Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis 2. oktobrī žurnālistiem paziņoja, ka "melnās kases" konstatētas Baldones, Līgatnes, Mālpils, Ogres un Rundāles pašvaldībā. Turklāt Līgatnes pašvaldībā bijušas pat deviņas "melnās kases". Piebilstams, ka Līgatnes novada domi patlaban vada "Vienotības" pārstāvis Ainārs Šteins, taču VK veiktā pārbaude attiecas uz laiku, kad to vadīja Guntars Pīpkalējs ("Līgatnei").
Aptuvenais naudas apjoms, kāds apgrozīts šajās kasēs, VK nav zināms, jo darījumi nav dokumentēti, vai arī ir izsniegti Valsts ieņēmumu dienestā nereģistrēti darījumu apliecinoši dokumenti. Grūtības noskaidrot "melnās kases" apmērus ir arī tāpēc, ka pašvaldībās grāmatvedība veidota tā, lai trešajām personām nav iespējas iepazīties ar līdzekļu plūsmu.
Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas domām, šāda situācija ir kliedzoša, jo ir pārbaudītas tikai sešas no kopumā 119 pašvaldībām, un tikai vienā no tām "melnā kase" nav konstatēta. "Ja no sešām piecās ir "melnās kases", tas ir draudoši," atzina E. Krūmiņa. Viņa pieļauj, ka neuzskaitīto līdzekļu apjoms ir krietni vien lielāks, nekā revidentiem izdevies atklāt.
Kā spilgts piemērs "melnās kases" pastāvēšanai tiek minēta Līgatnes pašvaldība, kurā periodiski anulēti čeki par it kā notikušiem pakalpojumiem, tā no kases aparāta izņemot 5816 eiro. Uz viena no anulētajiem čekiem revidenti pamanījušu uzrakstu "...lai varam norēķināties ar Spodru".
A. Ērglis atzina, ka pašvaldībās grāmatvedība ir ļoti zemā līmenī. Visai dīvaini esot zvērināto revidentu atzinumos lasīt, ka pašvaldībā grāmatveži tiek raksturoti kā ļoti kompetenti, kas ir iepazinušies ar visiem jaunumiem un normatīvo regulējumu grāmatvedības jomā, taču, Valsts kontrolei veicot revīziju, atklājas pretēja situācija. Tāpēc VK plāno tikties ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, lai pārrunātu revīziju veikšanu pašvaldībās.
Valsts kontrole arī piekritusi rīkot seminārus pašvaldību grāmatvežiem, lai paaugstinātu viņu kompetenci.