Skolotāja atzīst, ka savu dzīvi vairs nevar iedomāties bez dejošanas. Pateicoties I. Kleinbergai un viņas meitai Silvai, tapis īpašs tūrisma objekts "Zaķumuižas dabas taka". Pedagoģe savulaik pati labprāt kopā ar klasesbiedriem izjokojusi savus skolotājus, taču viens no spilgtākajiem bērnības niķiem ir saplēstās skolas formas slēpšana no mammas.
Kurai sarežģītāka gramatika – vācu vai latviešu valodai?
– Ārzemniekam grūtāk būtu iemācīties latviešu valodu. Tajā ir tik daudz dažādu izteiksmju! Taču vācu valoda ir grūtāka nekā angļu – tajā ir visādi knifiņi.
Kāds ir jūsu spilgtākais piedzīvojums no pašas skolas dienām?
– Mums bija viena jauka dabaszinību skolotāja. Viņa mūs veda pārgājienos. No tā laika atpazīstu kosu. Skolotāja bija īsa auguma, žiperīga, un viņai bija deguna iekaisums, tāpēc viņa vienmēr tā kā šņaukājās. Bērni jau vienmēr atrod kādu īpatnību un vairāk to skolotāju nerro. Pie tāfeles bija krītu kastītes, un puikas izdomāja, ka piesies pie kastītes diegu un izvilks pa klasi un, kad skolotāja ies pie kastītes, kastīte kritīs un būs smiešanās. Bet skolotāja netika līdz kastītei, jo pa ceļam jau sapinās diegos.
Vērtīgāka ir 5 vai 10 baļļu atzīmju sistēma?
– Vieglāk skolēnu novērtēt 10 ballēs. Kad pati mācījos, bija piecas balles. Reizēm tas trijnieks bija ļoti izstiepts – tas varēja būt švaks kā divnieks, bet varēja būt arī kā četrinieks. Tagad ir vieglāk izvērtēt atšķirību zināšanās.
Ko biežāk liekat skolēniem – divniekus vai desmitniekus?
– Par laimi, desmitniekus! Vakar laboju kontroldarbus, un trijiem atzīme bija 10. Divnieks bija tikai viens, un skolēns jau šodien pats attapās, ka nevar slinkot. Manā klasē mācās ļoti erudīti skolēni. Piemēram, vēsturi māca no piektās klases, bet viens no zēniem jau tagad to apgūst pašmācības ceļā.
Ko jūs šogad visvairāk gribētu saņemt dāvanā Ziemassvētkos?
– Vairāk brīva laika, garāku brīvlaiku, jo skolotājiem ir ļoti liela slodze un esam laika badā. Tā kā vecīši ir visvareni, varētu lūgt ierosmi kādam ceļojumam. Palīdzu organizēt mūsu skolas folkloras grupai "Oglīte" koncertbraucienu uz Vāciju, tā ka viens ceļojums jau būs.
Kura ir jūsu iecienītākā grāmata vācu valodā?
– Vācu valodā nelasu biezas grāmatas. Manas iemīļotākās ir bērnu grāmatiņas, kuras es palasu un iesaku skolēniem. Klasē ir labs dzejoļu krājums, kurā ir latviešu autoru dzejoļi, kuriem blakus ir tulkojums vācu valodā.
Ko sakāt tiem skolēniem, kas uzskata – vācu valoda dzīvē nenoderēs, pietiek ar angļu valodas zināšanām?
– Ar to nācies sastapties bieži. Pret vācu valodu ir liela pretestība, tāpēc stāstu par bijušajiem skolēniem, kuri veiksmīgi atraduši darbu Francijā, Vācijā, devušies mācīties studiju apmaiņas programmās, tieši pateicoties vācu valodas zināšanām.
Vai piekrītat teicienam – grūti treniņos, viegli cīņā?
– Noteikti. Skolēni reizēm dusmojas, ka ir par daudz mājas darbu. Taču, uz mani skatoties vien, nevar neko iemācīties. Lai iemācītos, vārds ir jāuzraksta piecas reizes, teikums jāpasaka vairākas reizes. Kurš ir grūtāk cīnījies, tam vieglāk dzīvē.
Ar ko Frankfurtes desiņas atšķiras no latviešu cīsiņiem?
– Neesmu īpaši desiņu cienītāja, dodu priekšroku tīram gaļas gabaliņam. Esmu garšojusi šīs desiņas, tās ir gaišas, tām pievienotas garšvielas. Kāposti un desiņas – tas ir tradicionāli gan latviešiem, gan vāciešiem.
Ja jūs rīt pamostos Berlīnē kā Vācijas kanclere Angele Merkele, kādus trīs darbus jūs paveiktu pirmos?
– Man ir pilnīgi pretējs raksturs Merkelei, tāpēc neesmu ne skolas mācību daļas vadītāja, ne direktore. Manī nav vadītājas gara, esmu izpildītāja, melnā darba strādniece (smejas). Vislabāk man patīk darboties ar skolēniem. Bet es pēc pašas labākās sirdsapziņas un labi izpildītu to, ko Merkele uzdotu darīt.
Nosauciet visus Brēmenes muzikantus!
– Ēzelītis, gailis, kaķis un suns. Esmu bijusi arī Brēmenē un muzikantus apglaudījusi. Pirms četriem gadiem vasaras skoliņā ar skolēniem uzvedām ludziņu "Brēmenes muzikanti".
Alus festivāls "Oktoberfest" ir visapmeklētākais pasākums pasaulē. Vai esat apmeklējusi Bavāriju festivāla laikā, un kuras ir jūsu iecienītākās alus šķirnes?
– Minhenē biju vasaras beigās un redzēju festivāla vietu vēl tukšu. Diemžēl vai par laimi neesmu liela alus cienītāja. Alu dzeru Jāņos un tad, kad esmu Vācijā. Ar kolēģiem apsēžamies krodziņā, un, ilgi gaidot pasūtīto ēdienu, alus kauss ir īsti vietā.
UZZIŅAI:
Ģimene - vīrs Ivars, meita Silva (25), dēls Arnis (27)
Labākā atpūta - dejo Ropažu vidējās paaudzes deju kolektīvā "Cielava", slēpošana, nūjošana
Atgādinām, ka esam sākuši jaunu rubriku, kurā līdz pat vasaras brīvlaikam uzrunāsim skolotājus visos Pierīgas novados:
Petardes tipa skolotāja