Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Carnikavas novada pašvaldība jau vairākus gadus meklēja iespēju pludmali sakārtot, tomēr to nebija iespējams izdarīt, jo saskaņā ar likumdošanu piekrastes josla un ūdeņi bija valstij piederošas teritorijas. Pēc ilgstošiem ķīviņiem izdevās panākt kompromisu, un 2014. gada 1. aprīlī ar Ministru kabineta lēmumu Carnikavas novada pašvaldības valdījumā tika nodota jūras piekrastes josla, kas pašvaldībai dod likumīgas tiesības to apsaimniekot un sakārtot, kā arī atrisināt situāciju Garciema pludmalē, kur meliorācijas kanāls no sūkņu stacijas "Eimuri", mainot savu tecējumu, noskalo kāpu.

Kā portāls "Apriņķis.lv" uzzināja pašvaldībā, lai atjaunotu kāpu, pašlaik Carnikavas novada dome ir sākusi darbu kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju nepieciešamā finansējuma piesaistei. Tāpat ir tapis tehniski ekonomiskais pamatojums Eimuru meliorācijas kanāla postošo darbību mazināšanai, kas atklāj Garciema kāpas izskalošanas cēloņus un to, kādēļ kādreizējās pludmales tagad grimst ūdenī.

Minētājā dokumentā secināts, ka būtiskākais krasta izskalošanas cēlonis ir Garciema meliorācijas kanāls no sūkņu stacijas "Eimuri", kas ir mainījis savu tecējumu. Tāpat pētnieki uzskata, ka ūdens Eimuru kanāla grīvā neplūst pietiekami raiti un līdz ar to grīva nespēj pati attīrīties no jūras viļņu pienestajām smiltīm, situāciju padarot vēl ļaunāku. Savukārt sausās vējnestās smiltis kanāla izskalotās priekškāpas piekājē uzkrājas ļoti nelielā apjomā, tā radot labvēlīgus apstākļus tālākai priekškāpas izskalošanai.

Būtiski, ka Garciema krastu izskalošana negatīvi ietekmē piekrastē esošos biotopus un dabas vērtības un nekādi neveicina dabīgu krastu atjaunošanos.

Eimuru kanāls un tam piegulošās piekrastes atklātā daļa ietilpst dabas parka "Piejūra" zonā, kas aizsargā ne vien ainavu, bet arī vecus, izcilus priežu mežus. Savukārt, lai aizsargātu dabisko biotopu un īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanu, mežu josla no Garciema apbūves uz jūras pusi ietverta dabas lieguma zonā.

Biologi izpētē secinājuši, ka pludmales un kāpas iepretim Garciema ceļam uz jūru ir intensīvi izmīdītas. Augi tikpat kā vairs neaug, daudzviet arī izbraukāts ar automašīnām. Aizsargājamo sugu attīstību kavē arī vēja sanestās smiltis un ūdens, kas tos izskalo. Biologi brīdina, ka krastu un kāpu izskalošana turpināsies, ja vien netiks novērsta izmīdīšana.

Pētnieki uzskata, ka, lai mazinātu krastu izskalošanu esošajās problēmvietās un atjaunotu pludmali, nepieciešams veikt kompleksu pasākumu kopumu. Tas nozīmē – lai glābtu situāciju, nepieciešams atjaunot kanāla grīvu tās dabiskajā vietā, izraktās smiltis novietot pludmales pazeminājuma daļā, uz kurieni grīva novirzījusies, bet vēja sanesto smilšu priekškāpu atjaunot.

Tāpat eksperti iesaka izmantot tā saucamās "zaļās" metodes, kas pārtrauc smilšu izpūšanu un pasargā biotopus no izbradāšanas. Ar "zaļajām" metodēm saprotams, piemēram, kārklu stādīšana vai zaru izklāšana kāpās. Tāpat būtu nepieciešams ierīkot jaunu taku tīklu, izbūvējot vairākas jaunas koka laipas, un likvidēt jau izmīdītās dabas parka teritorijas, ierīkojot žogus un sētiņas.

Kopumā Garciema krastu un kāpu atjaunošana varētu izmaksāt 212,2 tūkstošus eiro pirms nodokļu nomaksas. Projekta īstenošanai nepieciešamo naudu varētu iegūt gan no vietējiem fondiem, gan dažādiem Eiropas Savienības mēroga finansēšanas instrumentiem.

Tehniski ekonomiskais pamatojums Eimuru meliorācijas kanāla postošo darbību mazināšanai un Garciema pludmales kāpu un krastu izskalošanas novēršanai tapis saskaņā ar Carnikavas novada domes un biedrības "Baltijas krasti" noslēgto līgumu. Minēto dokumentu izstrādāja sugu un biotopu aizsardzības eksperte bioloģijas doktore Brigita Laime, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis, jūras hidrotehnisko būvju inženieris Andrejs Krūmiņš un ekonomikas doktore Elīna Konstantinova. Šis dokuments būs kā rekomendācijas pašvaldības tālākai rīcībai, lai novērstu vides problēmas Garciema pludmalē.