Iespaidos par piedzīvoto Dienvidkorejā ar portālu "Apriņķis.lv" dalījās Salaspils jauniešu organizācijas prezidente Jana.
"Award" iemāca, ka līderis ir komanda, nevis individualitāte
Salaspils jauniešu organizācijas "Zibsnis" pārstāve Jana, pateicoties Salaspils novada pašvaldības finansiālam atbalstam, uz Dienvidkoreju devās, lai tālajā Austrumu valstī piedalītos starptautiskā jauniešu pašizaugsmes programmā "Award", kas iedvesmo un iemāca kļūt par īstu līderi.
"Starptautiskā Edinburgas hercoga programma "Award" radās Lielbritānijā 1956. gadā, pateicoties Edinburgas hercoga prinča Filipa, vācu pedagoga Kurta Hāna un pirmās veiksmīgās Everesta ekspedīcijas vadītāja lorda Hanta pūlēm. Viņi apzinājās, ka jauno cilvēku audzināšanā jāievieš jaunas metodes. "Award" ir brīvprātīga programma un tajā nav jāsasniedz citu cilvēku izvirzītās prasības vai jāsacenšas ar kādu. Vienīgais cilvēks, kam kaut kas ir jāpierāda, esi tu pats!" programmas mērķus izklāsta Jana.
Viņa teic, ka programmas "Award" rīkotajā konferencē Dienvidkorejā abi jaunieši kopā ar kolēģiem no kopumā 37 valstīm, nepilnu divu nedēļu laikā apmeklējuši gan lekcijas, gan seminārus, gan komandas saliedēšanas aktivitātes.
"Konferencē Dienvidkorejā kārtējo reizi radu apstiprinājumu tam, ka līderis – tas nav nekas vairāk par komandas sastāvdaļu, kurš pareizajā brīdī, tādā, kad viņš pats jūtas visspēcīgākais, pieņem lēmumu uzņemties atbildību un "sāk diriģēt orķestri"," saka Jana.
Abiem jauniešiem "Award" konferencē pavadītais laiks paliks atmiņā tāpēc, ka iepazīta ne vien eksotiskā Dienvidkoreja, bet arī citu valstu kultūra konferences organizatoru rīkotajos kultūras valstu vakaros.
"Kultūru vakarā es brīžam vairs nevarēju saprast, vai vēl joprojām esmu Korejā. Tajos vakaros nacionālas afrikāņu dziesmas mijās ar Āzijas dejām un silto ūdens viļņu šļakatām no Bermudu salu pārstāvju sagatavotā video. Es sēdēju, un bija tik jokaina sajūta – mēs visi esam tik dažādi, no tik tālām zemēm braukuši, bet mēs visi esam satikušies, jo mūs vieno "Award". Cik patīkama ir sajūta, ka tev ir domubiedri arī citviet Eiropā un okeāna otrā pusē!" norāda Jana.
Korejas kontrasti un 123 veidi, kā apēst kabaci
Salaspils jauniešu organizācijas vadītāja stāsta, ka konferences darba grafiks Dienvidkorejā bija ļoti strikts, viss noticis organizēti un pēc plāna, un teju katra minūte bijusi piepildīta. Tomēr, lai vai cik aizņemti bija jaunieši, apgūstot jaunas līderības prasmes, vilinājums iepazīt eksotisko valsti bijis liels.
"Mēs dzīvojām neaprakstāmi skaistā vietā, kas ieskauta ar kalnu grēdām, un liels bija vilinājums doties pastaigā pa kalnu takām. Protams, mēs nenoturējāmies! Pēcpusdienā, kad notika reģionālās "Award" padomes kandidātu runas, es un Jānis devāmies baudīt Dienvidkorejas dabas skaistumu kalnu grēdās," atceras Jana. Viņa stāsta, ka nelielās pilsētiņas Čeonanas kalni nebūt nav kāds tūrisma apskates objekts ar labiekārtotām ceļotājiem paredzētām takām. Tur, kalnos, viņiem abiem ar Jāni nācies brist cauri brikšņiem, lēkt pāri strautiņiem, kāpelēt te augša, te lejā un pat līst zem žoga.
"Tā nu, klejojot paši pa savām takām, konstatējām, ka atrodamies ārpus teritorijas. Tur mūs sagaidīja ne mazāk pārsteigumu – ātras un modernas mašīnas, apūdeņoti rīsu lauki, mandarīnu koki, čili piparu stādi un nabadzībā slīkstošs ciematiņš," pieredzēto atstāsta Jana, piebilstot, ka pēc visa piedzīvotā ir jāpiekrīt – Dienvidkoreja ir kontrastu zeme.
Tāpat viņu pārsteidza pieredzētais Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā, kas ir ārkārtīgi augsti tehnoloģiski attīstīta pasaules metropole ar kopumā vairāk nekā 23 miljoniem iedzīvotāju. "Dienvidkorejai ir raksturīgi, ka sabiedriskajā transportā ir kapa klusums, jo katrs ir aizņemts ar savu telefonu, kas izmēra ziņā tiešām atgādina kādu no dārza instrumentiem, piemēram, lāpstu," teic Jana, raksturojot kādas elektroierīces izmanto šīs Austrumu valsts iedzīvotāji.
Izbrīnu abu jauniešu vidū raisīja arī Korejas virtuve, kas ir tik ļoti neierasta ierindas latvieša garšas kārpiņām. "Pārsteidzoši, ka viens no nacionālās virtuves ēdieniem ir sakapāts ledus ar pelēkiem spageti makaroniem, bet kabaci šī tauta spēj pagatavot 123 veidos," stāsta jauniete, uzsverot, ka viens no vārdiem, ko apguvusi korejiešu valodā, ir tieši vārds "kabacis".
Kad sarunas noslēgumā jautāju Janai, cik ļoti mēs, ziemeļnieki, atšķiramies no korejiešiem, viņa teic: lai gan latvieši nav uzskatāmi par augumā garākajiem pasaules iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar korejiešiem esam krietni, krietni garāki. Tāpat Salaspils jauniete uzsver, ka mēs, latvieši, no šīs austrumu tautas varētu mācīties vairāk priecāties un ne tik daudz pārdzīvot par ikdienas rūpēm.
"Viņi ļoti daudz nodarbojas nevis ar kādiem konkrētiem sporta veidiem, bet tieši ar jogu. Iespējams, tāpēc viņi visi ir tik neiedomājami mierīgi un dzīvespriecīgi, pat brīžos, ko mēs jau sen būtu nodēvējuši par katastrofu," norāda Salaspils jauniešu organizācijas vadītāja.
