Tomēr pašvaldību pārstāvji atzīst – lai kopīgo darbu būtu vairāk, iedzīvotājiem ar idejām vajadzētu dalīties drošāk un konstruktīvāk.
"Viedoklis ir visiem, diemžēl daudzi to pauž tikai tad, kad sirdī ir sakrājies rūgtums un dusmas," atzīst Ādažu novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Porietis un atklāj, ka labprāt no iedzīvotājiem saņemtu vairāk svaigu ideju un priekšlikumu.
Iedzīvotāju lielāku aktivitāti vēlētos arī Baldones, Krimuldas un Babītes pašvaldību pārstāvji. "Deputātiem ir ļoti svarīgi veidot sadarbību un pozitīvu atgriezenisko saiti ar novada iedzīvotājiem, jo viņi ir atbildīgi ne tikai par novadā notiekošajiem procesiem, bet arī par savu vēlētāju labklājību ikdienas gaitās," atzīst Babītes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Siliņa.
Nesmādē arī ar roku rakstītas vēstules
Lai uzlabotu novada sadzīvi, risinātu sasāpējušus jautājumus, kā arī uzklausītu pozitīvus viedokļus, Pierīgas pašvaldības piedāvā visai daudzveidīgu komunikācijas formu klāstu, kas sniedzas krietni plašāk par informācijas izvietošanu vietējā laikrakstā, interneta vietnē vai sabiedrisko apspriežu rīkošanā.
Piemēram, Baldones novada priekšsēdētāja Karina Putniņa stāsta, ka par iedzīvotājiem nozīmīgiem jautājumiem tiek veidotas aptaujas, ikvienam ir iespēja uzdot jautājumu vietnē, ko iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto, kā arī notiek sarakstes. "Reizēm viens jautājums pārvēršas garā diskusijā." Pārsvarā tiek risināti jautājumi par labiekārtošanu, piemēram, ceļazīmju izvietošanu. Pērn pēc iedzīvotāju ierosinājuma realizēta vērienīga iecere – par aptuveni 100 tūkstošiem latu labiekārtota teritorija ap doktorātu.
Savukārt Inčukalna novada pašvaldība priekšroku dodot individuālām sarunām ar iedzīvotājiem. "Lielas sapulces rīkot nav jēgas, jo ir daudz cilvēku un daudzi kautrējas uzdot jautājumus," atklāj novada domes priekšsēdētāja vietniece Ludmila Vorobjova un piebilst, ka veiksmīgi darbojas arī "Ideju grozs" jeb iedzīvotāju iespēja novada interneta vietnē paust savus priekšlikumus.
Arī ādažnieki ar priekšlikumiem pie deputātiem aicināti vērsties individuāli, tikties vai sazvanīties. Savukārt, ja paredzēta nopietnāka iecere, piemēram, apjomīga būvniecība vai tiek risināti satiksmes organizācijas jautājumi, notiek arī sabiedriskās apspriedes. Tomēr G. Porietis atklāj, ka atceras vien pāris gadījumu, kad sabiedrības rezonanse, piedaloties, sabiedriskajā apspriedē bijusi liela: "Aptuveni 60 % gadījumu tā ir relatīvi zema."
Pastarpināti iedzīvotāju vēlmes vai sūdzības tiekot uzzinātas arī vecāku sapulcēs, sabiedriskos pasākumos. Savukārt šomēnes izmēģināta jauna ideja – aktīvākie iedzīvotāji ir aicināti kopā ar domes Izglītības, kultūras un sporta komiteju veidot darba grupu, lai kopīgi izveidotu brīvā laika pavadīšanas centru. "Rīkosim "smadzeņu vētru" un dalīsimies ar idejām, kā pareizāk tērēt pašvaldības naudu," norāda pašvaldības izpilddirektors.
Arī Babītes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Siliņa pauž: lai gan iespēju izteikt viedokli ir daudz, iedzīvotāju aktivitāte novada dzīves pilnveidošanā ir salīdzinoši maza, taču, protams, ir iedzīvotāji, kuri ar interesi seko līdzi pašvaldības speciālistu darbam un deputātu lēmumiem, kā arī labprāt apmeklē pašvaldības rīkotos sporta un kultūras pasākumus.
"Ar nožēlu secinājām, ka iedzīvotāju interese ir ļoti maza. Mēneša laikā no teju 9500 iedzīvotāju uz jautājumu atbildēja tikai 100," viņa teic. Mājaslapas analīzes programma ļāvusi noteikt, ka lielākā daļa interesentu bija paši pašvaldības darbinieki, tāpēc iedzīvotāji ir aicināti ar pašvaldības darbiniekiem tikties arī klātienē.
