Tilts nenoliedzami būs labs ieguvums daļai Carnikavas novada iedzīvotāju, taču mulsina dažas pretrunīgas detaļas, kas par šo būvi izskanējušas medijos.
Tilta idejas vēsturi var saistīt ar 2010. gadu, kad Carnikavas novada pašvaldība bija sagatavojusi projekta pieteikumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piesaistei, bet, tā kā satiksmes drošības aktivitātēs prioritāri tika atbalstīti projekti, kam nepieciešams mazāks finansējums, kā arī īpaši tika atbalstīti projekti teritorijās ar zemāku teritorijas attīstības indeksu (Carnikavas novads ir pirmajā desmitniekā ar augstāko rādītāju), Gaujas tilta projektam finansējums netika piešķirts.
Carnikavas novada dome apgalvo, ka pēc tam nav tikusi izsludināta tāda programma, kurā tilta projekts varētu pretendēt uz finansējumu, jo līdzekļu piešķiršana aktivitātēm, kas saistītas ar ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, konkrētajā plānošanas periodā bija beigusies.
Atšķirīgās izmaksas
Jaunā tilta būvniecībai pastiprināti seko līdzi arī mediji, kas konstatējuši, ka Carnikavas novada domes nosauktās šās būves kopējās izmaksas katrā ziņojumā ir atšķirīgas: portāls "ABC.lv" 2012. gada 24.septembrī, pamatojoties uz sarunu ar domes priekšsēdētāju Daigu Jurēvicu, raksta, ka tilta pār Gauju un tā pievedceļu būvniecības izmaksas tiek lēstas 1 854 803 latu apmērā; 2013. gada 29. jūlijā Ziņu aģentūra LETA ziņo, ka Carnikavā par 1,5 miljoniem latu būvēs velosipēdistu un gājēju tiltu pār Gauju; Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vienotais ziņu portāls lsm.lv šā gada 26. janvārī videosižetā pauž, ka jaunais tilts izmaksās 1,2 miljonus eiro un to paredzēts pabeigt līdz nākamā gada janvārim.
Savukārt "Rīgas Apriņķa Avīzei" Carnikavas novada dome pagājušajā nedēļā apliecināja, ka tilta būvniecības izmaksas ir 2,7 miljoni eiro. Tilts tiks būvēts par pašvaldības līdzekļiem, un, tā kā ir pieejams aizņēmums no Valsts kases, galvenie tilta būvniecības darbi tiks pabeigti jau līdz nākamā gada janvārim. No Valsts kases plānots aizņemties 1,9 miljonus eiro.
Jāsaka gan, ka līdz šā gada 6. februārim Finanšu ministrijā nav saņemts iesniegums par iepriekš minēto aizņēmumu, un Carnikavas novada pašvaldībai nav izsniegts aizdevums saistībā ar jaunā gājēju tilta būvniecību, apliecina arī Valsts kases pārstāve Sandra Gīle.
Intensitāte par Gauju
Pēc Carnikavas novada domes Dzimtsarakstu nodaļas ziņām, Gaujas ciematā deklarēti 488 iedzīvotāji, kas būs galvenā jaunā tilta "mērķauditorija". Tilta projekta tehniski ekonomiskajā pamatojumā, kas izstrādāts 2010. gadā un ir pieejams Carnikavas novada mājaslapā internetā, par satiksmes intensitāti teikts: "Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte (GVDI) plānotajā posmā ir noteikta GVDI 2010=600 gājēji/24h, ar satiksmes intensitātes pieaugumu 1 % gadā."
Uz jautājumu par to, cik cilvēku šobrīd šķērso Gauju pa dzelzceļa tiltu, Carnikavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Baltruka atbild, ka vēl precizē pieejamo statistiku ar atbildīgajiem speciālistiem, un piebilst: "Protams, ka šādus datus pilnīgi precīzi noteikt nav iespējams. Ir novērojumi, kas liecina, ka ik pa piecām minūtēm pāri dodas kāds cilvēks, vasarā cilvēku plūsma ir ļoti intensīva, jo līdz ar vasarnieku ierašanos novadā tiltam pāri dodas ļoti daudz gājēju un arī velosipēdistu."
