Arī tagad Brīvības tēls ik dienu noraugās, kā pilsētnieki steidzas uz dabu, kā pirmajā randiņā satiekas mīlnieki, kā Latvijā ierodas svarīgas ārvalstu amatpersonas un kā mēs, Latvijas ļaudis, svinam svētkus vai pulcējamies mītiņos.
Operas izrāžu cienīgi scenāriji
Tam, ka Brīvības pieminekļa laukums ir kļuvis par visu notikumu epicentru, piekrīt arī Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis. "Mīļie, kas tik te nenotiek! Operas izrāžu cienīgi scenāriji!" izsaucas Gailītis. Viņš stāsta, ka Brīvības pieminekļa pakājē mēdzot notikt visādi brīnumi. Proti, ne vien koncerti un piemiņas pasākumi, bet arī dažādas akcijas un pat basketbola mači. Tomēr jāteic gan, ka aģentūra kopā ar pašvaldību cenšas regulēt to, kas notiek simt metru rādiusā ap pieminekli. "Jo, lai vai cik pievilcīga vieta dažiem tā šķistu, pie valsts simbola kājām krūšturu vai disku prezentācijas pasākumus tomēr nevajadzētu rīkot."
Tomēr ne jau tikai uzņēmēji un kultūras darbinieki Brīvības pieminekļa laukumu mēdz noskatīt savām aktivitātēm. Pārsteidz arī paši rīdzinieki. Piemēram, pirms pieciem gadiem kāds uz valsti pagalam noskaities vīrietis savu neapmierinātību centies izteikt, ar automašīnu taranējot Brīvības pieminekli. Savukārt pavisam nesen uz Rīgas pieminekļu aģentūru zvanījusi kāda jaunkundze, kura izteikusi vēlmi laulāties pie paša Brīvības pieminekļa.
Jaunkundzes plāni esot bijuši grandiozi, proti, viņa vēlējusies būvēt gan ziediem rotātu arku, gan gribējusi, lai ceremonijā piedalās arī Brīvības pieminekļa godasardze. Aģentūras darbinieki jauno sievieti no šīs idejas atrunājuši un ieteikuši šim nozīmīgajam notikumam izraudzīties citu, ne mazāk ievērības cienīgu, vietu Rīgā. Savukārt pārgalvīgo autovadītāju aizturējusi policija pēc tam, kad viņš bija paspējis uzbraukt uz paaugstinājuma pie pieminekļa vietā, kur stāv godasardze un tiek likti ziedi. Par laimi, toreiz piemineklis necieta.
"Tas ir saprotams, ka cilvēkiem ir vēlme šeit būt – pulcēties, protestēt, realizēt savas idejas. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka Brīvības piemineklis ir mūsu svētvieta, pret kuru jāizturas ar pietāti," pauž Rīgas pieminekļu aģentūras Sabiedrisko pieminekļu nodaļas vadītāja Mārīte Šenberga.
Brīvības piemineklī iekalto vārdu "Tēvzemei un Brīvībai" autors ir Kārlis Skalbe. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors uzgājis, ka Skalbe šos vārdus ieraudzījis Vecpiebalgas kapos uz Ata Kronvalda pieminekļa. Jo tieši viņa pieminekļa aizmugurē esot uzrakstīts "Tēvzeme un brīvība - tās ir lielākās vērtības uz zemes".
Nevis krogus meita Milda, bet Brīvības tēls
Runājot par Brīvības pieminekli kā par valsts simbolu, tā veidotājs tēlnieks Kārlis Zāle piemineklī ir ietvēris nacionālu ideju, kur katra no 13 skulptūru grupām ir vēstījums, kas atgādina valstij nozīmīgus tēlus un notikumus, sākot no "Važu rāvējiem" pieminekļa aizmugurē, kas simbolizē valsts izveidošanos un brīvības iegūšanu. Te ir grupa, kas ataino Dziesmu svētkus, 1905. gadu, karavīru atgriešanos mājās, Latvijas gara darbiniekus, Lāčplēsi, Vaideloti, ģimeni, cīņu ar bermontiešiem uz Dzelzs tilta, darbu. Bet pieminekļa galvenie tēli ir Brīvība, varā kalta sievietes statuja, kura virs galvas tur trīs zelta zvaigznes, un Latvijas tēls.
