Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) otrdien, 9. decembrī, parakstījusi vienošanās-domstarpību protokolu ar Ministru kabinetu (MK) par nākamā gada budžetu. Protokolā vienošanās panākta par lielu daļu jautājumu, tostarp valsts apņēmusies pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā nākamgad iemaksāt 36,5 miljonus eiro, piešķirot par 6,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.
Tomēr parakstītajā LPS un MK protokolā nesaskaņots palicis pats būtiskākais, proti, atšķirīgā izpratne par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījuma proporciju starp valsti un pašvaldībām. Lai gan protokolā ierakstīts, ka LPS vēl aizvien nepiekrīt valdības piedāvātajam variantam, ka IIN ieņēmumu sadalījums paliek esošais, proti, 80 % pret 20 % par labu pašvaldībām, un cer, ka Saeimas deputāti IIN sadalē kaut ko mainīs, visticamāk, pašvaldībām nāksies samierināties ar to proporciju, kāda tā ir bijusi līdz šim.
"Cerība, ka Saeimā kaut kas tiks mainīts, ir maza. Protokols ir parakstīts. Protams, Saeimas deputāti jau var grozīt visu ko, bet vai tad būs tā politiskā griba? Es domāju, ka nē! Valdība ir atbalstījusi, un Saeimā koalīcijai ir vairākums," teica Mālpils pašvaldības vadītājs Aleksandrs Lielmežs.
Pierīgai ieguvumu maz
Vērtējot šā gada vienošanos par budžetu, Pierīgā uzskata, ka ir netaisnīgi gadu no gada novadiem atņemt lielu daļu finansējuma, pārdalot to par labu lielajām pilsētām, jo, iedzīvotāju skaits pašvaldībās tikai palielinās un līdzekļu pakalpojumu nodrošināšanai trūkst.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica stāsta, ka LPS un MK parakstītais protokols nosaka, ka tām Pierīgas pašvaldībām, kuras dotē citas, finanšu līdzekļu apmērs nākamgad saruks trīs reizes, tāpēc naudas attīstībai būs mazāk.
"Pierīgas pašvaldībām, pareizāk sakot, tām pašvaldībām, kuras dotē lauku novadus, atkal nav nekas iedots, līdz ar to es, protams, nevaru atbalstīt šādu modeli," sacīja D. Jurēvica, piebilstot, ka viņa bija viena no sešiem novadu vadītājiem, kas balsoja pret protokola parakstīšanu.
"Mēs dalām naudu, bet nerunājam, ko mēs būtu gatavi par šo naudu nodrošināt. Kas būtu tas minimums, kas mums, pašvaldībām, būtu jānodrošina? Ja mēs runājam šādās kategorijās, tad skaidri redzam, ka Pierīgas novadi nevar nodrošināt šo te pakalpojumu minimumu," uzskata pašvaldības vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka Pierīgā, tostarp Carnikavā, palielinoties iedzīvotāju skaitam, trūkst valsts bērnudārzu un skolu, un ir nepieciešama nauda, par ko to visu uzcelt.
"Pierīgā vajag būvēt skolas, jo skolēnu skaits aug gan Carnikavā, gan Mārupē, gan Ādažos, kur vispār šogad ir gandrīz desmit pirmās klases. Savukārt laukos ir renovētas skolas un bērnudārzi, kuri stāv tukši. Kāpēc mēs vispār par to nerunājām? Pat nepieskārāmies šim jautājumam!" situāciju raksturoja D. Jurēvica, piebilstot, ka attiecībā uz IIN pārdali ir jāskatās sistēmiski.
Arī Babītes novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Ence panākto vienošanos par budžetu vērtēja neviennozīmīgi, lai gan atzina, ka nākamgad pašvaldība varēs tērēt vairāk.
"Babītei līdzīgi kā citām Pierīgas pašvaldībām būtiski pieaug budžets, tomēr lielu daļu nākas arī pazaudēt. Manuprāt, to ieguvumu ir vairāk nekā zaudējumu, tāpēc uzskatu, ka panāktā vienošanās par budžetu Babītes novada finanšu situāciju nebojā. Šobrīd izskatās tā, ka Babītes pašvaldība iegūst par pusotru miljonu vairāk nekā pagājušajā gadā, un pašvaldību izlīdzināšanas fondā ir jāiemaksā pusmiljons, kas ir ne vairāk kā šobrīd," klāstīja A. Ence.
Arī mazāk turīgie novadi nav lieli ieguvēji
"Es jau tagad te sēšu pie šiem provizoriskajiem skaitļiem un domāju, kā veidot pašvaldības budžetu, jo pilnīgi skaidrs, ka nekas nemainīsies. Kaut kāds neliels pieaugums ir, bet kopumā varēja būt labāk. Zināmā mērā var jau saprast arī valdību, tās vajadzības valstij ir ļoti daudz, tomēr pašvaldības vienmēr ir bijušas ļoti pacietīgas, un par to mēs pārliecinājāmies arī šoreiz," sacīja Mālpils novada pašvaldības vadītājs A. Lielmežs.
