03.10.2014 18:34

Trauksmes zvans vēlēšanu priekšvakarā ‒ Valsts kontrole divos Pierīgas novados atklāj "melnās kases". Ko par to saka pašas pašvaldības?

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Valsts kontrole (VK), veicot revīzijas sešās pašvaldībās, piecās no tām ir atklājusi "melnās kases", kur netiekot dokumentēta naudas plūsma.

No Pierīgas novadiem "melnās kases" konstatētas Baldones un Mālpils novadu pašvaldībās.

Saraksts stingrās uzskaite kvīts vietā
Kā ziņo aģentūra LETA, pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas domām, situācija ar "melnajām kasēm" ir kliedzoša, jo pārbaudītas tikai sešas no kopumā 119 pašvaldībām, un tikai vienā no tām "melnā kase" nav konstatēta. "Ja no sešām piecās ir "melnās kases", tas ir draudoši," atzinusi E. Krūmiņa, pieļaujot, ka neuzskaitīto līdzekļu apjoms ir krietni vien lielāks, nekā revidentiem izdevies atklāt.

Kad "Rīgas Apriņķa Avīze" painteresējās par Mālpils novada "melno kasi", iegūt novada domes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža viedokli neizdevās, jo viņš kā Eiropas Savienības reģionu komitejas loceklis devies uz apspriedi Briselē. Skaidrojumus par pašvaldības "melno kasi" sniedza novada domes pārstāve Iveta Krieviņa.

"Valsts kontroles pārstāvji Mālpils novada domi ir pārbaudījušu vairākkārt. Pirmo reizi 2013. gada rudenī, otro reizi ‒ šā gada pavasarī, kad novada domi apmeklēja četras VK amatpersonas. Pirms revīzijas ziņojuma sastādīšanas pašvaldībai jau 20. augustā bija iespējams iepazīties ar tā projektu," stāsta I. Krieviņa. "Turklāt domes priekšsēdētājs izmantoja iespēju sniegt paskaidrojumus par naudas aprites pozīcijām, kas radīja jautājumus. Tāpēc A. Lielmežs 28. augustā devās uz Rīgu, lai apmeklētu VK. Kad tika publicēts ziņojums, ar ko iespējams iepazīties arī VK mājaslapā, protams, "melnās kases" pastāvēšana netika pieminēta."

Tiesa, "nav dūmu bez uguns" un VK izteikusi domei aizrādījumu par to, ka novada bibliotēkā, kur iedzīvotājiem ir pieejami kopēšanas pakalpojumi, par katra dokumenta kopēšanu netiek izsniegta stingrās uzskaites kvīts. Patiesībā, kā skaidro I. Krieviņa, par katru nokopēto A4 formāta lapu klients maksā sešus centus. Iekasētā summa tiek fiksēta uz īpašas lapas, un pakalpojuma saņēmējs parakstās par summu, ko samaksājis par nokopētajiem dokumentiem. Arī lapas, uz kurām bibliotēkas darbinieki reģistrē katru kopēšanas pakalpojumu, ir numurētas, un mēneša beigās kopā ar iekasēto naudu tiek iesniegtas pašvaldības kasē.

"Formāli raugoties, protams, tas nav tieši tas pats, kas stingrās uzskaites kvīts, taču par nelegālu naudas iekasēšanu arī to uzskatīt nevar, jo nauda tik un tā nonāk novada budžetā," norāda pašvaldības pārstāve.

Pietrūka dažu mazsvarīgu parakstu
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karinas Putniņas balsī, runājot ar laikrakstu par "melno kasi", saklausāms aizvainojums. "Ja VK revīzijas ziņojumā nekas par Baldones novada "melno kasi" nav teikts, tad nav skaidrs, kāpēc ar šādiem asiem paziņojumiem jānāk klajā ceturtdienā pirms vēlēšanām," teic pašvaldības vadītāja.

Viņa gan nenoliedz, ka atsevišķas nepilnības novada finanšu aprites kontrolē savulaik ir pieļautas. Taču pašlaik uzskaites un kontroles sistēma novadā esot uzlabota, amatos nomainīti cilvēki, kas atkāpes ir pieļāvuši. "Ja VK revīzijas laikā pārkāpumi saskatīti, piemēram, kasiera vai kāda cita mazsvarīga paraksta iztrūkumā, vai pašvaldības dokumentos, pārskatot mākslas un mūzikas skolas maksājumus, un atrastas Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrētas kvītis, tas neliecina, ka nauda iekasēta, apejot novada kasi un ir notikušas nelikumības," uzsver K. Putniņa, norādot, ka novada dome savus darbiniekus nav sūtījusi nedz dārgos komandējumos, nedz rīkojusi greznas prezentācijas, taču to jau neviens arī nav pārmetis.

Baldones novada domes priekšsēdētāja, raksturojot VK pārstāvju izteikumus, spriež, ka šādos spēcīgos, lai arī nepamatotos izteikumos, slēpti saklausāmas tādas pašas intonācijas kā bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas teiktajās runās: "Man ir žēl, bet šādas lietas liek domāt, ka VK vairs nav neatkarīga institūcija. Pilnīgi skaidrs, ka noticis pavērsiens vienas noteiktas politiskās organizācijas virzienā, un šāda politiskā angažētība nav nekas labs.

Runājot mācītāja Jura Rubeņa vārdiem, tas liecina vienīgi par karojošu diletantismu. Pretējā gadījumā mēs būtu uzzinājuši par nopietnos apmēros izšķērdētu valsts naudu un ne jau atsevišķu pašvaldību līmenī, un ne jau burtiski piecas minūtes pirms Saeimas vēlēšanām."