Godalgotā skolotāja portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka konkurss par labāko klases audzināšanas stundu tika rīkots Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kustības "Draudzīga skola" ietvaros, un tajā tika izvērtēts vairāk nekā 50 pedagogu sniegums.
"Konkurss par "Labāko klases audzināšanas stundu" man bija kā izaicinājums meklēt un atrast jaunas idejas un metodes savu pirmklasnieku pārliecināšanai, ka ir labi būt labam, ka labi cienīt sevi un apkārtējos, ka savstarpēja cieņa rodas tad, kad ir novilktas robežas un pret tām izturas ar cieņu," saka K. Saule, piebilstot, ka izskaidrot tik fundamentālas vērtības maziem bērniem ir sarežģīti, bet ne neiespējami.
Viņa norāda, ka vārdu "cieņa" pirmklasnieks vēl neizprot, bet viņš ļoti labi saprot, ka ir labi justies labi.
"Viņš (pirmklasnieks – red.) ļoti labi saprot, kad viņš jūtās labi un kad ne. Skolotāja uzdevums, manuprāt, ir palīdzēt bērnam saprast, kā nosargāt savas labās sajūtas, kā atšķirt sliktos "ciemiņus" no labajiem. Paralēli savu robežu sargāšanai ir jāsaprot, ka ikviens no mums bez uzaicinājuma nedrīkst ielauzties cita teritorijā. Ciemos ejam tikai tad, ja mūs uzaicina, ja mūs labprāt sagaida. Mēs mācāmies respektēt cits citu," teic skolotāja.
Lai bērniem izskaidrotu, ko nozīme cienīt citam citu, skolotāja bija radoša un izmantoja ne tikai multfilmas un rotaļas, bet arī neparastus uzskates materiālus.
"Savā audzināšanas stundā skolēni saņēma īpašos riņķus, kurus vērām gan vaļā, gan ciet, rādot, pie kurām dzīves situācijām ciemiņus – sliktus vai labus draugus, sliktas vai labas sajūtas – laidīsim ciemos, bet pie kurām savus riņķīšus aizvērsim cieši ciet. Tāpat uz savu audzināšanas stundu biju paņēmusi līdzi garu rāvējslēdzēju un saviem pirmklasniekiem lūdzu iedomāties, ka rāvējslēdzējs ir mūsu labie un sliktie darbi, labā un sliktā rīcība. Bērniem bija ar neliela uzdevuma palīdzību atvērtais rāvējslēdzējs jāaizver. Pieņēmām, ka vienā pusē rāvējslēdzējam ir sliktas, bēdīgas, nepatīkamas rīcības, bet otrā pusē – pareiza rīcība. Lai aizvērtu rāvējslēdzēju, skolēniem pret manis pateikto slikto rīcību bija jāizdomā pareiza rīcība. Ikviens atbildes sniedzējs rāvējslēdzēju nedaudz aizvilka ciet. Vienkārši, uzskatāmi, saprotami," atstāsta K. Saule.
Viņa saka, ka jēdziens "rāvējslēdzēja princips" viņai vienmēr ir paticis, jo būtu taču lieliski, ja vecāki kā šoferi bērniem pastāstītu, kas ir rāvējslēdzēja princips uz ielas, un cik lieliski šis princips darbojas attiecību veidošanā skolā un mājās.
"Tāds nieka rāvējslēdzējs mums palīdz justies omulīgi. Kuram gan no mums patiktu vaļēju virsjaku staigāt lietū vai salā. Atliek izlauzt tikai vienu rāvējslēdzēja robiņu, lai sāktos nepatīkamo sajūtu jūra," norāda skolotāja.
Tāpat K. Saule atzīst, ka gan viņai, gan viņas pirmklasniekiem šī bija viena no jaukākajām stundām, jo tā kaut nedaudz ļāva skolēniem izprast savas attieksmes un rīcību, saprast, kā mēģināt veidot attiecības ar sevi un citiem.
"Tā bija kā sadošanās rokās – mācīšanās uzticēties, saprast un mācīties citam citu, jo esam tik dažādi, tik īpaši. Varu cerēt, ka skolēni centīsies cienīt sevi un citus," teic skolotāja, piebilstot, ka vecākiem būtu biežāk jāslavē savi bērni, jāskaidro, kādas ir dažādu rīcību sekas, un savstarpēji jādalās savās sajūtās.
"Māciet bērnus ar savu labo piemēru, jo viņi jūs vienkārši atkārto! Veidojiet ar saviem bērniem cieņpilnas attiecības, lai viņi labi justos. Māciet bērniem pašiem pieņemt lēmumus, viņa vecumam atbilstošā mērogā. Un visbeidzot, vedot bērnu uz skolu ar automašīnu, parādiet, kā uz ielas darbojas "rāvējslēdzēja princips"!" visiem vecākiem novēl skolotāja.
