Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš gan negodprātīgu līdzekļu izmantošanu noraida kategoriski, un teic, ka tikai papīri neesot bijuši kārtībā.

- Nesen Valsts kontrole (VK) virknei pašvaldību, tajā skaitā Mālpilij, pārmeta "melnās kases" esamību. Cik, jūsuprāt, pamatoti ir šie  pārmetumi?

- VK ziņojumam varu piekrist tikai tajā aspektā, ka grāmatvedībā bija kādas neprecizitātes, bet tam, ka kāds kaut ko būtu piesavinājies, piekrist nevaru un negribu. Tāpat vēlos uzsvērt, ka VK revīzijas ziņojumā nav konstatējusi gadījumus, ka iedzīvotājiem iekasētās naudas summas netiktu iemaksātas Mālpils novada domes budžetā vai, ka Mālpils novada domes budžeta līdzekļi tiktu izmantoti nezināmiem mērķiem.

- Ja reiz novada budžetā visa nauda vienmēr tikusi iemaksāta, tad no kurienes tad VK šāds apgalvojums – "melnā kase"?

- Man neizprotams ir šīs VK apgalvojums "melnā kase", tas ir krietni par stipru teikts. VK būtu jādefinē ko nozīmē šie izteicieni! Trakākais šajā situācijā ir tas, ka tautā par "melnajām kasēm" sauc dubulto grāmatvedību, kad tiek slēpti naudas līdzekļi, lai tos vēlāk izmantotu kādiem slēptiem mērķiem, piemēram, aplokšņu algu maksāšanai. Pašvaldībā pilnīgi noteikti nekas tāds nenotiek! Es pat nevaru iedomāties kādu pašvaldību, kur eksistētu dubultā grāmatvedība! Piemēram, VK Mālpilij pārmeta, ka novada bibliotēkā par kopēšanas pakalpojumiem netika izsniegta stingrā uzskaites kvīts, lai gan tāpat visi norēķini tika dokumentēti un iekasētā nauda mēneša beigās tika iemaksāta pašvaldības budžetā.

- Vai Malpilij revīzijas ziņojumu dēļ draud kādas sankcijas?

- Nē, sankciju nav, ja neskaita to, ka esam izdaudzināti pa visu Latviju! (smejas) Šobrīd ar VK esam vienojušies, ka, balstoties uz deviņiem šīs institūcijas ieteikumiem, līdz nākamā gada 31. martam ir jāizstrādā un jāapstiprina kārtība, kā turpmāk rīkoties. Jāmaina pašvaldības noteikumi, lai nebūti nekādu pārpratumu.

- Publiskajā telpā izskanējis, ka VK pārmetumi par "melno kasu" esamību pašvaldībās saistāmi ar 12. Saeimas vēlēšanām. Daļa apgalvo, ka tas pirms vēlēšanām darīts, lai diskreditētu kādu no partijām. Kā jums šķiet, cik liela loma "melno kasu lietā" bija vēlēšanām?

- Es ļoti ceru, ka tas nav saistīts ar vēlēšanām. Tomēr jāatzīmē, ka arī pērn VK veica revīziju sešās pašvaldībās, bet toreiz, godīgi sakot, par kaut kādiem pārkāpumiem tā lāga netika dzirdēts. Var jau būt, ka pērn viņas visas bija "baltas un pūkainas"...

- Šobrīd intensīvi notiek valdības veidošanas process, un jaunais vides un reģionālās attīstības ministrs vēl nav zināms. Sakiet, vai ir kas tāds, ko Mālpils novads sagaida no jaunā nozares ministra?

- Pirmkārt, gribētu atzīmēt, ka man ir prieks par pašreizējo ministru Romānu Naudiņu. Viņš atstāj patīkamu iespaidu, rodas iespaids, ka viņam rūp ne tikai lielās pašvaldības un Rīga, bet arī tālākie reģioni. Tāpat viņš ir no uzņēmēju vidus, līdz ar to viņam ir cits skatījums uz lietām – tuvāks reālajai dzīvei. Taču par gaidām no jaunā ministra man šobrīd ir grūti ko sacīt.

- Kā vērtējat esošo Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) pārdali – 80% valstij, pārējais pašvaldībām, vai tā ir taisnīga?

- Pilnīgi saprotu, ka valstij un ministrijām ir daudz dažādu vajadzību, tāpēc ļoti šaubos vai izdosies esošajā IIN proporcijā ko mainīt. Bet, tomēr, jāatceras, ka IIN daudzām pašvaldībām, tai skaitā Mālpilij, ir būtiskākais ienākuma avots. Tāpat jāatzīmē, ka valdība gana bieži uz pašvaldību pleciem "uzkrauj" dažādas papildfunkcijas, tad nu taisnīgāk būtu, ja arī naudu tad iedot klāt. Mums jau tāpat rūpes pietiek – skolas, bērnu dārzi, kultūras nami, ceļi, pabalsti. Tomēr jāatzīst, ka mēs vienmēr esam iztikuši ar to, kas iedots. Manuprāt, muļķīgi ir tas, ka pašvaldībām ir ar likumu aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību. Man tas ir neizprotami – kādēļ visur citur Eiropā pašvaldības var pārņemt bankrotējošus uzņēmumus, lai tos atdzīvinātu un radītu darbavietas, bet pie mums tas ir aizliegts?

- Līdz 2020. gadam Latvijai būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Savienības fondu naudas un aktuāls ir jautājums, kā tos efektīvi izmantot reģionālajai attīstībai. Izskanējis, ka no lielajiem miljardiem mazajiem novadiem tiks maz.

- Gribētos, lai pašvaldībām būtu pašām lielāka teikšana par to, kā Eiropas fondu naudu izlietot. Būtu labi, ja pašvaldība pati uz vietas izlemtu, kā šo naudu ieguldīt, jo tikai pašvaldības pašas zina, kas tām ir pats svarīgākais un aktuālākais – ceļi, skolu remonti vai jebkuras citas lietas. Diemžēl šobrīd ir tā, kā ir – visi tik raksta projektus un piesakās vienalga uz ko. Ka tik var dabūt, lai tik dabūtu dabūšanas pēc. Tad nu beigās iznāk, ka vienu gadu visa Latvija būvē ceļus, bet citu gadu visa Latvija siltina mājas.

- Kas ir Mālpils attīstības prioritātes šobrīd?

- Pati lielākā prioritāte ir sakārtot pašvaldības ielas un ceļus, ko mēs arī iespēju robežās cenšamies darīt. Mēs, pašvaldība, jau otro gadu no saviem līdzekļiem atvēlam naudu ceļu fondam un, piemēram, pērn grants segumu atjaunošanai piešķīrām teju 50 tūkstošus eiro. Tuvākajā laikā noteikti vajadzētu sakārtot Krasta ielu, jo asfalta segums šajā ielā avārijas stāvoklī. Arī Rūpniecības iela "sauc" pēc remonta. Tāpat grants ceļš, kas ved uz Saulkalnes karjeru, pavasaros un rudeņos ir neizbraucams, tāpēc kaut kas būtu ar to jādara. Svarīgi arī būtu atjaunot asfalta segumu ceļam, kas ved pie novadā lielākā ražotāja "Kvist".

- Vajadzības daudz, taču kur tam visam dabūt naudu?

- Uz valsts finansējumu ceļiem mēs tuvākajā laikā nevaram cerēt. Ceļiem mēģināsim piesaistīt Eiropas naudu, plānojam par Eiropas naudu sakārtot Jauno un Krasta ielu. Būs arī nauda no lauku ceļu programmas.