To biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Eiropas starptautisko attiecību veidošanas tīkla "Fipra" pārstāvis Jans Ahlskogs. Viņš skaidro, ka kopumā Eiropas Savienības budžeti ir samazināti, un, neraugoties uz nodomu piešķirt 85 % līdzfinansējumu "Rail Baltica", tas nebūs viegli, jo arī citi projekti cīnās par šiem pašiem naudas līdzekļiem.
Ir arī iespējams, ka ne visi līdzekļi, kas piešķirti iepriekš, tiks izmantoti saistībā gan ar laika termiņiem, gan ar iesaistīto valstu kavēšanos nākt klajā ar nepieciešamajām darbībām.
Tāpat vēl esot vērts apdomāt, kāda ietekme būs faktam, ka transporta komisāram Sīmam Kallasam drīzumā beigsies transporta komisāra amata termiņš, skaidro eksperts.
Kā ziņots, "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām. 2015. gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016. gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020. gada.
Jau esam rakstījuši, ka "Rail Baltica" starptautiskās dzelzceļa maģistrāles sākotnēji izraudzītais maršruts Pierīgā šķērsos Baldones, Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Saulkrastu un Sējas novada teritorijas. Pašreizējais sliežu platums Baltijas valstīs ir 1520 milimetri, un dzelzceļa sistēmas apvienošana atkarīga no iespējas izbūvēt 1435 milimetru platu dzelzceļu, kas atbilstu sliežu platumam Polijā un Vācijā. 2025. gadā no Rīgas līdz Tallinai ar vilcienu varētu nokļūt divās stundās, par biļeti maksājot apmēram 25 latus. Pasažieru vilcienu vidējais kustības ātrums maģistrālē paredzēts 170 kilometru stundā, preču vilcienu – 70.
Iepriekš:
Ar "Rail Baltica" vilcieniem varētu ceļot pēc desmit gadiem
Baltijas valstis, Somija un Polija vienojas par "Rail Baltica" kopuzņēmumu
Lietuviešu dēļ ātrgaitas dzelzceļa projekts caur Pierīgu tik drīz varētu neievirzīties savās sliedēs
Iedzīvotāju sapnis par starptautisku ātrgaitas vilcienu kļūst arvien reālāks
09.11.2013 14:57
Vai jaunajam ātrgaitas šaursliežu dzelzceļam būs lemts šķērsot Pierīgu?
Autors Apriņķis.lv
"Rail Baltica" starptautiskās dzelzceļa maģistrāles sākotnēji izraudzītais maršruts Pierīgā šķērsos Baldones, Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Saulkrastu un Sējas novadu teritorijas.
publicitātes
Lai gan Eiropas sliežu projektam "Rail Baltica" oficiāli ir apsolīts 85 % Eiropas Savienības līdzfinansējums, nebūs viegli to reāli arī nodrošināt.