Uzreiz gan jāsaka, ka Rīgas pieminekļa aģentūras darbinieki brīnās, no kurienes Brīvības tēlam pielipusi iesauka Milda. Saukt varā kaltās sievietes statuju par Mildu neesot pareizi. Pirmkārt, nekur vēstures liecībās nav lasāms, ka Brīvības tēla modele bijusi kāda sieviete, vārdā Milda, otrkārt, Milda ir lietuviešu, nevis latviešu izcelsmes vārds.
Versijas, kādēļ cilvēki Brīvības pieminekļa centrālo figūru sauc šādi, ir visdažādākās. Kamēr aģentūras darbinieki spriež, ka Mildas godā Brīvības tēls iecelts, jo pagājušā gadsimta 30. gados tas bijis viens no populārākajiem sieviešu vārdiem, tēlnieks Jānis Strupulis piedāvā daudz ticamāku versiju. Proti, piemineklim šī iesauka pielipusi no pieclatnieka tautumeitas, kas šobrīd atatainota arī uz eiro monētām. Lai gan šīs monētas prototips ir modele Zelma Brauere, toreiz pati tauta uz pieclatnieka attēloto sievieti nez kāpēc iesaukusi par Mildu. Bet, lai nu kā, skaidrs ir tas, ka sievieti ar trīs zvaigznēm rokās jāsauc par Brīvības tēlu!
Kārlis Zāle vienā no Brīvības pieminekļa skulptūru grupām atveidojis ar pats sevi. Kā jau tēlniekam pieklājas, viņš sevi atainojis ar āmuru rokā. Rīgas pieminekļu aģentūras darbiniece Mārīte spriež, ka vīrieti, kurš pirms pāris gadiem ar savu auto mēģināja taranēt Brīvības pieminekli, no ietriekšanās tajā atturēja tieši Kārļa Zāles skulpturālais tēls. "Pieļauju, ka viņš ieskatījās acīs Zālem un visas dusmas pārgāja," teic Mārīte.
Apčubinātie ziedu klēpji
Par mūsu cildenāko simbolu jau daudzus gadus gādā Rīgas pieminekļu aģentūras darbinieki, kuriem darba ik dienas esot pilnas rokas. Arī portāla "Apriņķis.lv" viesošanās reizē Brīvības pieminekļa goda telpā iebrāžas jaunieši no kāda uzkopšanas uzņēmuma. Viņi tikuši norīkoti, lai no pieminekļa pakājes ar īpaši saudzīgu metodi notīrītu sveķus, kas satecējuši no svecītēm. Arī Regīnas kundze, kura diendienā gādā par tīrību un kārtību ap Brīvības pieminekli, gluži kā bulta šaudās gar valstiskā simbola kāpnēm. "Šausmas, tik daudz sveķu! Nu, kā pēc iespējas ātrāk to visu lai dabū nost?" norūpējusies izsaucas kundze, ar slotu no asfalta uzslaukot vissīkākos gruzīšus.
Regīnas kundze pieminekli un tā apkārtni kopj jau astoņus gadus, un Rīgas pieminekļu aģentūras direktors viņu nebeidz vien slavēt: "Regīnas kundze dzenā vai katru lapu laukumā ap Brīvības pieminekli un ikreiz skarbi aizrāda tiem, kuri sadomā sēdēt uz pieminekļa kāpnēm." Pati kundze gan no direktora atzinības vārdiem mulst, tāpat vairākkārt pārvaicā, vai tiešām viņas teiktais ir intervijas vērts. "Nu, ko tur daudz stāstīt! Vienkārši ir jārūpējas, lai viss būtu skaisti. Vasarā jātiek galā ar liepu ziediem un kļavu snuķīšiem, kas lido uz visām pusēm, bet pēc tam lapas," teic Regīna.
