Aizritējušas jau trīs nedēļas, taču iedzīvotāji aizvien nav guvuši atbildi – kāpēc avārijas izejas durvis bija aizslēgtas?
"Laukā var tikt tikai pa vienām durvīm. Durvis – aizslēgtas. Visapkārt melna, smacējoša dūmu siena, kas pa gaiteni plūst aizvien tuvāk. Jābēg uz balkona, kas ir garā koridora galā. Neizsakāms uztraukums. Nejutu, ka stāvam ārā ziemas salā vien čībās un kreklā ar īsajām piedurknēm. Veselais saprāts atteicās darboties, un pārņēma neizsakāmas bailes, jo sapratu, ka izdzīvot ir mūsu pašu rokās. Turējāmies pie balkona durvīm, cik spēka," pārdzīvojumus atceras nama iedzīvotāja Zita. Tikuši cauri vien ar pamatīgu izbīli, taču sieviete atzīst, ka tagad ir sajūta, kā dzīvojot uz pulvera mucas. Šis ir jau trešais ugunsgrēks dažu gadu laikā.
"Īrē, kur gribi, ja nepatīk"
Pagājušas jau divas nedēļas, bet piektā stāva garajā, tumšajā gaitenī aizvien jūtama deguma smaka. Dzīvoklis, kurā izcēlās ugunsgrēks, ticis pie jaunām durvīm. "Kā izcēlās ugunsgrēks? Veca sieviete, kas knapi var paiet, pīpēja, un cigarete izkrita no rokām." Nama iedzīvotāji zināja stāstīt, ka pensionāres aizbildnes pienākumus uzņēmusies meita, taču viņa liktenīgajā brīdī bija izbraukusi.
Kad dzīvoklis jau dega, dūmi bijuši tik biezi, ka aizkļūt līdz avārijas izejai otrā gaiteņa galā bija neiespējami, kamēr avārijas durvis vien rokas stiepiena attālumā nebija atveramas. "Pamatīgi aizskrūvētas." Zita teic, ka saprot, ja ugunsgrēks izceļas vecās elektroinstalācijās, aizdegoties televizoram vai pārkurinot krāsnis, bet šis gadījums ir klajas bezatbildības sekas. Pirmais ugunsgrēks mājā izcēlies 8. janvārī, taču iepriekšējais tikai vasarā, un allaž liesmas izceļas kādā no pretējā gaiteņa gala dzīvokļiem.
Regulāra smēķēšana koplietošanas telpās un gaiteņos te nav retums, taču cīņa ar bezatbildīgajiem pīpmaņiem līdz šim ir neveiksmīga. "Piektajā stāvā ir atslēgta elektrība. Tur nereti pulcējas bezpajumtnieki, un gaismu iegūst ar svecīti," bažīga ir sieviete, kura Gaismas ielā sākusi dzīvot pirms astoņiem gadiem. Lai gan ēkā uz dzīvi apmetušies dažādu sabiedrības slāņu cilvēki, šis nebūt nav tikai dzīves pabērnu un neglābjamu alkoholiķu miteklis – mājā dzīvo arī kārtīgas ģimenes, kam pašlaik apstākļi liedz īrēt plašus dzīvokļus.
"Pirms mēneša rakstīju iesniegumu mājas apsaimniekotājam par ēkā valdošo nekārtību, bet nekādas atbildes nav." Sieviete ir sašutusi par notiekošo un ir neizpratnē, kur bijusi atslēga no otras avārijas izejas. "Kāpēc to nevar novietot kastītē pie sienas un vajadzības gadījumā tikai izsist stiklu? Tad tagad nebūtu jārāda citam uz citu, lai noskaidrotu, kurš bija paņēmis atslēgu," rosina sieviete un piebilst, ka nepieciešams ierīkot dūmu detektorus. "Mani neapmierina tāda dzīve, neesmu bomzis. Ja necīnīsimies, nonāksim vēl lielākā purvā," teic Zita un ir apņēmības pilna. "Visu mūžu esmu maksājusi nodokļus. Izaudzinājusi bērnus, kas tagad dod darbavietas citiem cilvēkiem. Un man pasaka – īrē, kur gribi, ja nepatīk. Šāda attieksme pret īrniekiem ir necilvēcīga."
Durvis ciet "tikai simboliski"
Lai saņemtu atbildes uz Zitas kundzes jautājumiem, vērsāmies pie ēkas pārvaldnieka Ulda Alpas-Lūka, kurš atzina, ka avārijas izejas durvis esot bijušas ciet "tikai simboliski" – lai vajadzības gadījumā iedzīvotāji tās varētu izlauzt, kā tas noticis arī šoreiz, taču ikdienā tās ir aizslēgtas, lai iemītnieki netraucētu namā izvietotā aprūpes centra iedzīvotājus, bet aprūpes centra apmeklētāji nekāptu uz augšējiem stāviem. U. Alpa-Lūks pastāstīja, ka atslēga atrodas pie pašvaldības policijas, kas pēc pretējās mājas iedzīvotāju ziņojuma ieradās notikuma vietā. "Pēc ugunsdrošības noteikumiem, šādā gaitenī drīkst būt tikai viena avārijas izeja. Galvenais, lai ceļā uz to nebūtu šķēršļu."