Carnikavas pašvaldības preses sekretāre Sandra Baltruka pastāstīja, ka savus jautājumus iedzīvotāji domei un speciālistiem var uzdot klātienē, kā arī iesūtīt pašvaldības mājaslapas sadaļā "Jautā un dome atbild", tāpat interneta vietnē ik nedēļu tiek publicētas interaktīvas aptaujas par kādu aktuālu tēmu, kur iedzīvotāji izsaka savu viedokli.
Patlaban notiek darbs pie Carnikavas novada pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014. – 2030. gadam izstrādes. Dalībai šīs stratēģijas darba grupās tika aicināti pieteikties arī iedzīvotāji, kuru aktivitāte bija liela, un kopumā pieteicās ap 60 novadnieku.
Taču viens no nozīmīgākajiem darbiem, kas paveikts uzklausot iedzīvotāju idejas, ir brīvā laika pavadīšanas centra "Kadiķis" izveide pērn. "Šis ir centrs Kalngales ciemā, kur iedzīvotājiem pulcēties un rīkot dažādas sanāksmes, tika izveidots pēc iedzīvotāju iniciatīvas, ko pašvaldība atbalstīja un īstenoja," piebilst S. Baltruka. Kopš centra izveides nodibinātas divas iedzīvotāju biedrības, kuru mērķis ir ne tikai iesaistīties dažādos sabiedrisko procesos, bet arī veicināt ciema un novada attīstību. Pateicoties izveidotajam centram, kalngalieši kopā ar citiem novadniekiem kopīgi rīko talkas, dažādas sapulces, svin svētkus u.c.
Tradicionālās formas aizstāj "čivināšana" tviterī
Par iedzīvotāju atsaucību sūdzēties nevar arī, piemēram, Stopiņu novadā. Novada priekšsēdētāja vietniece Vita Paulāne atklāj, ka saruna ar iedzīvotajiem tiek veidota visai plaši: informācija par novada aktualitātēm izvietota izglītības iestādēs, bibliotēkā u. c. pašvaldības iestādēs, tāpat iedzīvotājiem ir iespēja sazināties, tikties un sarakstīties ar deputātiem, piedalīties novada finansētos projektos, izteikt viedokli aptaujās, vācot parakstus, kā arī paust viedokli interneta vietnē.
"Jautājuma forma mājaslapā tiek izmantota ļoti aktīvi, tas mūs priecē," piebilst V. Paulāne, turklāt pašlaik novada "Twitter" kontam ir 353 sekotāju. Aktīvi sociālos tīklus informācijas ievietošanai izmanto arī Ķekavas novada dome. Pašvaldības sociālajos tīklos patlaban ir aptuveni 600 sekotāju, kuru skaits arvien palielinās.
Siguldieši – aktīvākie sociālajos tīklos
Papildus ierastajām iespējām saņemt un nodot informāciju pašvaldībai Siguldas novada iedzīvotāji ar pašvaldības darbiniekiem sarunājas arī sociālajos tīklos. "Lai aktīvāk komunicētu ar iedzīvotājiem, pašvaldība jau kopš 2010. gada ir izveidojusi kontus sociālajos tīklos – "Twitter" un "Facebook". 2012. gadā pašvaldības "Twitter" profilam bija augstākais rādītājs reģionālas nozīmes pilsētu novadu vidū – tam sekoja un arī šogad seko vairāk nekā 2500 iedzīvotāju," stāsta Siguldas novada domes Sabiedrisko attiecību un komunikācijas nodaļas vadītāja Diāna Kondratenko un piebilst, ka šajā sociālajā tīmeklī pašvaldības speciālisti septiņas dienas nedēļā informē par aktualitātēm novadā, kā arī operatīvi atbild uz iedzīvotāju jautājumiem.
Tāpat sociālie tīkli tiek izmantoti dažādos ārkārtas gadījumos, piemēram, ja ir plīsis ūdensvads. "Tā ir lieliska iespēja neformālā komunikācijā izskaidrot sarežģītus jautājumus un sniegt operatīvas atbildes," secina D. Kondratenko.
Vēl Siguldas novada pašvaldības pārstāve atzīst, ka vērtīgas ir regulārās klātienes tikšanās ar novadniekiem un aptaujas, kurās, ar statistikas programmām analizējot datus, iegūst vērtīgu informāciju par iedzīvotāju vajadzībām. "Veidojot aptaujas regulāri, iegūstam salīdzināmus datus, kas norāda būtiskākās tendences iedzīvotāju informētībā, vajadzībās un novada attīstības virzienu norādes," skaidro D. Kondratenko un atzīmē, ka sadarbībā ar novadniekiem ir īstenotas daudzas vērtīgas idejas – uzlabota infrastruktūra, Sigulda uzvarējusi konkursā "Mīlestības galvaspilsēta", un tagad pilsētas centrā atrodas siguldiešu iegūtā balva – "Laimas" pulkstenis.
