Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vēlies kaut ko jautāt pašvaldībai – labāk izmanot e-pastu

Caur pašvaldības oficiālo e-pasta adresi atbildes uz kādu interesējošu jautājumu var saņemt 92 % gadījumu, savukārt vietvaru sociālo tīklu profilos uz atbildi var cerēt vien 65 % gadījumu, atklāj eksperiments, kas veikts, lai noskaidrotu, cik atbildīgi pašvaldības izturas pret digitālo saziņu ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Tāpat noskaidrots, ka caur e-pastiem atbildes iedzīvotāji var saņemt ātrāk nekā pašvaldības sociālajos tīklos – e-pastos 84% gadījumu atbildes saņemtas stundas laikā, kamēr sociālajos tīklos atsaucīgās pašvaldības šajā laika limitā iekļāvās pusē gadījumu.

Minētājā eksperimentā arī atklājās, ka vairākas Pierīgas pašvaldības ierindojušās starp desmit operatīvākajām pašvaldībām, kas sniedz atbildi e-pastā. Proti, visātrāk, četru minūšu laikā, atbildējis Ādažu novads, kam seko Stopiņu novads, reaģējot piecu minūšu laikā, un Saulkrastu novads, kas atbildējis sešu minūšu laikā. Savukārt Jūrmalas novads informējis septiņu minūšu laikā, bet Carnikavas – desmit.

Kopumā uz e-pastiem sūtītajiem eksperimenta jautājumiem no 119 Latvijas pašvaldībām atbildēja 109: stundas laikā – 38, vienas līdz trīs stundu laikā – 34, dienas laikā – 20, nākamajā dienā – 11, bet pēc trim dienām – 6 pašvaldības. Savukārt 10 pašvaldības mēneša laikā atbildi nebija sniegušas.

Pierīgas vietvarām sociālo tīklu izmantošana klibo

Cita aina atklājas sociālajos tīklos, jo uz eksperimenta jautājumiem tur stundas laikā atbildējušas vien divas Pierīgas pašvaldības no visām, kuras ir šajos tīklos. Visātrāk reaģēja Siguldas novads, sniedzot atbildi trīs minūšu laikā, bet Inčukalna novads reaģēja 23 minūšu laikā. Savukārt Baldones novads sociālajos tīklos atbildēja 12. dienā.

Taču kopumā, vērtējot visvairāk sekotāko Latvijas pašvaldību aktivitāti sociālajos tīklos, atklājies: stundas laikā atbildi sniedz 9, stundas līdz trīs stundu laikā – 5, diennakts laikā – 6, trīs dienu laikā (t. i., brīvdienās) – 6, ceturtajā dienā – 8, piecu līdz septiņu dienu laikā – 4 pašvaldības. Savukārt 22 pašvaldības atbildi sociālajos tīklos tā arī nesniedza mēneša laikā.

Jāpiebilst, ka minētajā eksperimentā arī secināts, ka pašvaldību iecienītākais sociālais tīkls ir "Twitter", tāpēc arī portāls "Apriņķis.lv" papētīja Pierīgas pašvaldību aktivitāti tur.

Jāteic, ka sociālo vietņu profili "Twitter" ir lielākajai daļai Pierīgas novadu pašvaldību, izņemot Ikšķili, Babīti, Sēju, Carnikavu, Garkalni, Olaini un Krimuldu. Lai gan paši profili šajā tīklā ir daudzām Pierīgas novada vietvarām, tas gan nenozīmē, ka tie tiek likti lietā un tajos ik dienas būtu pieejama jauna informācija.

Visaktīvākā pašvaldība sociālajos tīklos ir Sigulda, jo tā dienā publicē vismaz piecas līdz astoņas jaunas ziņas. Tāpat gana aktīvi "Twitter" lieto Ropažu, Jūrmalas, Baldones un Stopiņu pašvaldības, kas vidēji dienā šajā tīklā publicē divas līdz piecas ziņas.

Dienā reizi vai ik pārdienu sociālajā vietnē "Twitter" par jaunumiem pavēsta arī Salaspils, Ķekavas un Inčukalna novada dome.

Savukārt epizodiski sociālo vietni "Twitter" lieto Mārupes un Ādažu novada pašvaldības, publicējot aktualitātes dažas reizes mēnesī.

Bet Mālpils novada pašvaldība par jaunumiem pavēsta ārkārtīgi reti, pēdējā ziņa no šīs vietvaras publicēta 19. novembrī, bet pirms tam 13. augustā.

Populārākie konti - Siguldai, Mārupei un Ropažiem

Vērtējot Pierīgas iedzīvotāju un uzņēmēju interesi par jaunumiem pašvaldībā uzzināt, izmantojot novada domju sociālos profilus, jāteic, ka visvairāk sekotāju ir Siguldas novada pašvaldībai -3,34 tūkstoši, kam seko Mārupes un Ropažu novadi ar vairāk nekā tūkstoti sekotāju.

Savukārt vairāk par 500 interesentiem seko Stopiņu, Ķekavas, Baldones un Salaspils novada pašvaldību sociālo tīklu profiliem vietnē "Twitter". Par jaunumiem Ādažos interesējas apmēram 430 sekotāju. Vismazākā iedzīvotāju un uzņēmumu interese, vērtējot pēc sekotāju skaita, ir par Jūrmalas un Mālpils pašvaldību vēstīto, kurām abām ir mazāk par 200 sekotāju.

"Pašvaldības tāpat kā uzņēmumi sniedz pakalpojumus klientiem – iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Mūsdienu klientu serviss ir uz klientu orientēts, tas nozīmē, ka saziņa ar cilvēkiem notiek kanālos, kurus viņš izmanto. Tādēļ ir būtiski, ka pašvaldības, kuras ir izvēlējušās būt sociālajos tīklos, tajos ir arī sasniedzamas un piemērojas digitālās vides saziņas likumiem," norāda "Lattelecom" Biznesa klientu daļas direktors Gusts Muzikants.

Tehnoloģiju speciālists Kristaps Skutelis, komentējot pašvaldību aktivitāti sociālajos tīklos, sacīja, ka pašvaldībām ir jāspēj apkalpot platformas, kurās tās atrodas. "Ja izveido kontu, par to ir jārūpējas, jo cilvēki ar to rēķinās. Turklāt digitālā vide pieprasa ātru reakciju, un pašvaldībām ir jāpielāgojas šim komunikācijas veidam. Pretējā gadījumā tiek ietekmēta iedzīvotāju uzticība pašvaldības atsaucībai," teic speciālists.

Eksperimentā, ko veica Latvijas pašvaldību e-indeksa veidotāji, tika izsūtīti jautājumi uz pašvaldību oficiālajām e-pasta adresēm un sociālo tīklu profiliem, uz kuriem ved saite no domes oficiālās vietnes. Savukārt portāls "Apriņķis.lv" sociālajā tīklā "Twitter" vērtēja tikai Pierīgas pašvaldību domju profilus, ne to padotības iestāžu. "Apriņķis.lv" Pierīgas pašvaldību aktivitāti vētīja pēdējo divu mēnešu laikā.

Latvijas e-indekss veidos Latvijas pašvaldību un valsts institūciju topu, sniedzot priekšstatu, cik aktīvi un savai situācijai atbilstoši iestādes un pašvaldības izmanto mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtos risinājumus, lai veicinātu iedzīvotājiem un komersantiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību e-vidē.