Viņš atzina, ka valdības un pašvaldību panāktā vienošanās par nākamā gada budžetu nosaka, ka Mālpils novadam būs par 6 % vairāk naudas nekā pērn. Tomēr to visu nāksies iztērēt izglītībai un pašvaldības darbinieku algošanai, jo "kaut kā tos kadrus vajag noturēt", ņemot vērā, ka reģionos algās maksā vidēji par 200 eiro mazāk nekā Rīgā.
"Pašvaldībām ir jābūt stabiliem ieņēmumiem, lai varētu plānot savu attīstību, bet mēs to nevaram. Tāpēc ir tāds zināms sarūgtinājums, jo katru gadu mēs to deķi stīvējam. IIN jau ir pašvaldību ieņēmumu bāze, un to naudu mēs pamatā tērējam izglītības funkcijas nodrošināšanai. Piemēram, Mālpilī vairāk nekā 60 % no IIN ieņēmumiem aiziet tieši izglītībai. Kur vēl kultūra, sociālā palīdzība un visa infrastruktūra! Vienīgais, kā mēs citādi varētu palielināt pašvaldības ieņēmumus, ir, ceļot nekustamā īpašuma nodokli, bet to taču cilvēki nevar pacelt, jo nav maksātspējas," klāstīja A. Lielmežs.
Viņš arī norādīja, ka valdības papildus piešķirtā 6,5 miljonu eiro dotācija finanšu izlīdzināšanai tā īsti neko nekompensē. "Kompensācija 6,5 miljonu eiro apmērā faktiski nekas nav. Ir tikai 16 donorpašvaldības, bet praktiski 100 pašvaldības ir dotāciju saņēmēji. Un, izdalot šos te sešarpus miljonus uz 100 pašvaldībām, neko daudz jau neiegūst. Teikšu, kā ir, – bija gaidīts vairāk," atzina Mālpils pašvaldības vadītājs.
Viņa teikto apstiprina Carnikavas novada pašvaldības vadītāja. "Tās pašvaldības, kurām šie līdzekļi nākamgad ir pielikti, arī faktiski nav ieguvējas. Vidēji šīm te pašvaldībām ieņēmumi ir palielināti līdz 500 eiro slieksnim, bet šādā apmērā arī šis pieaugums praktiski neko nenozīmē, kaut vai tāpēc vien, lai segtu valdības uzliktos pienākumus," sacīja D. Jurēvica.
Pašvaldību izlīdzināšanas fonda mehānismam ir trūkumi
Mālpils pašvaldības vadītājs stāsta, ka esošajā pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā ir vairāki klupšanas akmeņi, un viens no tiem – valsts vairāk nekā desmit gadus šajā fondā iemaksā ļoti nelielu summu, vienmēr sakot, ka nevar atrast naudu. Tāpēc gala rezultātā sanākot, ka viss izlīdzināšanas modelis, gluži kā šoreiz, notiek praktiski uz dažu Pierīgas pašvaldību budžeta rēķina.
"Pašvaldību izlīdzināšanas fonda mērķis bija pārdalīt bagātāko pašvaldību ieņēmumus par labu nabadzīgajām pašvaldībām ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu publisko pakalpojumu kvalitāti. Turklāt bija jau runāts, ka valdība šajā izlīdzināšanas fondā maksā savu dotāciju, ik reizi palielinot savu iemaksu daļu. Taču tas nav noticis," klāstīja A. Lielmežs.
Arī Carnikavas novada pašvaldības vadītāja stāsta, ka ideja par finanšu izlīdzināšanu ir laba un mazie novadi ir jāatbalsta, taču esošā sistēma ir jāpilnveido, lai tā nebūtu tik izkropļota. D. Jurēvica uzskata, ka esošais IIN sadales modelis rada nevienlīdzību reģionos un parāda, ka nav skaidras reģionu attīstības politikas.
"Šobrīd pārlikt no vienām pašvaldībām uz otrām, kuras savukārt tikai patērē, tā jau nav attīstība! No izlīdzināšanas fonda ne tik turīgajām pašvaldībām tagad naudu iedod, lai viņas nosegtu ikdienas vajadzības. Bet, ja naudu neiedot attīstībai, tad par kādu reģionu vienmērīgu attīstību mēs runājam?" teica D. Jurēvica.
Šobrīd arī valdība, parakstot šā gada vienošanos par budžetu, ir piekritusi, ka situācija jāmaina. Valdība apsolījusi nākamā gada laikā pēc iespējas drīzāk sagatavot jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. janvāri.
Taču ilggadējo Mālpils novada pašvaldības vadītāju šie valdības solījumi par jaunas sistēmas izstrādi nepārliecina. "Ko nozīmē jauns izlīdzināšanas modelis, ja papildus nav rezerves no valsts budžeta?" retoriski jautā A. Lielmežs.
Iepriekš:
2015. gada valsts budžets ‒ vieglāk būs iedzīvotājiem, bet ne pašvaldībām
Nākamgad Garkalnes, Mārupes un Babītes novads proporcionāli varēs tērēt vairāk nekā citi Latvijā