Tāpat iedzīvotāji ir piedalījušies Siguldas radošā kvartāla koncepcijas izstrādē, Attīstības programmas un citu attīstības plānošanas dokumentu izveidē. Katru gadu, septembrī Siguldas novada domes priekšsēdētājs aicina iedzīvotājus piedalīties akcijā "Dāvini ideju domei". "Šajā akcijā ik gadu tiek saņemtas vairāk nekā 100 ideju – iedzīvotāji ir aktīvi, un, pateicoties šai aktivitātei, ir īstenoti vairāki veiksmīgi projekti, piemēram, izveidoti bērnu rotaļu laukumi un apstādījumi. Šogad, pateicoties novadnieku iniciatīvai, sāksim jaunu tradīciju – sumināsim pārus, kas laulībā nodzīvojuši 50 un vairāk gadus," pauž D. Kondratenko.
To, ka Siguldas novada pašvaldība aktīvi un radoši domā par klientorientētu attieksmi, apliecina 2013. gada sākumā akcijā "Uzslavē labu servisu" saņemtās nominācijas, kas atzina Siguldas novada pašvaldību par "Sabiedrībai draudzīgāko pašvaldību", "Uzņēmumiem draudzīgāko pašvaldību" un "Sabiedrībai draudzīgāko pašvaldību iestādi e-pakalpojumos".
Ideju rīks ne visur efektīvs
Kā alternatīvu sabiedriskajām apspriedēm klātienē pērn vairākās pašvaldībās tika un dažās vēl šobrīd tiek izmēģināti virtuālie ideju rīki, kuros iedzīvotāji interneta vidē var iesniegt idejas par novada attīstību, kā arī atzīmēt vietas novadu teritorijā, kur steidzami nepieciešami uzlabojumi, piemēram, jānopļauj zāle, jāuzlabo ceļa segums, nepieciešama atkritumu urna.
Tomēr vairāki pašvaldību vadītāji atzīst, ka šī inovācija nav guvusi ievērojamu iedzīvotāju atsaucību. Piemēram, K. Putniņa atzīst, ka 15 cilvēku atbalsts kādai idejai ir par maz. "Šādā veidā nevaram uzzināt vispārējo iedzīvotāju viedokli, turklāt arī jautājumu loks ir visai ierobežots," skaidro Baldones pašvaldības vadītāja.
Savukārt G. Porietis atzīst, ka mazām un arī vidēji lielām pašvaldībām kā Ādaži iedzīvotāju idejas apsīkušas jau pirmajos trīs mēnešos, tāpat arī virtuāls ideju atbalsts bijis visai niecīgs, taču bijis arī izņēmums: "Mums bija nepieciešams risināt skolēnu pārvadāšanas jautājumu. Šo ideju atbalstīja 50 cilvēki. Tas ir ļoti labs rādītājs."
G. Porietis uzsver, ka lokālākām idejām, piemēram, slidotavas, slēpošanas trašu izveidei ciematos bijusi mazāka atsaucība. "Jo lielāks atbalstītāju skaits, jo lielāka iespēja lobēt šīs idejas virzību caur domes komisijām un pašvaldības budžetu." Ja atbalstītāju skaits ir mazāks par 20, bet ierosinājums saskan ar kādu pašvaldības ieceri, to izmanto kā papildu instrumentu, virzot ideju.
Izpilddirektors atzīmē, ka ievērojami efektīvāks ir virtuālais rīks "Kas Ādažos ir jāuzlabo?", kurā iedzīvotāji virtuālā kartē var atzīmēt novada nesakoptās vietas. "Šo sadaļu pārrauga attīstības daļa. Iedzīvotāju novērojumi ļoti atvieglo pašvaldības darbu. Ādažnieki ir ļoti acīgi, līdz ar to dažkārt apsekot teritoriju speciāli nav jāsūta pašvaldības darbinieki."
Šādu praksi aizvien attīsta arī Ķekavas novadā, taču papildus vēl izveidotas interaktīvas pogas – "Zaļā poga" pozitīvam novērtējumam un "Sarkanā poga", ko nospiežot ikviens pašvaldībai var ziņot par nepilnībām.
Savukārt Siguldas novada pašvaldība, kas bija viena no pirmajām, kas ieviesa interaktīvo rīku "Padari savu novadu sakoptāku", gada laikā izpildījusi 76 iedzīvotāju ierosinājumus.
Iepriekš:
Novadnieki savām pašvaldībām pagaidām uztic sīkus darbiņus