Kā stāsta Olaines 2. Vidusskolas direktore Ludmila Osipova, viņas vadītās skolas skolotājām ideju par to, kā padarīt mācību saturu radošāku, netrūkst. Un to pierāda arī nupat gūtā atzinība UNESCO atbalstītajā Pasaules lielākās mācību stundas akcijā, kurā skolotāju darbs un inovatīvās metodes, stāstot par globālajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko ANO dalībvalstis apstiprināja septembrī, tika atzītas par tik labām, ka turpmāk tās kalpos par piemēru citām skolām gan Latvijā, gan pasaulē. Iecerēts, ka Olaines 2.vidusskolas skolotāju mācību plāni tiks tulkoti angļu valodā un tiks publicēti akcijas starptautiskajā mājas lapā.
Direktore saka, ka Olaines 2.vidusskola šajā akcijā iesaistījās, daudz nedomājot, jo, akcijas mērķis bija vienot bērnus un jauniešus visā pasaulē, lai mācītos un līdzdarbotos ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. "Runāt ar bērniem par jaunajiem ANO mērķiem, piemēram, veselību un labklājību, izglītību, nabadzību, vides aizsardzību, kā arī mieru pasaulē ir ļoti svarīgi. Jo tieši jaunieši būs tā paaudze, kas veidos labāku dzīvi un veidos labāku pasauli," teic direktore.
Jāteic, ka par ANO izvirzītājiem mērķiem skolēniem Olainē tika stāstīts visnotaļ atraktīvā un radošā veidā, turklāt pat tādos mācību priekšmetos, kā matemātika un mājturība. Kā stāsta Olaines 2. vidusskolas matemātikas skolotāja Irina Macanova, viņas vadītājā stundā skolēniem par smēķēšanas kaitīgumu stāstīts matemātikas valodā.
Proti, septītās klases skolēni stundā rēķinājuši dažādus uzdevumus, piemēram, noskaidrojuši, cik daudz pasaules iedzīvotāju smēķē un cik daudz pasaules iedzīvotāju sirgst ar smēķēšanas izraisītajām slimībām. Lai labāk saprastu to, cik ļoti kaitīga ir pīpēšana, bērni rēķinājuši, cik daudz vitamīnu iznīcina viena izsmēķētā cigarete. "Šī stunda bērniem bija ļoti vērtīga, jo viņi saprata, ka smēķēt labāk nevajag sākt, lai nekaitētu savai veselībai. Tāpat jaunieši saprata, ka mēs ikviens varam cīnīties ar smēķēšanas izplatību pasaulē, piemēram, aizrādot saviem vecākiem, ka tā nevajag darīt," klāsta matemātikas skolotāja.
Savukārt Olga Vonoga piektās klases skolēniem stāstījusi par to, ka ar sapratni ir jāizturas pret atšķirīgo. Bērniem stundas laikā tika izdalītas krāsainas papīra lapas, kas simbolizēja to, ka pasaulē mīt dažādas ādas krāsas cilvēki ar atšķirīgiem uzskatiem. Un skolēniem uz šīm lapām bija jāuzraksta, ko tieši viņi darītu, lai pasaulē vairotu iecietību vienam pret otru.
Jeļenas Alutes mājturības stundā bērni mācījušies atbildīgi izturēties pret resursiem, piemēram, mācījušies plānot savas maltītes tā, lai ēdiens netiktu izsviests miskastē. Bet latviešu valodas skolotāja Veltas Šinkarenko jauniešiem lika palūkoties un saskatīt, ka tieši tādas pašas globālas problēmas, kā citur pasaulē, ir arī Latvijā un Olaines novadā.
"Gribēju, lai bērni saprot, ka nekad agrāk pasaules sabiedrība nav bijusi tik ciešā savstarpējā sasaistē, bet vienlaicīgi arī tik ļoti trausla. Tādēļ šie mērķi neuzrunā tikai daļu no valstīm, bet ikvienu jebkur, tai skaitā Latvijā. Turklāt viens nav cīnītājs, tikai tad ja skolēni un visa pasaule savā starpā sadarbosies, mums izdosies ANO noteiktos mērķus līdz 2030. gadam sasniegt," klāsta V. Šinkarenko.
Skolas direktore L.Osipova, kas vienlaikus ir arī sociālo zinību skolotāja, ne vien skolēniem izklāstīja ANO būtību, bet arī lika viņiem iejusties pasaules līderu ādā. Bērniem bija jāraksta runa, kurā jāsniedz savs redzējums, kas būtu darāms, lai nākamajos 15 gados izskaustu ārkārtēju nabadzību, uzlabotu planētas iedzīvotāju iespējas iegūt izglītību un saņemt medicīnisko palīdzību un cīnītos pret globālajām klimata izmaiņām. Kā stāsta L.Osipova, skolēniem šis uzdevums esot ļoti paticis. Un ideju, kā padarīt pasauli labāku, bērniem neesot trūcis. Turklāt viņa saka, ka savās runās visi kā viens esot uzsvēruši, ka šobrīd liela uzmanība ir jāvelta tam, lai pasaulē iestātos miers un nenotiktu bruņoti konflikti. Bērni vairāk par visu esot vēlējušies, lai pasaulē vairs nenotiktu kari.
Var teikt, ka šīs skolotājas arī diendienā meklē arvien jaunus un jaunus veidus, kā mācību stundas padarīt interesantākas. Skolēniem tiek rādītas dažādas filmas, tiek likta lietā interaktīvā tāfele, notiek darbs grupās. Kā teic direktore, tieši inovatīvas metodes, kā arī princips – likt skolēnam domāt un pašam atrast atbildes uz visiem jautājumiem - ir veids, kā mācību procesu padarīt radošāku. Turklāt tas viss bērniem ļoti patīk.
"Tas ir vislielākais gandarījums, kad bērni saka – paldies, skolotāj, stunda bija ļoti interesanta. Turklāt, ja vēl skolēni vārda dienā katrs atnes paša zīmētu apsveikuma kartīti, tad saproti, ka veic patiešām vērtīgu darbu," saka latviešu valodas skolotāja V. Šinkarenko. Savukārt citas Olaines 2.vidusskolas skolotājs teic, ka vislielākais kompliments ir tad, kad bērni saka: "Wow, tā stunda gan bija kaut kas! Tur mums stāstīja tik daudz interesanta!"