Tātad, pielietojot matemātiskus aprēķinus, sanāk, ka gājēju plūsma ir strauji samazinājusies un tagad tiltu šķērso 288 gājēji diennaktī.
Galvenais – iedzīvotāju drošība
Plānots, ka jaunais tilts atrisinās vairākas problēmas, kas samilzušas Carnikavas novadā. "Šāds lēmums pieņemts, lai atrisinātu gadiem ieilgušo problēmu, kad Gaujas upes šķērsošanai iedzīvotāji regulāri izmanto cilvēka dzīvībai bīstamo dzelzceļa tiltu. Lai nokļūtu otrpus krastam, īpaši bieži pa dzelzceļa tiltu pārvietojas jaunieši un bērni ceļā uz skolu, velosipēdisti un pat jaunās māmiņas ar mazuļiem, lai nogādātu tos bērnudārzā vai vizītē pie ģimenes ārsta, tādējādi riskējot ar dzīvību," stāsta Carnikavas novada pašvaldībā. "Taču šobrīd tas ir vienīgais veids, kā šķērsot upi bez vairāku kilometru līkuma. Pēdējos gados uz dzelzceļa tilta regulāri cietuši un arī gājuši bojā vairāki Carnikavas novada iedzīvotāji, tādēļ to jau dēvē par tiltu – slepkavu."
Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv savā sižetā ziņo, ka "Carnikavas novada iedzīvotāji zina, ka pērn dzelzceļa satiksmes negadījumos cietuši gandrīz divi simti cilvēku, tomēr ik dienu šķērso Gauju pa dzelzceļa tiltu". Sižeta veidotāji gan aizmirsuši pateikt, ka šī ir statistika, kas attiecas uz visu Latviju, nevis tikai Carnikavas novadu.
Uz jautājumu, cik negadījumu un kādu iemeslu dēļ uz šī tilta notikuši pēdējo gadu laikā, S. Baltruka atbild: "Statistikas dati jājautā [uzņēmumam] "Latvijas dzelzceļš". Mums ir informācija par laiku no 2007. līdz 2009. gadam, kad, saskaņā ar "Latvijas dzelzceļa" sniegto informāciju, šajā laikā uz dzelzceļa tilta notikuši pieci ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši divi cilvēki un viens gājis bojā."
Uz dzelzceļa tilta pēdējos gados tiešām notikuši vairāki negadījumi, kuros savas neuzmanības dēļ cietuši vai traumas guvuši cilvēki, un arī VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) šī situācija satrauc, taču uzņēmuma pārstāvji nepiekrīt apgalvojumam, ka "uz dzelzceļa tilta regulāri cietuši un arī bojā gājuši vairāki Carnikavas novada iedzīvotāji".
LDz mediju attiecību vadītājs Māris Ozols informē, ka no visiem reģistrētajiem nelaimes gadījumiem uz dzelzceļa tilta pāri Gaujai posmā Carnikava–Saulkrasti traumēti trīs cilvēki: 2006. gadā traumas guva zēns, kurš bija uzkāpis uz tilta metāliskajām konstrukcijām un no liela augstuma nokrita, 2010. gadā traumas guva jauns cilvēks, kurš arī nokrita no tilta konstrukcijām, turklāt pieskaroties elektrības kontakttīklam, bet 2011. gadā kāds vīrietis, nepievēršot uzmanību vilcienu kustībai, pēkšņi izgāja uz sliežu ceļa, tika traumēts un nogādāts slimnīcā. "Šis tilts nav paredzēts, lai pa to pārvietotos cilvēki, tāpēc gājēju satiksme pār to ir aizliegta," piebilst M. Ozols.
Ja pirmajā vietā tiek likta cilvēku drošība un dzīvība, kā apgalvo Carnikavas novada dome, tad jāvērtē situācija novadā kopumā un jāanalizē prioritātes. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistikas datiem, laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam Carnikavas novadā notikuši 125 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši 35 cilvēki, bet vēl trīs gājuši bojā. Ne Garupes, ne Garciema, ne arī Gaujas ciemā nav izbūvēti gājēju celiņi un nodrošināts pietiekams apgaismojums.
