13.01.2015 18:22

Ģimenes, kam pieder īpašumi un uzņēmumi, – viltus nabagi Siguldā?

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Siguldas novada pašvaldībā, līdz galam nepārbaudot iedzīvotāju godprātību, trūcīgas ģimenes statuss tiek piešķirts arī tādām ģimenēm, kurām pieder automašīnas, kapitāldaļas uzņēmumos un nekustamie īpašumi. Šāda statusa iegūšana nodrošina virkni labumu, tostarp nekustamā īpašuma atlaides.

Trūcīgas ģimenes statuss tiek īpašumu un uzņēmumu īpašniekiem

Valsts kontroles (VK) revidenti secinājuši, ka laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. aprīlim vairākām ģimenēm Siguldas novada pašvaldībā trūcīgas ģimenes statuss piešķirts nepamatoti. Šādu statusu saņēmušas arī ģimenes, kurām pieder automašīnas, kapitāldaļas uzņēmumos un vairāki nekustamie īpašumi.

Lai gan attiecīgajā laika posmā, par kādu tika veikta revīzija kopumā, maznodrošinātas ģimenes statuss bijis piešķirts 939 mājsaimniecībām, revīzijas izlasē vētītas tikušas īpaši atlasītas 59 ģimenes. No šīm izlasē iekļautajām Siguldas novada ģimenēm trūcīgas statuss piešķirts 39. No tām 11 trūcīgas ģimenes statuss piešķirts pamatoti, bet 24 ģimenēm nebija tiesību tādu iegūt.

Revidenti noskaidrojuši, ka deviņām ģimenēm periodā, kad veikta revīzija, piederēja transportlīdzeklis, divām ģimenēm piederēja kapitāldaļas uzņēmumos, savukārt vēl divas ģimenes bija gan transporta līdzekļu, gan uzņēmumu īpašnieki.

Tāpat trim ģimenēm trūcīgas ģimenes statuss bija piešķirts arī tad, kad to ienākumi ir krietni lielāki, nekā šāda statusa saņemšana paredz. Piemēram, divas no šīm trim trūcīgajām ģimenēm bija guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības. Turklāt Sociālais dienests nebija ņēmis vērā, ka viens ģimenes loceklis bija nopelnījis, veicot saimniecisko darbību, pārdodot nekustamo īpašumu un saņemot Lauku atbalsta dienesta subsīdijas.
Vēl kādai ģimenei pārbaudes laikā piederēja transportlīdzeklis un trīs nekustamie īpašumi.

Trūcīguma statuss pienācies arī divām ģimenēm, kurām pieder pat vairāk nekā trīs nekustamie īpašumi, transportlīdzeklis un kapitāla daļas uzņēmumos. VK izpētījusi, ka vienai no šīm ģimenēm piederēja divi transportlīdzekļi, pieci nekustamie īpašumi, tai skaitā dzīvoklis Rīgas centrā un zemesgabals ar māju Jūrmalā, kā arī kapitāla daļas divos uzņēmumos. Turklāt šī pati ģimene divus mēnešus pirms trūcīgās ģimenes statusa iegūšanas bija pārdevusi divus dzīvokļus Rīgas centrā, gūstot ienākumus vairāk nekā 192 tūkstošu eiro apmērā.

Savukārt kāda cita ģimene par trūcīgu atzīta, kaut arī tās labklājību apliecināja Sociālā dienesta klienta lietai pievienotās norēķinu konta izdrukas, kuras dienests nav ņēmis vērā. Tāpat zīmīgi, ka, lai gan šī pati ģimene ir gan divu auto, gan uzņēmumu īpašnieki, viens šīs ģimenes loceklis pamanījies aizdot kādam vairāk nekā 81 tūkstoti dolāru.


Maznodrošinātas ģimenes statuss ļauj tikt pie labumiem

Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers portālam "Apriņķis.lv" vērsa uzmanību, ka daļā Valsts kontroles atzinumā minēto gadījumu iedzīvotājiem ir izsniegtas tikai izziņas, nevis naudas pabalsti. "Ir personas, kuras, pamatojoties uz Sociālā dienesta izziņām, uzņemtas dzīvokļu rindā, bet dzīvokli no tām saņēmusi tikai vientuļa četru bērnu māmiņa, kuras gadījumā Valsts kontrole saskata pārkāpumu, jo ģimenei pieder viena 1993. gada izlaiduma automašīna, kurai tehniskā apskate nav veikta kopš 2011. gada," skaidroja J. Zilvers un piebilda, ka par vairākiem VK revīzijas ziņojumā norādītajiem faktiem Sociālajam dienestam pieejamajās datubāzēs informācija nav bijusi uzrādīta. Kā vienu no tiem viņš min gadījumu ar divu Rīgas dzīvokļu pārdošanu. "Par šo gadījumu jau esam Valsts kontrolei lūguši skaidrojumu, jo pieejamās datubāzes tādu neuzrāda."

Tāpat J. Zilvers skaidro, ka vairāki transportlīdzekļi, kas VK ziņojumā norādīti kā pamats ģimeņu "turībai", netiek lietoti, nav izgājuši tehnisko apskati un satiksmē nepiedalās.

