašvaldības kopējā e-indeksa vērtējumā, kurā piedalījās 116 no 119 Latvijas pašvaldībām, saņēmušas visai atšķirīgus vērtējumus: lielo novadu (vairāk par 7000 iedzīvotāju) grupā Inčukalna novads ir 14. vietā, Siguldas novads – 15. vietā, Salaspils novads – 22., Stopiņu novads – 24., Ikšķiles novads – 26., Ādažu novads – 30., Mārupes novads – 35., Babītes novads – 41., Garkalnes novads – 43., bet Olaines novads – 45. vietā.

Mazo novadu grupā (mazāk par 7000 iedzīvotāju): Krimuldas novads ir 18. vietā, Mālpils novads – 20., Saulkrastu novads – 37., Baldones novads – 39., Ropažu novads – 46. vietā, bet Sējas novads pētījumā nepiedalījās.

Atsevišķās pētījuma pozīcijās Pierīgas novadi tomēr ir starp labākajiem. Piemēram, Inčukalna novads lielo novadu grupā atzīts par labāko e-vides infrastruktūras vērtējumā, savukārt Garkalnes novads šajā vērtējumā ieņem priekšpēdējo vietu. Jāpiebilst, ka dažās pētījuma pozīcijās atsevišķi Pierīgas novadi nav ieguvuši nevienu punktu. Tā, piemēram, Ropažu un Baldones pašvaldības mājaslapā nav pieejams neviens pašvaldības sniegto pakalpojumu apraksts.

Visvairāk datoru – Inčukalna novadā

Pētījuma veicēji bija ņēmuši vērā arī pašvaldību norādīto datoru skaitu, kas pašvaldības telpās (bibliotēkas, tūrisma informācijas centri, klientu centri u.tml.) ir brīvi pieejami iedzīvotājiem, kur nepieciešamības gadījumā viņiem ir iespēja pašiem veikt kādas darbības saistībā ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. Pārrēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, no Pierīgas novadiem lielo novadu grupā visvairāk datoru – 3,97 – pieejami Inčukalna novadā, vismazāk to ir Ādažu novadā – 0,19. Mazo novadu grupā visvairāk datoru pieejami Krimuldas novadā – 2,7, vismazāk Baldones novadā – 0,89.

Vērtējot pašvaldības interneta resursu popularitāti un cilvēku prasmes, Siguldas novads lielo novadu grupā ierindojas pirmajā vietā. Savukārt par iedzīvotāju vēlmi un spēju lietot internetā izvietoto informāciju liecina augstais sekotāju skaits pašvaldību profiliem sociālajos tīklos. Piemēram, Siguldas novada profilam sociālajos tīklos pētījuma laikā sekoja 3792 interesenti, kas ir ceturtais labākais rādītājs lielo novadu grupā Latvijā un pirmais no Pierīgas pašvaldībām.

Mālpils novadā visaktīvākie mājaslapas lasītāji?

Pētījuma veicēji atsaucas uz rādītājiem, ko godprātīgi iesniegušas pašas pašvaldības. Tomēr daži cipari rada šaubas par to objektivitāti.

Tā, piemēram, pētījumā norādīts, ka pusgada laikā, tas ir, no 2013. gada 1. septembra līdz 2014. gada 31. augustam Mālpils novada pašvaldības mājaslapai bijuši 1 811 953 apmeklējumi, no tiem 516 tūkstoši no unikālām IP adresēm. Un to paveikuši 3500 iedzīvotāji! Tajā pašā laikā Ķekavas novada mājaslapā pusgada laikā bijuši 740 642 apmeklējumi, tostarp 50 477 no unikālām IP adresēm. Jāpiebilst, ka Ķekavas novadā dzīvo vairāk nekā 21 tūkstotis iedzīvotāju.

Redzot šādus ciparus un novērtējot abu pašvaldību mājaslapu kvalitāti, neviļus jāsecina – vai nu mālpilieši ir internetatkarīgie, vai arī šoreiz ir taisnība teicienam, ka ir mazi meli, lieli meli un statistika...

Visoperatīvākie – Ādažos un Siguldā

Lai noskaidrotu, cik atbildīgi pašvaldības izturas pret digitālo saziņu ar Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, pētījuma ietvaros tika veikti eksperimenti e-pastā un sociālajos tīklos.

Lai vērstu uzmanību uz kvalitatīvu, iedzīvotājiem un uzņēmējiem draudzīgu apkalpošanu e-vidē, Latvijas e-indeksa izstrādātāji izsūtīja jautājumus uz pašvaldību oficiālajām e-pasta adresēm un sociālo tīklu profiliem, uz kuriem ved saite no pašvaldības oficiālās mājaslapas internetā.

Eksperimentā uz e-pastu visātrāk atbildēja Zilupes novads, savukārt sociālajos tīklos ātrākais izrādījās Ventspils novads. Abi novadi iedzīvotājiem sniedza atbildes divu minūšu laikā. No Pierīgas novadiem visātrākais bija Ādažu novads, kas uz jautājumu "Ko man darīt, ja esmu pazaudējusi paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli? Vai varu saņemt jaunu?" atbildēja četru minūšu laikā, bet visilgāk jeb dienu un gandrīz divas stundas atbildi gatavoja Ķekavas novads.

Lai noskaidrotu, vai un cik ātri pašvaldības iedzīvotājiem sniedz atbildi uz jautājumiem, kas ievietoti populārākajos sociālajos tīklos (Twitter, Facebook un Draugiem.lv), pašvaldībām uz to sociālā tīkla kontu laikā no plkst. 11.30 līdz 12.04 tika nosūtīts sadzīviska rakstura jautājums un gaidīta atbilde. Šajā eksperimentā no Pierīgas visātrāk atbildēja Siguldas novada pašvaldība, sniedzot atbildi trīs minūšu laikā. Jāpiebilst, ka 22 pašvaldības, tostarp "pierīdzinieki" Ādaži, Ropaži, Ikšķile, Ķekava un Salaspils 30 dienu laikā tā arī neatbildēja uz iedzīvotāja jautājumu.

Kā tapa e-indeksa mērījums

Lai izstrādātu pārskatāmu e-vides iespēju izmantošanas novērtējumu pašvaldībās un valsts iestādēs, 2014. gadā "Latvijas e-indeksa" partnerības iniciatīvu uzsāka "Lattelecom" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar partneriem – Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Latvijas pašvaldību e-indeksa mērījums iegūts, apkopojot informāciju par pašvaldību e-vides infrastruktūru, interneta resursu popularitāti, e-pārvaldes pakalpojumiem un līmeni, informācijas sistēmu un datu drošību, kā arī netiešus indikatorus par cilvēku prasmēm katrā no pašvaldībām. Informācija e-indeksa izveidei pamatā gūta, veicot pašvaldību anketēšanu un datus papildinot ar citu pieejamo faktoloģisko informāciju. Pašvaldības patstāvīgi aizpildīja anketas, un sniegtās informācijas patiesums netika pārbaudīts – indeksa izstrādē ir ticis pieņemts, ka pašvaldības visus rādītājus ir norādījušas korekti un tie patiesi atspoguļo situāciju pašvaldībās.

Latvijas pašvaldību e-indeksu izstrādāja visu partneru pārstāvju darba grupa, savukārt metodika un indekss izstrādāts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, datu ieguvi veicot 2014. gada septembrī un oktobrī.

Visus e-indeksa rezultātus skatiet šeit.

Iepriekš:
Ja vēlies atbildi, jautā pašvaldībai e-pastā, nevis sociālajos tīklos