Izskatītas vairākas iespējas
Nenoliedzami jebkura šāda būve prasa lielu finansiālo ieguldījumu, un Carnikavas novada dome mēģinājusi risināt problēmu arī citādi, piemēram, vēršoties gan pie valdības, gan pie LDZ kā dzelzceļa tilta īpašnieka. Jau pirms vairākiem gadiem dome vērsās arī pie Ministru prezidenta, Satiksmes ministrijas, LDz un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, lūdzot rast iespēju palīdzēt izbūvēt gājēju tiltu līdzās bīstamajam dzelzceļa tiltam, tomēr finanšu trūkuma dēļ risinājums tika atstāts pašvaldības ziņā.
Toreiz Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica skaidroja: "Tā ir milzīga problēma, ka, neskatoties uz lielo bīstamību, cilvēki tomēr izmanto dzelzceļa tiltu, kas iešanai nav paredzēts vispār. "Latvijas dzelzceļam" šobrīd nav resursu, lai savu tiltu norobežotu vai apsargātu, tāpēc mēs faktiski uzņemamies daļu no pienākumiem, kas būtu jānodrošina šim uzņēmumam un Satiksmes ministrijai."
Dome mēģinājusi ar LDz vienoties par gājēju celiņa izveidi pie esošā dzelzceļa tilta, taču tur šo ideju skaidro lakoniski: "Izveidot gājēju ietvi uz šī tilta tā, lai tas būtu droši, tehniski nav iespējams, tāpēc drošai gājēju kustībai pār Gauju nepieciešams atsevišķs tilts."
Citi ieguvumi
"Šobrīd Gaujas iedzīvotājus no Carnikavas it kā šķir vien nieka 250 metri, tomēr viņiem nākas mērot 11 kilometrus pa apkārtceļu, kā arī izmantot sabiedrisko transportu, kas kursē reti," saka D. Jurēvica.
Kopā ar gājēju tiltu pār Gauju paredzēts izbūvēt arī kanalizācijas un gāzes vadu, lai Gaujas ciema iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju pieslēgt savus īpašumus Carnikavas attīrīšanas iekārtām un centrālajam gāzes vadam.
Carnikavas novada pašvaldība plāno, ka nākotnē šis tilts būs neatņemama velosipēdistu ceļa "Eirovelo13" sastāvdaļa, nodrošinot vienotu velomaršrutu tīklojumu ar Rīgu, kā arī citiem Latvijas novadiem, tādējādi veicinot tūrisma un uzņēmējdarbības attīstību novadā. Nepieciešamības gadījumā pār tiltu varēs braukt arī operatīvais dienests.
Gājēju tilts un veloceliņš pār Gauju Carnikavā nenoliedzami būs ieguvums Carnikavas novadam, tomēr mulsina tik bieži izskanējušās neprecizitātes un atšķirīgie dati. Vai par šādu summu nebūtu iespējams izbūvēt pat tiltu, pa kuru iespējama arī autosatiksme? Vai nebija iespējams gājēju tiltam atrast lētāku variantu, nekā to piedāvājuši speciālisti? Jācer, ka ērta nokļūšana pār Gauju tiltam piesaistīs arvien vairāk gājēju un riteņbraucēju.
Iepriekš:
VIDEO: Carnikavā top jauns gājēju tilts pāri Gaujai
No "pašnāvnieku" tilta Carnikavā cer atbrīvoties šogad
Sākusies ilgi gaidītā tilta būvniecība Carnikavā; krastā pietauvota barža
Carnikavā gājēju un velosipēdistu tiltu par pusotru miljonu tomēr būvēs
Raidījums: Gājēju tilta būvniecība Carnikavā Eiropai ir "neinteresanta", jo cilvēku ir par maz
Carnikavā aicina neizšķiest 1,8 miljonus jauna tilta būvniecībai
Tilts - slepkava izvedis no pacietības
Carnikavas novada dome atrisina tilta–slepkavas problēmu