Šeit gan jāteic, ka ne jau paši pabalsti negodprātīgajiem trūcīgas personas statusa ieguvējiem varētu būt tas, pēc kā viņi kāro. Iespējams, pievilcīgāka ir nekustamā īpašuma nodokļu atlaide, kas saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto trūcīgām personām var tikt piemērota līdz pat 90 %. Tāpat kādam šis statuss varētu noderēt, lai varētu saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Siguldas novada pašvaldībā nekustamā īpašuma nodokli administrē domes Finanšu pārvalde. Tā no informācijas sistēmas automātiski saņem datus par ģimenēm, kurām piešķirts gan trūcīgas, gan maznodrošinātas personas statuss. Trūcīgām ģimenēm nodokļa atlaide tiek piemērota automātiski. Bet maznodrošinātām ģimenēm ir jāvēršas Finanšu pārvaldē un jāuzrāda Sociālā dienesta izsniegtā izziņa.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm J. Zilvers skaidro, ka 2013. gadā šo atvieglojumu kopumā saņēmušas 333 trūcīgas un maznodrošinātas personas, katra vidēji 13,87 latu apmērā.


Par trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanas tiesiskumu līdz galam nepārliecinās

Iemesls, kādēļ Siguldā maznodrošinātas ģimenes statuss piešķirts pat tādām, kam tas nepienākas, VK skatījumā radies tādēļ, ka Sociālais dienests neizmanto iespēju par ģimenes ienākumiem un mantu pārliecināties visās valsts informācijas sistēmās un reģistros. Turklāt atsevišķos gadījumos, pat ja informācija par ģimenes ienākumiem un materiālo stāvokli ir iegūta, tā netiek ņemta vērā, iemeslus nedokumentējot.

Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks J. Zilvers stāsta, ka Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests ik gadu apkalpo aptuveni 800 ģimeņu. "Katram klientam ir nepieciešama konkrēta palīdzība, un katrs gadījums ir individuāls. Izmantojot pieejamās datubāzes, tiek pārbaudīts katrs klients, tomēr Sociālā dienesta darbinieki norāda, ka vairākas no Sociālā dienesta darbam nepieciešamajām datubāzēm Valsts kontroles pārbaudes periodā Latvijas pašvaldību Sociālajiem dienestiem nebija pieejamas, piemēram, piekļuve Valsts ieņēmuma dienesta datubāzei Latvijas pašvaldībām kļuva iespējama tikai no 2014. gada beigām, līdz ar to Sociālā dienesta darbiniekiem nebija iespēju pārbaudīt, vai visi palīdzības saņēmēji ir godprātīgi snieguši datus par sevi. Tāpat Sociālā dienesta darbiniekiem Valsts kontroles norādītajā pārskata periodā nebija pieejami Uzņēmumu reģistra dati."

Tomēr pat tad, ja sociālajiem dienestiem nebija piekļuves šiem datiem, tas nenozīmē, ka tie VID un UR nevarēja palūgt sniegt šos datus, kā to prasa arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

"Tā kā informācija par VID reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem ir publiski pieejama, Sociālajam dienestam, atsaucoties uz publiski pieejami informāciju, bija iespējams pieprasīt, lai ģimene iesniedz informāciju par ģimenes ienākumiem no saimnieciskās darbības," teikts revīzijas ziņojumā.

Tāpat VK norādījusi, ka "minēto informāciju bija iespējams pārbaudīt, gan pieprasot izziņu no Lauku atbalsta dienesta, gan VID par gūtajiem ieņēmumiem". Savukārt par gūtajiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma pārdošanas Sociālajam dienestam bija iespēja pārliecināties viņiem pieejamā valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.


Pašvaldība vētīs statusa saņēmēju likumību un sola laboties

"Siguldas novada domes vadība līdz 2015. gada 1. februārim pašvaldības Sociālā dienesta darbiniekiem ir uzdevusi pārskatīt katru lietu, kurā uz nepilnībām norādīts 2014. gada 23. decembrī saņemtajā VK atzinumā," teic J. Zilvers. Tāpat Siguldas Sociālā dienesta vadītāja šajā nedēļā jau ir sazinājusies ar VK, lai precizētu informāciju par konkrētiem VK norādītajiem gadījumiem.

"Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests izvērtēs katru no VK norādītajiem gadījumiem un, ja tiks konstatēta iedzīvotāju negodprātīga rīcība, pašvaldība veiks izmaksāto pabalstu atgūšanu. Tāpat pēc VK norādīto gadījumu pārbaudes tiks izvērtēta attiecīgo Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbinieku atbildība," norāda J. Zilvers.

Pēc pašvaldības pārstāvja teiktā, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos, Sociālajam dienestam līdz šā gada 1. februārim domei jāiesniedz konkrēts plāns norādīto pārkāpumu novēršanai un Sociālā dienesta darba uzlabošanai, ko institūcija uzdevusi novērst viena gada laikā – līdz 2016. gada 4. janvārim.

Tāpat Sociālais dienests apņēmies veikt klientu apkalpošanas sistēmas uzlabošanu, lai turpmāk izslēgtu iespēju negodprātīgiem datu iesniedzējiem nepamatoti iegūt trūcīgas personas statusu, kā arī saņemt pabalstus.

Pašvaldībā arī sola šogad izstrādāt jaunus saistošos noteikumus, kas noteiks papildu kritērijus sociālo pabalstu saņemšanai un paplašinās iedzīvotājiem pieejamo pabalstu veidus.

Iepriekš:

Valsts kontrole atklāj milzīgu nevienlīdzību sociālajā palīdzībā