Plašsaziņas līdzekļos bija izskanējušas bažas, ka šīs skolas var nākties slēgt vai vismaz likvidēt tajās vidusskolas klases.
Ir iesācies jauns mācību gads, un visas Pierīgas vidusskolas turpina darboties. Arī Rīgai tuvākajās vidusskolās joprojām notiek mācības, un nekas neliecina, ka tās tiks slēgtas. Lai arī dažviet tiešām skolēnu skaits nav liels, tas tik un tā ar katru gadu palielinās.
Ķekavas novada vidusskolās šogad ir lielāks vidusskolēnu skaits nekā pērn – 43, bet pagājušajā gadā tikai 20 novada bērni izvēlējās turpināt mācības savā skolā. Turklāt, salīdzinājumā arī ar iepriekšējiem gadiem Ķekavā vērojama tendence vidusskolēnu skaitam palielināties. It īpaši tas vērojams Baložu vidusskolā, kas atrodas vistuvāk galvaspilsētai. Piemēram, 2012. gadā Baložu vidusskolas 10. klasē mācības sāka tikai pieci skolēni, pērn septiņi, bet šogad jau 15. Turklāt pagājušo mācību gadu Ķekavas novadā beidza 94 pamatskolas absolventi, kas nozīmē, ka apmēram 45 % izvēlējās turpināt izglītoties novada vidusskolā.
Ķekavas novada Izglītības daļas speciālisti to skaidro gan ar izglītības kvalitātes līmeņa celšanos, gan ar vidusskolēnu motivācijas programmām – stipendijas labākajiem audzēkņiem, planšetdatori katram 10. klases skolēnam, plašs ārpusskolas aktivitāšu piedāvājums u. c. Ķekavas vidusskolā pat iespējams apgūt B kategorijas autovadītāja prasmes.
Tie 9. klašu beidzēji, kas izvēlas neturpināt mācības novada skolā, visbiežāk dalāmi divās grupās – viņi vai nu dodas uz arodvidusskolām līdztekus vidusskolas programmai apgūt arī praktiskas iemaņas kādā profesijā vai izvēlas kādu no prestižākajām Rīgas vidusskolām un ģimnāzijām.
"Arī Salaspils abās vidusskolās bija tā pati tendence, kas visā valstī, – izglītojamo skaita samazinājums, kas skaidrojams ar to, ka jau 9. klases beidz mazāk izglītojamo nekā parasti un, protams, apmēram 50 % aiziet uz profesionālās izglītības iestādēm un specializētām programmām valsts ģimnāzijās, un vēl – mēs esam ļoti tuvu Rīgai. Tomēr šobrīd novadā vidusskolēnu skaits atkal pamazām sāk pieaugt, un ļoti liels tas ir sākumklasēs," skaidro Salaspils novada izglītības speciāliste Inga Elksne.
Ādažu vidusskolā šogad pavasarī 9. klasi pabeidza 58 skolēni, no kuriem 35 jeb 60 % turpina mācības turpat. Nokomplektētas divas 10. klases ar 36 skolēniem, no kuriem viens pārnācis no citas skolas. Visvairāk skolēnu pēc pamatskolas beigšanas Ādažos izvēlējušies turpināt izglītoties arodskolās, koledžās vai profesionālajās vidusskolās. Arī Ādažu novadā izglītojamo skaits ar katru gadu palielinās, uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Balzāns.
Savukārt Babītes novada izglītības speciāliste Elga Jonina atzīst, ka Babītes novadā vidusskolas klasēs skolēnu skaitam ir tendence samazināties: "Babītē pamatskolu beidza 40 skolēni. Daļa no tiem izvēlējās Rīgas ģimnāzijas un skolas, kas atrodas augstāk reitingu tabulās, bet daļa mācības turpina profesionāli izglītojošās skolās."
Ulbrokas vidusskolas pamatskolu pērn pabeidza 43 skolēni. Pēc pamatskolas audzēkņi izvēlas trīs virzienus – paliek mācīties skolā, dodas uz kādu no profesionālajām izglītības iestādēm vai ģimnāzijām. "Uz citām vidusskolām dodas maz skolēnu, pārsvarā tie ir gadījumi, kad tiek mainīta dzīvesvieta. Uzskatu, ka tieši mūsu skolā ir jāstrādā, lai vidusskolas izglītības pakāpe kļūst pievilcīgāka gan izglītojamiem, gan skolēnu vecākiem. Pie tā jau sākām strādāt pērn – paredzot īstenot dažādus pasākumus," norāda Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka.
Mārupes vidusskolas 10. klasē jaunajā mācību semestrī mācības sāka 48 skolēni. Pagājušogad – tikai 31 skolēns. Divās izveidotajās klasēs tiek realizētas komerczinību programmas. Mārupes pamatskolas absolventi pamatā dodas uz profesionālajām skolām, un šogad vislielākā piekrišana bijusi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumam.
Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece un Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītāja Līga Kadiģe uzskata, ka vidusskolām ir nākotne: "Vērojamā tendence vidusskolā ir skolēnu skaita nostabilizēšanās. Ja rēķina proporcionāli, tad mācības vidusskolā Mārupē turpina 44 % pamatskolas beidzēju, kas lielā mērā saskan ar valsts noteikto izglītības politiku, kurā tiek iets uz skolēnu sadalījumu 60 % profesionālajās ievirzes skolās un 40 % vidusskolās.
Ir skaidrs, ka Mārupē vidusskolai ir nākotne, jo prognozējam, ka tuvākajos gados šāda proporcija arī varētu palikt. Lai gan vidusskolā varam uzņemt vairāk skolēnu, mērķis nav maksimāli piepildīt vidusskolas klases. Mēs esam par kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguves iespējām Mārupes novadā, paturot vērā, ka vidusskolā paliek tie, kas vēlāk patiešām vēlas turpināt akadēmisko izglītību."
To, ka vidusskolām ir nākotne, sapratusi arī Carnikavas novada pašvaldība, jo savā attīstības plānā iekļāvusi vidusskolas izveidošanu. Līdz šim carnikaviešu bērni savā novadā varēja iegūt tikai pamatskolas izglītību. "Protams, būs jāceļ piebūve jau esošai pamatskolai, jo jau tagad skola paliek par šauru pamatskolas klasēm tādēļ, ka bērni ar katru gadu kļūst arvien vairāk," stāsta Carnikavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Elita Terentjeva.
"Šobrīd ir maz vecāko klašu, toties ir trīs pirmās klases, no kurām varētu izveidoties vismaz viena desmitā klase vidusskolā. Arī iedzīvotāji ir pauduši vēlmi, lai Carnikavā būtu vidusskola un novada jaunieši varētu turpināt mācības šajā skolā. Tikai mums jādomā, ko piedāvāt, kādu novirzienu, lai varam konkurēt ar Rīgas un blakus pašvaldību skolām. Šobrīd ir tradīcija, ka Carnikavas bērni pēc 9. klases dodas uz citām skolām, taču acīmredzot mums būs jāmēģina šo tradīciju lauzt."