Vislielāko prieku Regīnas kundzei sagādā valsts svētki, jo tieši tad pie Brīvības simbola kājām gulst ziedu paklājs. Šobrīd, par godu Latvijas dzimšanas dienai, cilvēki pārsvarā nesot sarkanas un baltas krizantēmas un rozes. Kāds atnesot vien dažus ziediņus, cits – veselu klēpi.
"Tad es tās puķes kārtoju – lai nestāv viss vienā čupā. Skatos, kurš pušķītis īsāks, kurš garāks, un veidoju kompozīcijas pašā priekšā un uz kāpnēm," stāsta Regīna. Jautāta par to, vai ziedu kārtošanas prasmes apguvusi kādos speciālos floristikas kursos, viņa sāk smieties un teic, ka nekādās mākslas skolās studējusi neesot. "To es pati pēc savas gaumes! Un citreiz cilvēki arī pateicas, cik skaisti viss esot sakārtots," atzīst Regīna.
Brīvības pieminekļa iekšienē uz kāpņu margām sarindotas lentes no puķu pušķiem. To skaits tagad mērāms simtos un, iespējams, ka reiz no tām taps gobelēns.
Kāpnes pretī debesīm
Bet ko nu mēs par sadzīvi! Laiks ielūkoties, kas slēpjas pieminekļa aizmugurē, aiz smagajām koka durvīm. Kā stāsta G. Gailītis, agrāk, sakrauti kaudzēs, tur stāvējuši maisi, slotas un spaiņi, bet tagad tur jau četrus gadus atrodas Brīvības pieminekļa goda telpa. Tā tiek izmantota svētku reizēs, ar ziedu nolikšanu saistītās ceremonijās, kā arī ārvalstu viesu apmeklējumu laikā.
Telpa ir neliela, bet gaiša. Pašā tās vidū atrodas liels akmens galds, uz kura novietota brūnos ādas vākos iesieta un bronzas zvaigznēm rotāta Goda grāmata. Tajā savu vēlējumu, kopumā uz 103 lapaspusēm, atstājuši svarīgi viesi, prezidenti, kultūras darbinieki, iedzīvotāji un pat piektās klases skolēni.
Bet mazliet tālāk, augšup, pie Brīvības tēla kājām, ved stāvas kāpnes, kuras pievārējuši pat gandrīz 100 gadu veci kungi. Šaurā telpa, kurā atrodas kāpnes, izgreznota ar lentēm no prezidentu, karaļu un pat imperatoru ziedu pušķiem. Kā atzīst Gailītis, lentes aģentūras darbinieki krāj kopš 2006. gada. Iepriekš tās kopā ar nokaltušajiem ziediem tās vienkārši izmestas atkritumos. Tagad tās izgludinātas sakārtas uz trepju margām. Rīgas pieminekļu aģentūras direktors spriež, ka lenšu jau esot tik daudz, ka no tām varētu noaust pat gobelēnu. Iespējams, uz Latvijas simtgadi kaut ko tādu varētu arī realizēt.
Tomēr jāteic, ka Brīvības pieminekļa goda telpa nav domāta tikai augstiem viesiem. To var apmeklēt ikviens, kurš, savu gājienu pamatojot, iepriekš pieteicies Rīgas pieminekļu aģentūrā. "Brīvības piemineklis ir visas tautas īpašums, un tas nozīmē, ka šeit var nākt ikviens. Bet nāciena iemeslam jābūt īpašam. Piemēram, skolēni un studenti var atnākt pēc eksāmeniem vai izlaidumā. Iedzīvotāji var atnākt nozīmīgās jubilejās," skaidro Gailītis.
Nav šaubu, ka ikvienam ir vērts kaut reizi dzīvē apmeklēt pieminekļa goda telpu un uzkāpt augšā, pie Brīvības tēla kājām. Esot tur augšā un veroties pa restoto lodziņu uz elpu aizraujošo Rīgas panorāmu, saproti, cik vareni esam. Jau astoņdesmit gadus varam būt lepni par to, ka spējam paši uzcelt un pāri laikiem godāt pieminekli Brīvībai.
