"Tikai dažas dienas pirms paziņojuma, kura būvkompānija rekonstruēs Murjāņu Sporta ģimnāziju, Latvijas valdība ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu priekšgalā nolēma mainīt iepriekšējās valdības lēmumu, apturot plānus par Latvijā leģendārās ģimnāzijas rekonstrukciju. Lūdzot Izglītības ministriju pārplānot jau piešķirto finansējumu, daļu no tā novirzot citiem sporta attīstībai veltītiem mērķiem un izvērtēt, kā iespējams izbeigt faktiski finiša taisnē esošo būvniecības konkursu, valdība pateikusi, ka Murjāņu sporta ģimnāzija mūsu valstij nav vajadzīga," uzskata organizāciju pārstāvji.
"Ja projekta virzība tiks apturēta, tad miskastē tiks izmesti simtiem tūkstoši jau iztērētu latu projektu izstrādei un neskaitāmas dažādu sporta organizāciju darba stundas, kuras sūtīja un izstrādāja savus ieteikumus, kādai vajadzētu izskatīties Murjāņu sporta ģimnāzijai – tās ēkām un multifunkcionālajai manēžai," komentē Latvijas Vieglatlētikas Savienības pārstāvis Ints Pujāts. "Tikai par manēžu vien – ieteikumi un apraksti esot apkopoti dokumentos, kas kopumā mērāmi divu metru garumā."
"Jāatzīst, ka Murjāņu Sporta ģimnāzija ir daudzu Latvijas bijušo un esošo sportistu, to tuvinieku un līdzjutēju sporta meka. Tagad Latvijas valdība ir pamatīgi sašūpojusi sportistiem tik nozīmīgās vietas turpmāko pastāvēšanu," uzskata Murjāņu līgas pārstāvis Normunds Reips.
Finansējumu plāno nogriezt 9 olimpisko medaļu kalvei
Atklātās vēstules autori turpina: "Jau pirms pieciem gadiem, kad gandrīz par 218 000 latu tika samazināts Murjāņu sporta ģimnāzijas budžets, pateicoties valsts vienaldzībai, skola tika novesta līdz maksātnespējai. 50 gadu laikā ģimnāzijā nav uzbūvēta neviena jauna būve, kā arī nav veikti nekādi vērā ņemami uzlabojumi.
Pirms diviem gadiem valdība solīja iesaistīties Murjāņu sporta ģimnāzijas attīstībā, nosakot, ka īpašas rūpes par skolas nākotni jāuzņemas Izglītības un zinātnes ministrijai.
Murjāņu Sporta ģimnāzija šogad atzīmē 50 gadu jubileju. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu sportisti izcīnījuši 11 olimpiskās medaļas, no kurām deviņas izcīnījuši tieši Murjāņu skolas audzēkņi.
N. Reips: "Kad Murjāņu Sporta ģimnāzija tika veidota, tās galvenie uzdevumi bija: sniegt iespēju attīstīt mazāk turīgo lauku rajonu bērnu talantus un piesaistīt labākos trenerus, kuri ir spējīgi talantu izaudzināt par medaļnieku. Lai šo talantu būtu iespējams izaudzināt par medaļnieku, bija jārada un tika radīta sistēma, kurā treniņi notiek vismaz 2 reizes dienā un mācību stundas tiek plānotas kopā ar treniņu darbu. Vienā vietā jāatrodas mācību un treniņu bāzei, kā arī treneriem.
Kura no augstāk nosauktajām prioritātēm ir zaudējusi aktualitāti šodien?
Jā, ir izveidoti vairāki olimpiskie centri (Valmierā, Ventspilī, Daugavpilī, Limbažos, Siguldā, Cēsīs, Limbažos, Jelgavā un Rīgā), taču nav dzirdēts, ka kāda pašvaldība būtu apsolījusi pārkārtot skolas programmu tā, lai handbola (vieglatlētikas, volejbola, kamaniņu braukšanas, airēšanas, cīņas sporta) klases sportistiem būtu ērtāk trenēties. Un tas arī būtu absurdi, jo Izglītības likums to nemaz neatļauj!
Visā Latvijā uzceltas neskaitāmas sporta būves, bet visproduktīvākajai sportistu kalvei finansējums ir tikai nogriezts!
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nožēlojami redzēt valstsvīru smaidošās sejas līdzjutēju rindās Olimpiādē, gozējoties mūsu sportistu uzvaras saulē, vienlaikus vienaldzīgi pakļaujot iznīcībai šo pašu sportistu treniņu un mācību vietu."
Abi pārstāvji atzīst, ka, pakļaujot ģimnāziju iznīcībai, valdība mūsu sportistu atmiņā paliek kā neizpildīto solījumu valdība. Kā valdība, kas iznīcinās Latvijas sporta talantu kalvi, līdz ar to pakļaujot iznīcībai visas valsts sporta nozari kopumā.
Iepriekš:
Sporta apakškomisija: Murjāņu Sporta ģimnāziju nedrīkst slēgt