22.11.2014 13:17

Rīgas dzīvokļu rindā esošie ļaudis nevēlas dzīvot Rīgas domes piedāvātajos īres namos Pierīgā

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Rīgas dzīvokļu rindā esošie ļaudis nevēlas dzīvot Rīgas domes piedāvātajos īres namos Pierīgā arhīvs

Tiem rīdziniekiem, kas jau ilgi atrodas dzīvokļu rindā, Rīgas novada pašvaldība piedāvā lielas izvēles iespējas – dzīvot kādā no pašvaldībai piederošiem īres namiem Pierīgā. Tomēr paši iedzīvotāji īrēt īpašumus Olainē, Baldonē vai citviet nesteidz.

Pašlaik Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde piedāvā denacionalizēto namu īrniekiem ar lielu kārtas numuru rindā īrēt dzīvokļus kādā no Rīgas pašvaldībai piederošajiem daudzdzīvokļu namiem Pierīgā, proti, Siguldā, Olainē, Ādažos, Silakrogā un Baldonē.

Kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Iveta Mazūre, pa vienai šādai īres ēkai Rīgas pašvaldībai ir Ādažos, Siguldā, Baldonē, un Olainē ar kopumā 220 dzīvokļiem. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā rīdzinieku interese par īpašumiem šajās pilsētās nav sevišķi liela, un kopumā šajā laika periodā izīrēti vien daži īpašumi, liecina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta dati par īres darījumiem pēdējo trīs gadu laikā. Savukārt šogad šajos novados ticis izīrēts pa vienam dzīvoklim Baldonē un Olainē, un divi īpašumi Siguldā.

Visvairāk īres namu, kas tiek piedāvāti Rīgas dzīvokļu rindā esošajiem ļaudīm, ir Ropažu novada Silagrogā. Šajā apdzīvotajā vietā Rīgas pašvaldībai pieder trīs īres ēkas ar kopumā 179 dzīvokļiem. Un pēdējo triju gadu laikā cilvēku interese par īpašumiem Silagrogā bijusi lielāka nekā citviet Pierīgā. Dati liecina, ka 2012. gadā Ropažu novadā izīrēti septiņi īpašumi, bet pērn deviņi dzīvokļi, savukārt šogad dzīvot Silakrogā nav vēlējies neviens rīdzinieks.

I.Mazūre stāsta, ka denacionalizēto namu īrnieki, kuriem tiek izteikti īres piedāvājumi ārpus Rīgas galvenokārt no īres piedāvājumiem atsakās, jo nevēlas mainīt dzīves un uzvedības paradumus.

"Cilvēki uzskata, ka būs grūtības izbraukāt uz darbu, skolu, bērnudārzu, jo ilgāks laiks jāpavada ceļā un transporta izdevumi būs lielāki. Bet pensijas vecumu sasniegušas personas galvenokārt atsakās, jo tuvinieki dzīvo Rīgā, viņi arī nevēlas mainīt medicīnas iestādes, kuras apmeklē, proti, ģimenes ārstus un speciālistus," norāda Mazūre.

Tāpat Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve saka, ka personas, kas ilgstoši stāv rindā, lai saņemtu pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā uzskata, ka viņiem īres piedāvājums jāizsaka tikai Rīgā.

Šobrīd Rīgas dzīvokļu rindā pavisam reģistrētas 4612 ģimenes, no kurām 1700 gaida sociālos dzīvokļus.