Vagoniņš neapstāsies
Svētku reizē, uzrunājot siguldiešus, kuru darba mūžs ir saistīts ar gaisa trošu ceļu, novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sacīja viņiem lielu paldies, uzsverot, ka bez tādiem Siguldas simboliem kā, piemēram, Gaujas senleja, ko radījusi daba, ir arī tādi, kas radīti cilvēku rokām: daži pirms 800 gadiem, daži vēlāk. "Bildei ar gaisa vagoniņu, kas iet pāri Gaujai, un Turaidas pils torni fonā ir tikai 45 gadi. Plašākos mērogos tas nav daudz, bet Siguldas dzīvē tam ir liela nozīme."
Klausoties līdzgaitnieku atmiņās, ar savu redzējumu par gaisa trošu tramvaja nākotni iepazīstināja Ivars Beitāns. Viņš solīja, ka pirmais, ko jau šogad ieraudzīs Siguldas viesi, būs pilnībā pārbūvētā gaisa tramvaja stacija Siguldas pusē. Ēka, kuru pagājušā gadsimta 20. gadu romantisma stilā projektējis arhitekts Austris Mailītis, jau ir gatava. To izgatavojuši vietējie amatnieki firmā "Dores" Ieriķos. No agrākās celtnes paliks tikai betona konstrukcijas, kas notur trosi, viss pārējais būs jauns.
"Tā būs māja, kurā ir patīkami ieiet nopirkt biļeti braucienam ar vagoniņu, iedzert kafiju, šeit būs siltas uzgaidāmās telpas, kā arī mūsdienīgas tualetes," sola I. Beitāns, piebilstot, ka vēl ar būvvaldi jāsaskaņo lietus un kanalizācijas ūdens novadīšanas plāni, un būvdarbi var sākties.
Nākamais solis būs stacijas mājas paplašināšana, un, iespējams, pēc gada, būs arī restorāns. Vēl tālākā nākotnē ieplānota trošu ceļa konstrukcijas pārbūve Krimuldas pusē. Ir ideja, ka tas būs skatu tornis. Plānota arī paša vagoniņa atjaunošana.
Runājot par vagoniņa apsaimniekošanas pašreizējo modeli, I. Beitāns teic, ka trošu ceļš pieder pašvaldībai, bet "LGK atrakcijas" ir koncesijas līgums uz 30 gadiem, kas paredz vagoniņa apsaimniekošanā un attīstībā ieguldīt vismaz 100 tūkstošus latu. "Līgumu noslēdzām 2002. gadā un atrunāto summu uzreiz arī iemaksājām, nomainot troses, elektroniku un izremontējot staciju," stāsta uzņēmējs un sola, ka pārmaiņas turpināsies, bet vagoniņš ne uz brīdi nepārstās kursēt.
"Protams, tā ir pagātne, kad cilvēki no Krimuldas vai Siguldas ar vagoniņu brauca uz darbu, un arī laiki, kad biļete maksāja 20 santīmu, bet dome ar tūkstošiem latu dotēja vagoniņa darbības uzturēšanu, neatgriezīsies. Taču, ja cenu politika ir atbilstoša tirgum, trošu ceļš ir spējīgs sevi uzturēt un attīstīties," pārliecināts ir I. Beitāns.
Viņš apstiprina, ka liels finansiāls atbalsts ir arī gumijlēkšana. Pērn vien bijis vairāk nekā divi tūkstoši lēkt gribētāju. "Mēs esam vieni no pieredzes bagātākajiem gumijlēcēju klubiem pasaulē ‒ darbojamies jau divus gadu desmitus. Ne Igaunijā, ne Lietuvā nekā tāda vispār nav, Somijā lec no ceļamkrāniem."
Pārsvarā ar gumijām lecot 25‒40 gadus veci cilvēki, tātad tie, kuriem ir nauda un kas vēlas izbaudīt kaut ko ekstrēmu, nebijušu. "Turklāt tieši krīzes gados lēkt gribētāju skaits pat palielinājās, jo asākas izjūtas gribas ne jau tikai aiz priekiem vien," pasmaida I. Beitāns.
Jākonkurē ar visu Eiropu
Savs skatījums uz novadu, kur nozīmīga vieta ir gan gaisa vagoniņam, gan Gūtmaņa alai, ir Siguldas Tūrisma attīstības aģentūras direktorei Laurai Konstantei. Jautāta par iespējamo labumu, ko Sigulda varētu gūt no dalības Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos, viņa uzreiz atbild, ka naudu no valsts par to nedabūs. Taču jau pirms tam par pašvaldības un ES fondu līdzekļiem esot renovēta dzelzceļa stacija un sakārtotas Siguldas pilsdrupas.
L. Konstante uzskata, ka visupirms ir jāapzinās, ka tūrisma nozarē Latvijai jākonkurē ar tādām valstīm kā, piemēram, Vācija, Nīderlande, Francija. Tūristi zina Baltijas valstis un Rīgu, bet ne Latviju un kur nu vēl Siguldu un Turaidu. 80 % ārvalstu tūristu parasti nemaz neizbrauc ārpus Rīgas. Tāpēc jāmācās pārliecinoši uzrunāt tos, kuri atceļo līdz Latvijas galvaspilsētai, un jāstāsta gan tas, ka Siguldā ir, ko redzēt un darīt, gan tas, ka līdz šejienei kursē ērts sabiedriskais transports un pieejamas augsta līmeņa viesnīcas. Protams, ir jādomā arī par pakalpojumu kvalitāti, jo cenas par naktsmājām ir gandrīz tādas pašas kā galvaspilsētā, bet serviss ‒ ne vienmēr tāds kā Rīgā.
Pašlaik 40 % tūristu, kas apmeklē Siguldu, ir no Latvijas, 60 % ‒ no ārzemēm: igauņi, lietuvieši, tad vāciski runājošie, kas grib redzēt pilsdrupas un Gūtmaņa alu, krievi (aptuveni 5 % no tūristu kopskaita), ziemeļeiropieši ‒ pārsvarā somi.
L. Konstante secinājusi, ka daudz pieminētais fakts par Eiropas novecošanu ir aktuāls arī Siguldai, proti, tā kā cilvēki vairs neceļo daudz un uz tālām vietām, svarīgi parādīt, ka Sigulda ir mierīgs un drošs galamērķis, ka te ir skaista daba. Solis pretī veiksmei ir arī sadarbība ar kaimiņu pašvaldībām Cēsīs, Valmierā, Līgatnē un citur, jo ir jāattīsta Gaujas nacionālā parka klasteru ideja. Vēl daudz darāmā ir arī tepat Krimuldā.
Iepriekš:
Siguldas gaisa kuģis kursē jau teju pusgadsimtu
