Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Proti, tas tādēļ, ka astoņas no sarakstā iekļautajām mācību iestādēm atrodas Pierīgā, turklāt ikvienā pašvaldībā ir skolas, kurās bērni iegūst tikai pamatizglītību, un tādas, kur tiek piedāvāta iespēja savā pilsētā vai ciematā iegūt arī vidusskolas izglītību.

Portāla "Kasjauns.lv" publicētais skolu saraksts ņemts no kāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dokumenta, kurā apkopotas vidusskolas, kurās 10. klasē mācās mazāk par 15 skolēniem, taču tas nenozīmē, ka šīs skolas kāds grasītos slēgt. Vēl jo vairāk, kā norāda arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, veidojot optimālu skolu tīkla infrastruktūru, būtisks ir pašvaldību viedoklis.

Starp nosauktajām mācību iestādēm minēta Baložu vidusskola, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošā vidusskola, Krimuldas vidusskola, Mālpils novada vidusskola, Ropažu vidusskola, Salaspils 2. vidusskola, Vangažu vidusskola un Zvejniekciema vidusskola.

Iespējams – par daudz skaļi apgalvots
Pat ja Latvijā tiktu slēgtas ap 100 vidusskolām, tas būtu pretrunā ar valdības izvirzīto mērķi – nodrošināt 80 procentiem pamatskolu beidzēju vidējās izglītības ieguvi.

I. Druviete, jautāta par medijos izskanējušiem apgalvojumiem par skolu slēgšanu, portālam "Apriņķis.lv" norāda, ka minētās skolas nekad nav bijis nodoms slēgt, un piebilst: "Apgalvot, ka, iespējams, šīs skolas slēgs, jau ir par daudz skaļi teikts. Es atbalstu, lai izglītības iespējas būtu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Jāmeklē iegansti skolu saglabāšanai un attīstībai, nevis to slēgšanai.

Protams, nozīme ir skolēnu kvantitātei, jo skolēniem jāmāca sadarboties, ne tikai konkurēt un sacensties, kā tas vērojams klasēs ar nelielu skolēnu skaitu. Ir cilvēki, kas ierosina pieņemt stingrus kritērijus izglītības iestāžu izvērtēšanai, bet es to neatbalstu. Pašlaik nav nekāda pamata satraukumam, un galvenais vārds tik un tā ir pašvaldībai."

Pašvaldības pret slēgšanu
Lai arī ir skaidrs, ka skolas ministrija ne tikai negrasās slēgt, bet nemaz to tik vienkārši nevar izdarīt, tomēr aprinkis.lv šādu varbūtību lūdza komentēt Pierīgas pašvaldībām.

Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļas vadītājs Vitolds Krieviņš apgalvo, ka Baložu vidusskolas nākotne ir droša un iedzīvotāju bažām nav pamata, jo skolu atvēršana un arī slēgšana ir pašvaldības, nevis IZM jautājums. V. Krieviņš arī skaidro, ka Ķekavas novada pašvaldība nav apspriedusi, neapskata un neplāno veikt jebkādas darbības, kas būtu vērstas uz vidusskolas klašu darbības pārtraukšanu: "Skolēnu skaits Baložu vidusskolā ir stabili pieaugošs. 2014./2015. mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, skolēnu skaits pieaugs par 90 skolēniem. Tostarp Baložu vidusskolas 1. klasē mācības uzsāks vismaz 100 pirmklasnieku."

Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds uzskata, ka doma likvidēt vidusskolas novados ir saknē absurda un piebilst: "Vai patiešām valsts vēlas veicināt tumsonību valstī?! Nekādā gadījumā par to nevar būt ne runas, un Krimuldas novada dome nepieļautu, ka Krimuldas vidusskolā tiktu slēgta vidējās izglītības mācību programma, jo tā novadā ir vienīgā vidusskola ar labiem mācību un ārpus klašu sasniegumiem. Lai arī kādi labi vai slikti cipari uzrādās Izglītības un zinātnes ministrijas statistikā, vidējā izglītība ir viena no prioritātēm novadu stratēģiskai attīstībai. Bez tās mēs jau uzreiz novadu nolemjam dzīves līmeņa pazemināšanai."

"Vai patiešām tas ir valsts stratēģiskais attīstības mērķis – veicināt tumsonību novados un veicināt emigrāciju?! Turklāt nepiekrītu apgalvojumam, ka nevar būt klases ar mazu audzēkņu skaitu," uzskata Krimuldas mērs. "Privātskolās mācās salīdzinoši maz bērnu vienā klasē, bet tas tiek uzskatīts par priekšrocību, nevis trūkumu. Turklāt uzskatu, ka mūsu novadā šī problēma atrisināsies jau tuvākajos gados, jo novadā ik gadu pieaug reģistrēto bērnu skaits, kā arī ļoti pozitīva tendence ir bērnu dzimstībai. Piemēram, pērn piedzima 64 bērnu, kas ir par 12 % vairāk nekā gadu iepriekš. Mēs varam novērot, ka arvien vairāk ģimeņu pārceļas no Rīgas uz dzīvi novadā. Vecāki katru dienu mēro ceļu uz darbu galvaspilsētā, bet bērni izglītojas novadā, jo mums ir ļoti kvalitatīvas skolas, kā arī laba sporta, mūzikas un mākslas izglītības bāze."

