Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Proti, vai izmantot valdības piešķirtos astoņus miljonus un uzlabot skolas sporta būves, celt jaunu multifunkcionālo halli vai domāt par skolas slēgšanu, ja nav naudas. Pēc debatēm pusotras stundas garumā tika pieņemts lēmums tikties vēlreiz, lai jau šaurākā lokā līdz 13. maijam izstrādātu skaidru pozīciju, ar ko iepazīstināt valdību.

Pārstāvot valdību, ceļu uz Murjāņiem pie sporta ģimnāzijas direktora Ēvalda Gobas mēroja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova, klāt bija arī Saeimas deputāts Ivans Klementjevs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis un dažādu sporta veidu federāciju prezidenti: Igo Japiņš (Riteņbraukšanas federācija), Mārtiņš Bičevskis (Handbola federācija), Atis Strenga (Kamaniņu sporta federācija), Almers Ludviks (Volejbola federācija), Latvijas Vieglatlētikas savienības valdes priekšsēdētājs Guntis Zālītis, airētāju pārstāvji un citi. Ieradās arī vairāki pazīstami sportisti, tostarp kamaniņu braucēja Ingrīda Amantova, Murjāņu sporta skolas absolvents Gunārs Ķirsons, treneri, skolotāji un audzēkņu vecāki. Sapulcē piedalījās arī iespējamās multifunkcionālās halles arhitekts Ints Pujāts un dažādu sporta klubu dibinātājs Andris Ulāns. Tika runāts par to, vai Murjāņu Sporta ģimnāzija nākamgad sagaidīs dibināšanas 50. gadadienu un, ja sagaidīs, tad kā.

Jau sen tiek runāts, ka Murjāņu Sporta ģimnāzijas ēkas ir kritiskā stāvoklī. Arī trešdien sarunās tika atgādināts, ka skolas volejbola zāles vienā galā ir izpuvusi grīda un avārijas stāvoklī ir arī vieglatlētikas manēža. Taču galvenā pēdējo dienu aktualitāte ir tā, ka sporta skolas darbinieki, audzēkņi un absolventi nav droši, vai skolai netiks atņemti 4,8 miljoni eiro, kas šā gada valsts budžetā piešķirti tās ēku rekonstrukcijai un jaunas multifunkcionālas sporta halles būvniecībai.

Kā Damokla zobens virs sporta ģimnāzijas karājas jautājums arī par to, vai skola nebūtu jāslēdz, sportistu sagatavošanu atstājot novadu olimpisko centru un pašvaldību ziņā. Strikta viedokļa šajā ziņā nav arī valdībai. Kā izteicās vairāki runātāji, laiku pa laikam ir parādījušies dažādi traktējami protokoli, kas nevieš nekādu skaidrību par skolas nākotni, uz ko LOK prezidents A. Vrubļevskis atbildēja: "Viena lieta ir protokoli, bet pavisam cita, ko publiski teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņa sola, ka skolu neslēgs."

Murjāņu Sporta ģimnāzijas pastāvēšanas nepieciešamību apstiprināja arī dažādu sporta veidu federāciju līderi, piemēram, sakot, ka bez Murjāņiem Latvijā nav handbola. Arī pludmales volejbolā no trim pāriem divi nāk no Murjāņiem. Savukārt, runājot par vieglatlētiku, tika vaicāts, vai mums ir vajadzīga olimpiskās izlase... Varbūt pietiek tikai ar tautas sportu? Turklāt Murjāņu Sporta ģimnāzija nav "vieta meža vidū", bet skola, kur bērni varētu mācīties un sportot, – otras tādas Latvijā nav. Tiesa, ja tas tiekot darīts graustos un bez atbilstošu speciālistu klātbūtnes, rodoties šaubas, vai valstij profesionāls sports vispār ir vajadzīgs. Tā vienlaikus bija norāde uz treneru neatbilstošo atalgojumu.

Taču visvairāk neskaidrību bija par to, ko darīt tālāk: remontēt un uzlabot jau esošo skolas infrastruktūru vai tomēr celt jaunu multifunkcionālo halli, kuru projektējot, tiktu ņemtas vērā visu ieinteresēto sporta veidu federāciju intereses un te labi justos gan vieglatlēti, gan volejbolisti, gan velobraucēji un kamaniņu sportisti. Tas savukārt izraisīja jautājumu par to, ko darīt, ja ar valdības piešķirtajiem astoņiem miljoniem nepietiks.

Arhitekts gan bilda, ka jaunā halle projektēta laikā, kad visi domāja, ka "Latvija būs mazā Singapūra". Taču, kā uzsvēra sporta ģimnāzijas direktors Ē. Goba, vēl jau neesot skaidrs, vai šogad vispār izdosies apgūt paredzētos četrus miljonus, ja divi gadi jau ir pagājuši, tikai kaļot plānus. To pārskatīšana atkal aizņems laiku, un tad nav drošības, vai valdība naudu Murjāņiem neatņems. Valdības pārstāve gan klātesošos mierināja, sakot, ka tā nenotiks.

Sapulce beidzās bez konkrēta lēmuma, kas varētu ieviest skaidrību par Murjāņu Sporta ģimnāzijas nākotni. Līdz 13. maijam skolas, vecāku un sporta federāciju pārstāvjiem kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadību jāizstrādā konkrēti plāni, ko darīt turpmāk, lai būtu skaidrs, ko sacīt valdībai. Pirmā tikšanās paredzēta piektdien, 25. aprīlī.

Iepriekš:
Viedoklis: Latvijas valdība plāno pakļaut iznīcībai olimpisko medaļu kalvi – Murjāņu Sporta ģimnāziju
Sporta apakškomisija: Murjāņu Sporta ģimnāziju nedrīkst slēgt
Valdība nepiešķir naudu Murjāņu Sporta ģimnāzijas manēžas būvniecībai