Tomēr tas nenozīmē, ka bērni neiet skolā, bet gan to, ka šī joma visvairāk ir atkarīga no demogrāfiskās situācijas valstī.
Pierīgas Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes priekšnieks Oļģerts Lejnieks informē, ka, salīdzinot šo gadu ar pagājušo mācību gadu, var secināt, ka kopējais izglītojamo skaits valstī faktiski ir samazinājies par 1 %. Bet, ja salīdzina pārvaldes statistikas datus par Pierīgas 11 pašvaldībām, kuras ietilpst tajā, – pašvaldību skolās vērojams kāpums par 4,58 %.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem valstī pamatizglītības pirmajā posmā, no 1. līdz 6. klasei, vērojams neliels skolēnu skaita palielinājums, toties 7.–9. klašu posmā, īpaši vecākajās klasēs, ir izglītojamo skaita samazinājums. Tādējādi kopumā pamatskolas posmā valsts līmenī kopējais izglītojamo skaits ir stabilizējies, un šī tendence tuvāko 4–5 gadu laikā saglabāsies.
Pierīgā kopējais izglītojamo skaits no 1. līdz 12. klasei visvairāk pieaudzis Mārupes pašvaldībā – 8,96 %, Babītē tas palielinājies par 8,29 %, Ādažu novadā – 7,85 %, Ropažos – 5,91 % un Stopiņu novada pašvaldībā – par 4,20 %. Īpaši skolēnu skaits nav mainījies Saulkrastu, Sējas un Baldones novados.
1.–4. klašu grupā kopējais pieaugums Pierīgā sastāda 6,7 %. Tas ir visiespaidīgākais rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šoreiz pirmajās trīs vietās izvirzās Stopiņu novads ar 14,35 %, Mārupes novads – 11,49 % un Babītes novads – 7,14 %.
Arī 5.–9. klašu grupā vērojams iepaidīgs skolēnu skaita kāpums – 5,4 %. Līderi šajā posmā ir Ādaži – 16,6 %, Babīte – 13,01 % – un Ropaži – 10,31 %.
Savukārt vidusskolas posmā, 10.–12. klašu grupā, Pierīgā skolēnu skaits samazinājies par 5,9 %, taču ne tik ļoti kā valstī kopumā, kas sastāda 9 %. Neraugoties uz kopējo negatīvo tendenci, patīkami atzīmēt, ka Ādažu (+5,98 %) un Mārupes novada (+4,81 %) vidusskolās vērojams 10.–12. klašu audzēkņu skaita pieaugums.
"Tas, ka valstī vidusskolās ir vērojams 9 % audzēkņu skaita kritums, nenozīmē, ka šie jaunieši neiegūs vidusskolas diplomu citās mācību iestādēs, piemēram, arodvidusskolās, jo šie dati apkopoti tikai par vispārizglītojošām vidusskolām. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajās pamatnostādnēs minēts, ka līdz 2020. gadam atbilstoši ES direktīvām vajadzētu panākt, ka 50 % pēc pamatskolas turpina mācības vidusskolā, bet otra puse aiziet uz arodskolām," komentē O. Lejnieks.
"Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vērtējot izglītojamo īpatsvaru vispārējā vidējā izglītībā un profesionālajā vidējā izglītībā, varam secināt, ka aizvien vairāk pamatskolas absolventu izvēlas turpināt mācības profesionālajās izglītības iestādēs. 2007./2008. mācību gadā izglītojamo skaita attiecība bija 70,47 % un 29,53 %, bet iepriekšējā mācību gadā tā bija krietni mainījusies – 60,86 % un 39,14 %."
Viņš piebilst, ka jārēķina arī demogrāfiskais kritums tajos gados, kad dzima bērni, kuri šobrīd mācās klasēs ar nelielu skolēnu skaitu. Pašreizējais samazinājums 8.–9. klasē ir adekvāts rādītājs vēsturiskajai tā laika situācijai, savukārt pēc 2–3 gadiem Pierīgas skolēnu skaits kritiskajās klašu grupās varētu stabilizēties.
O. Lejnieks uzsver – ierastā tendence labāko un talantīgāko skolēnu aizplūšanai uz Rīgas prestižajām skolām pēc 7. klases un pamatskolas pamazām sāk samazināties, pateicoties Pierīgas vidusskolu intensīvajam un plānveidīgajam darbam, pastiprināti strādājot ar talantīgākajiem audzēkņiem, kā arī piedāvājot, piemēram, Babītes vidusskolā humanitāro un eksakto programmu izvēli pēc 7. klases.
Pateicoties Pierīgas pašvaldību atbalstam, vidusskolās izglītošanas procesam ir radīta mūsdienīga materiālā bāze, kas stimulē pedagogus un audzēkņus kopīgu mērķu sasniegšanai.
Iepriekš:
Vidusskolas vismaz tuvākajos gados Pierīgā vēl turpinās pastāvēt