Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

(pievienots Jūrmalas pašvaldības policijas viedoklis)

Jautājumu par atskurbtuvju uzturēšanu Latvijā risina jau gadiem, un īsti atbildību par tām uzņemties negrib ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), ne Tieslietu, ne Iekšlietu ministrija. Pērn tika panākta vienošanās, ka atskurbtuvju uzturēšana ir valsts funkcija, bet nu VARAM nākusi klajā ar priekšlikumu, ka atskurbtuves vajadzētu uzturēt pašvaldībām, kurām valsts par to veiks līdzmaksājumu.

Olaines pašvaldības policija priekšnieks Ervīns Siliņš portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka, ņemot vērā salīdzinoši nelielo personu skaitu, kas šobrīd tiek nogādāts Valsts policijas iecirknī Olainē, atskurbtuves izveidošana novadā nebūtu lietderīga.

"Pašvaldības policija gada laikā atskurbtuvē Valsts policijas Olaines iecirknī nogādā apmēram 150 personu. Valsts policija Olainē aiztur vēl aptuveni 70 personu, kam būtu nepieciešams atskurbšanas pakalpojums. Domāju, ja gadā atskurbtuve ir nepieciešama tuvu 300 personām, atsevišķas atskurbtuves izveidošana Olaines novadā neatmaksātos," komentējot VARAM ierosinājumu, norādīja E. Siliņš.

Viņš pastāstīja, ka nākamgad rekonstrukcijas dēļ iereibušās personas Valsts policijas iecirknī Olainē vairs nevarēs izmitināt, tāpēc novada dome plāno slēgt līgumu ar Jelgavas pašvaldības policiju par iereibušo personu izmitināšanu Jelgavas atskurbtuvē. E. Siliņš zināja teikt, ka risinājums nogādāt iereibušos Jelgavā pašvaldībai ir daudz izdevīgāks, nekā veidot pašai savu atskurbtuves servisu, jo atskurbtuves pakalpojums Jelgavā Olaines pašvaldībai izmaksās 14 eiro par katru nogādāto indivīdu.

Līdzīgu viedokli pauda arī Salaspils pašvaldības policijas priekšnieks Dzintars Strožs. Viņš klāstīja, ka šobrīd Salaspils pašvaldības policijai ir pagaidu uzturēšanās telpas iereibušajiem, taču speciāla atskurbtuve šiem kungiem un dāmām nav izveidota.

"Atsevišķas atskurbtuves izveidošana ar vai bez valsts līdzfinansējuma Salaspilī neatmaksāsies. Izveidot atskurbtuvi – tās ir prāvas izmaksas. Tur divdesmit četras stundas no vietas jābūt mediķim, arī policistam jādežurē, plus vēl tas, cik prasīs telpu izbūve. Mums [atskurbšanai nogādājamo] ir desmit cilvēku mēnesī – vai tad tas atmaksāsies?" sprieda policijas priekšnieks.

Iereibušās personas no Salaspils tiek nogādātas "Latvijas Sarkanā Krusta" sociālajā centrā "Gaiziņš" Rīgā. Pēc Dz. Stroža stāstītā, vidēji mēnesī patversmē tiek nogādātas desmit līdz piecpadsmit personas, un pašvaldībai šis pakalpojums izmaksā 7,11 eiro par personu. "Domāju, ka "Sarkanajam Krustam" ir jāuzņemas atskurbtuvju pakalpojuma nodrošināšana, kā jau iepriekš tika ierosināts. Un arī šobrīd vairākas Pierīgas pašvaldības, tostarp Stopiņi, Sigulda un Ropaži, nogādā iereibušas personas tur," teica Dz. Strožs.

Viņš atzīmēja, ka problēma, ko darīt ar iereibušajām personām, tomēr valstiski būtu kaut kā jārisina. "Pirmkārt, beidzot jau būtu jāatrisina jautājums par to, kurai no ministrijām ir jāuzņemas atskurbtuvju pārraudzība, jo pašlaik tas ir pašvaldību slogs, un tām jāuzņemas visi izdevumi," norādīja Salaspils pašvaldības policijas priekšnieks. Dz. Strožs arī pauda viedokli, ka viens no risinājumiem atskurbtuvju problēmas risināšanā varētu būt pašvaldību kooperācija, izveidojot vienu visām prasībām atbilstošu atskurbtuvi vairākiem novadiem.

Savukārt Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns sacīja, ka plānotais valsts līdzfinansējums pašvaldībām atskurbtuvju pakalpojuma nodrošināšanai ir pat vairāk nekā vēlams. "Noteikti, ka būs līdzēts ar tiem 15 eiro, jo līdz šim jau nav dots nekas! Viss ir uz pašvaldības pleciem!” teica V. Kivkucāns, piezīmējot, ka valsts līdzfinansējums varētu veicināt novados veidot šādas iestādes.

"Jūrmalā atskurbtuve darbojas jau vairākus gadus, un mēs esam viena no retajām pašvaldībām, kam tāda ir. Tāpat daudzas pašvaldības interesējas par to, kā atskurbtuvi izveidot, ko un kā labāk darīt. Piemēram, no Pierīgas pašvaldībām tagad Mārupe interesējas par to, vai nogādāt iereibušas personas pie mums vai veidot pašiem savu atskurbtuvi,” zināja teikt V. Kivkucāns.

Viņš norādīja, ka Jūrmalas pašvaldības policijā atskurbtuvē ik gadu tiek nogādāts aptuveni 600 personu, un par to iereibušajiem nākas šķirties no 25,6 eiro, savukārt pati izmitināšana Jūrmalas pašvaldībai izmaksā krietni vien vairāk.

VARAM aprēķini liecina: ja gada laikā atskurbšanas telpu pakalpojumus Latvijā izmanto apmēram 12 tūkstoši personu, gadā tas varētu izmaksāt apmēram 420 tūkstošus eiro. Pašvaldības vidēji uz vienu atskurbšanas telpā ievietoto personu tērētu 35 eiro, no kuriem 15 eiro tiktu kompensēti no valsts budžeta – ar nosacījumu, ka pašvaldības nodrošina personām atskurbšanas pakalpojumus diennakts režīmā. Tas gan varētu būt pagaidu risinājums, rosinot pašvaldības veidot atskurbtuves un atbalstot tās pašvaldības, kuras to jau dara, uzskata ministrijā.

Latvijas Pašvaldību savienība gan paudusi iebildumus pret to, ka tiek kompensēta uzturēšana tikai 15 eiro apmērā, un uzskata, ka pašvaldību izdevumi būtu jākompensē 50 % apmērā. Turklāt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas aprēķini liecina, ka pašvaldības uz vienu iereibušo personu par izmitināšanu atskurbtuvē vidēji tērē nevis 35, bet gan 48 eiro.