Zvejniekciema vidusskolas direktora Andra Dulpiņa izskanējušo informāciju par skolu slēgšanu komentē šādi: "Es uzskatu, ka satraukumam nav pamata. Lēmums par vidusskolu slēgšanu nav pieņemts. Tā ir ažiotāža ap pieņēmumam, kas notiks, ja notiks. Zvejniekciema vidusskola pastāv un turpinās darboties. Iespējams, ka kaut kad nākotnē Saulkrastu novadā būs viena vidusskola, bet tas nebūs tik drīz."

Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Antons Cibuļskis teic, ka Ropažu novada pašvaldība šādu ieceri pilnīgi noteikti vērtē negatīvi: "Pirmkārt, nav saprotams, kāpēc ministrija šobrīd orientējas tieši uz skaitļiem 15 un 18, un kāds ir tam pamatojums. Lauku vidusskolām šāds skaitlis ir ļoti liels. Pašvaldība noteikti piedalīsies ar līdzfinansējumu pedagogu atalgojumam, ja šāds lēmums tiešām tiks pieņemts. Pēdējos gadus gan pašvaldība, gan Ropažu vidusskolas vadības kopā meklē iespējas un virzienus, kā motivēt skolēnus turpināt mācības vidusskolā, lai viņi pēc tam iegūtu arī augstāko izglītību, taču jāsaprot, ka tas nav pašmērķis.

Mēs redzam, ka daudzi no šobrīd pamatskolu beigušajiem izvēlas profesionālās izglītības ieguvi un tas ir ļoti apsveicami, jo tādējādi jaunietis iegūst amata prasmes, kuras izmantot, uzsākot darba dzīvi. Prognozējam, ka nākamo gadu laikā vidusskolēnu skaits Ropažu vidusskolā noteikti palielināsies, un pašreizējā situācija ar mazo vidusskolēnu skaitu ir visas Latvijas lauku skolu problēma, ko radījuši dzimstības rādītāji konkrētā laika periodā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka visi vidusskolā mācīties gribētāji nebrauks skoloties uz Rīgu visupirms jau finansiālo apsvērumu dēļ."

"Apskatot publicēto skolu sarakstu, kurām draud slēgšana, skaidri redzam, ka reģionā – Ropaži, Mālpils, Inčukalns, Vangaži – nepaliek vairs neviena vidusskola, kas ir absurds," uzsver bijušais Ropažu mērs. "Tādējādi mēs jauniešiem, kas gribētu iegūt vidējo vispārējo izglītību tuvu savai dzīvesvietai un turpināt mācības augstskolā, liedzam šo iespēju. Turklāt valstij no šāda lēmuma ieguvums ir niecīgs, jo pašvaldības uztur un finansē izglītības iestādes, bet valsts piedalās tikai ar darba atalgojumu pedagogiem."

Ropažu vidusskolas direktors Pēteris Salenieks uzskata, ka ģimenes izvēle, kur bērnam turpināt mācības vidusskolā, nosaka dzīvesvietas attālums no galvaspilsētas: "Tuvāk Rīgai esošo novadu vidusskolu skolēni izvēlas apmeklēt izglītības iestādi galvaspilsētā, taču mūsu novērojumi liecina par to, ka, tā kā mēs atrodamies attālāk no Rīgas, lielākā daļa skolēnu tomēr izvēlas mācības vidusskolā turpināt Ropažu vidusskolā, bet otra puse pēc pamatskolas beigšanas izvēlas apmeklēt profesionālās izglītības iestādes.

Uzskatu, ka izglītības ieguve vidusskolā nav obligāta. Mēs orientējamies uz to, lai jau 7. – 9. klašu posmā skolēniem palīdzētu saprast, kas ir tas, ko viņš vēlēsies nākotnē darīt un kādu profesiju apgūt. Vidusskola nav laika pavadīšanas vieta gadījumā, ja nezini, ko gribi darīt tālāk. Jau 7. – 9 klašu periodā skolēnus virzām uz profesionālo orientāciju, un vidusskolā mācās tikai tie, kas patiešām vēlas apgūt augstāko izglītību. Savukārt vidusskolā vēlamies panākt konkrētu bērnu sagatavošanu konkrētām augstskolām, sadarbībā ar augstskolām konstatējot tās zināšanas, kas nepieciešamas pastiprināti un tad attīstot tās ar mērķi, ka zinām, ka konkrētais skolēns dosies uz konkrēto augstskolu. Ja laukos tiek likvidētas vidusskolas, tādā gadījumā tiek pilnībā aizmirsta reģionu attīstība un ja vēlamies attīstīt lauku kopienas, tad skolām un vidusskolām tajās ir jābūt obligāti."