Kā skaidro pārvaldnieks, iedzīvotāji tik ilgi turēti neziņā, jo nodarītos zaudējumus izvērtē pašvaldības vērtēšanas komisija, apdrošināšanas kompānijas eksperti, un rezultātu apkopošana prasot laiku. "Pirmdien kopā ar pašvaldības pārstāvjiem rīkosim sapulci, kurā ceturtā un piektā stāva iedzīvotājus informēsim par notiekošo." Pārvaldnieks pauda, ka precīzs ugunsgrēka izcelšanās iemesls būs zināms tikai pēc policijas izmeklēšanas, taču atbildība būtu jāuzņemas kundzes aizbildnei, kuras liktenīgajā brīdī nebija klāt.
"Viss beidzās labi, un ceru, ka cietusī kundze atveseļosies. Sociālajam dienestam vajadzētu rūpīgāk izvērtēt šādus gadījumus – cilvēks ir guļošs, tomēr radinieki uzņēmās rūpes. Ja sieviete nebūtu atstāta viena, nekas tāds nebūtu noticis." U. Alpa-Lūks paskaidro, ka viņam nav tiesību staigāt pa iedzīvotāju istabām un izvērtēt viņu darbības. "Katrā gaitenī nav iespējams nostādīt policistu. Manos spēkos ir izlikt smēķēšanas aizlieguma zīmes, taču nedrīkstu sodīt. Mutiskus aizrādījumus vai naudas sodus uzliek policija."
Sociālā māja, kas nav sociālā māja
"Man ir informācija, ka vienā no istabiņām bija atstāts uz gultas gulošs cilvēks un no šīs istabas arī izcēlās ugunsgrēks. Varam darīt visu ko, bet tā ir un paliek sociālā māja, kur dzīvo visādas ģimenes," atzīst SIA "Ķekavas nami" valdes priekšsēdētājs Ēriks Linters, taču jau mirkli vēlāk precizē, ka namam nemaz nav piešķirts sociālās mājas statuss. "Tā ir ierasts teikt, bet šī ir mazgabarītu dzīvokļu māja, līdz ar to uz to neattiecas sociālo māju iekšējās kārtības noteikumi," skaidro Ē. Linters un piebilst, ka dažādā cilvēku kontingenta dēļ ar šīm divām mājām iepretim novada domes ēkai esot ļoti "smagi".
Savukārt vaicāts par aizslēgtajām avārijas izejas durvīm, "Ķekavas namu" pārstāvis izklāstīja savu versiju par notikušo – durvis nav bijušas aizslēgtas, atslēga tikusi uzticēta mājas iedzīvotājiem. "Nebija tā, ka iedzīvotāji netiktu ārā. Avārijas izeja ir nevis aizslēgta, bet divviru durvis ir stingri aizspiestas un stāv ciet, lai mājā neiekļūtu nepiederošas personas, bet tās var attaisīt." Atslēgas esot pie katra stāva diviem vecākajiem.
"Puse stāva iedzīvotāju izmanto koplietošanas telpas vienā pusē, otra puse – otrā. Un katrai gaiteņa pusei jeb pusstāvam ir savs vecākais. Jau pēc iepriekšējā ugunsgrēka rīkojām sapulci un to izrunājām. Tagad ir grūti pateikt, kurš šo informāciju nezināja," stāsta Ē. Linters un uzsver, ka katrā stāvā ir izvietots ugunsdzēsības hidrants. "Tie ir nodrošināti ar signalizāciju – kā attaisa hidranta kasti, tā noskan signalizācija un to momentāni uzzina glābšanas dienesti. No ārpuses esam parūpējušies par drošību, bet nedrīkstam pārbaudīt istabiņas," atzīst Ē. Linters un sola, ka drīzumā tiks rīkota sapulce, kurā tiks apspriesti jautājumi par nama remontu.
"Dzirdēju bērna kliedzienus pēc palīdzības. Zinu, ka kaimiņiene nepaguva izkļūt no dzīvokļa un palika ar maziem bērniem istabā. Ko citu viņa varēja iesākt, kā tikai kliegt," atceras Zita.
Pie kura bija atslēga, varianti atšķiras: viens saka – pie policijas, otrs – pie pusstāva vecākā, trešais, ka durvis nemaz nebija aizslēgtas. Taču viens ir skaidrs – šī gaiteņa gala iedzīvotāji no mājas izkļūt nevarēja.
Pie kura bija atslēga, varianti atšķiras: viens saka – pie policijas, otrs – pie pusstāva vecākā, trešais, ka durvis nemaz nebija aizslēgtas. Taču viens ir skaidrs – šī gaiteņa gala iedzīvotāji no mājas izkļūt nevarēja.Iepriekš:
Foto: Izdegušās Ķekavas kopmītnes