Lietuvas satiksmes ministram Rimantam Sinkevičam, šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas deputātiem prezentējot Lietuvas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras prioritātes satiksmes jomā, nācies uzklausīt vairumu nepatīkamu jautājumu no dažādu valstu un politisko grupu pārstāvjiem, vēsta LETA.
Tostarp deputātus neapmierināja jaunā ES transporta ministru padomes vadītāja attieksme "Rail Baltica" otrās kārtas projekta ātrgaitas dzelzceļa līnijas – īstenošanas jautājumā, savā ievadrunā "Rail Baltica" pat nepieminot.
Komitejas deputāti sēdē uzsvēra nepieciešamību, izmantojot ES budžeta līdzekļus, īstenot tādus transporta projektus, kas dotu maksimālu pievienoto vērtību ES pilsoņiem un nodrošinātu ES dalībvalstu savstarpēju savienošanu ar mūsdienīgu transporta tīklu. Viņi izteica bažas par Lietuvas satiksmes ministra nostāju, ka "Rail Baltica" projekts virzoties labi, jo tā pirmajā kārtā līdz 2015. gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Tāpat deputāti izteica neizpratni par ministra iepriekš publiski pausto, ka "Rail Baltica" otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šī projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas. Tomēr, pēc deputātu domām, Lietuvas pusē ir augstas amatpersonas ar lielu ES pieredzi, kuras šo lietu varētu ievirzīt pareizās sliedēs.
"Lietuvas satiksmes ministra teiktais komitejas sēdē diemžēl pilnībā nekliedēja bažas, ka Lietuva savas prezidentūras laikā varētu bremzēt "Rail Baltica" otrās kārtas virzību", atzina EP ECR grupu pārstāvošais deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK). "Ministra teiktais, ka "Rail Baltica" īstenošanai vēl nepieciešamas sarunas, faktiski mūs var atsviest piecus gadus atpakaļ".
R. Zīle arī uzsvēra, ka projekta kavēšanās var novest pie tam paredzēto ES līdzekļu zaudēšanas. "Kohēzijas fonda naudas piesaiste Eiropas savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility (CEF)) projektiem ir garantēta tikai līdz 2016. gadam. Ja Eiropas Komisija tad konstatē, ka kāds no projektiem nav pietiekami pavirzījies uz priekšu, tā var novirzīt tam paredzēto naudu citiem kohēzijas valstu projektiem," brīdina R. Zīle.
Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija pieļāvusi līdzfinansēt 85 % no kopējām projekta izmaksām.
Jau rakstījām, ka "Aecom Ltd." sākotnēji izraudzītais starptautiskās dzelzceļa maģistrāles "Rail Baltica" maršruts paredz, ka tas Pierīgā šķērsos Baldones, Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Saulkrastu un Sējas novadu.
Iepriekš:
Iedzīvotāju sapnis par starptautisku ātrgaitas vilcienu kļūst arvien reālāks