Meža zvēri ir pašpietiekami un barību ziemā pratīs atrast sev paši. Cilvēkiem tiem būtu jāpalīdz tikai ekstremālos apstākļos un arī tad, ievērojot virkni nosacījumu.
Labu gribēdami, dabai varam nodarīt ļaunu
Velga Vītola jeb lāču mamma no Līgatnes dabas takām, jautāta par to, vai cilvēkam vajadzētu palīdzēt dzīvniekiem pārciest ziemu, tos barojot, teic, ka ar to ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Viņa norāda, ka cilvēki, nepārzinot norises dabā, ar savu gādību bieži vien nodara vairāk ļauna nekā laba.
"Bieži vien tā vēlme palīdzēt zvēriem un putniem ir ļoti pārprasta. Ļaudis jau ir ļoti cilvēcīgi un vēlas glābt visus pēc kārtas, ir vai nav tas vajadzīgs. Tomēr, nepārzinot norises dabā, cilvēki vairāk var tai kaitēt nekā līdzēt. Piemēram, tagad novembrī, kad sāk piesalt, mēs drudžaini steidzam barot jaunos gulbīšus, tā putniem nodarot tikai sliktu. Ja viņi tiks pieradināti pie regulārām ēdienreizēm, nemaz netaisīsies lidot prom uz siltām zemēm. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka cilvēks ir cilvēks – šodien grib barot, rīt vairs ne. Tieši tāpēc mans ieteikums būtu – labāk neiejaukties. Jo mēs mazāk jaucamies dabiskos procesos, jo dabai labāk," teic Velga.
Līdzīgi domā arī Pierīgas mednieku kluba pārstāvis Kaspars Šuikovskis, kurš nu jau vairākus mēnešus cenšas galvaspilsētas mežus atbrīvot no pārdrošajām mežacūkām – pilsētniecēm. Būdams mednieks ar lielu pieredzi, viņš teic, ka dzīvnieki nav nekādas mājas jūrascūciņas, lai cilvēkiem vajadzētu tos cauru gadu barot. Savvaļas zvērus nepieciešams barot tikai ekstremālos apstākļos – kad ir ļoti liels aukstums, dziļš sniegs, veidojas sērsna.
"Šādos bargos laikapstākļos pie barības ir grūti tikt pārnadžiem – stirnām un staltbriežiem. Tos iedzīvotājiem vajadzētu barot. Tomēr nekādā gadījumā nevajadzētu lielos dzīvniekus pieradināt nākt tuvu apdzīvotām vietām vai mājām baroties, jo tie rada tikai problēmas. Dārza malā, meža tuvumā izbērtā lapu kaudze ar ozolzīlēm vai rudenī nenovāktie āboli var pievilināt, piemēram, mežacūkas," klāsta Kaspars Šuikovskis, piebilstot, ka mežacūkas vispār šobrīd nevajadzētu barot Āfrikas cūku mēra dēļ.
Bargā ziemā vajadzētu barot stirnas un staltbriežus, nevis, piemēram, mežacūkas. Stirnas ļoti priecāsies, ja barotavā ieraudzīs gabaliņos sagrieztus dārzeņus vai lapu slotiņas, jo siens tām nemaz negaršo.
Ja barojam savvaļas dzīvniekus, tad tikai pareizi
Abi eksperti iesaka ņemt vērā virkni nosacījumu, kas būtu jāievēro, ja cilvēks tomēr vēlas meža zvēriem klāt pusdienu galdu. Velga teic, ka meža dzīvniekus ietiecams barot ar sulīgiem burkāniem, kāļiem, bietēm, āboliem, kartupeļiem vai zaru slotiņām. "Stirnām labāk dot sagrieztus dārzeņus vai to mizas, nevis veselu ābolu vai kartupeli. Jo, kamēr stirniņa atnāks līdz barotavai, tikmēr tas veselais ābols jau būs sasalis kā akmens. Viņa nevarēs to sagrauz. Bet, ja runājam par sienu, daudzi domā, ka tas stirnām garšo. Tā nav – stirna nav ne govs, ne zirgs, kas ēd sausus zāles stiebrus. Stirnām garšo lapiņas, tāpēc labāk dot lapu slotiņas, kas sietas no līksnām, kārkliem, apsēm," pamāca Velga.
Savukārt Kaspars norāda, ka dzīvniekiem sarūpēto barību nevajadzētu bērt uz zemes. Labāk būtu ierīkot zvēriem speciālu barotavu. Barotavas nekādā gadījumā nedrīkst izvietot tuvu ceļam, lai zvēriem neradītu papildu risku iet bojā vai tikt ievainotam. Tāpat lielu postu stirnām nodara klaiņojošie suņi. "Stirnām nav gandrīz nekādu izredžu izbēgt, ja tās vajā suņu bars, jo īpaši tad, ja sniegu klāj tāds sērsnas slānis, kas notur suņus, bet kurā ielūst pārnadži. Tāpēc, ja tuvumā ir suņi, kas mēdz tikt palaisti vaļā, labāk barotavu pie mājām neierīkot," saka K. Šuikovskis.
Barotavas vislabāk ierīkot vismaz metru no zemes. Jumtiņš barotavai ir vēlams, taču nav obligāts, galvenais, lai tā izskatās līdzīga galdam un barība nemētājas zemē.
Tāpat viņš norāda, ka, ja reiz iesākts gada saltākajos mēnešos stirnas barot, pēkšņi ziemā pārtraukt dzīvnieku barošanu nebūtu prātīgi. "Ja vēlaties palīdzēt meža dzīvniekiem, svarīgs pamatprincips ir regularitāte. Mēs pietiekami nenovērtējam to, ka zvēri ir ļoti gudri. Dzīvnieki ātri pierod pie visa labā, tāpēc, ja pēkšņi ēdamā barotavā vairs nebūs, tā trūkums var sagādāt lielas problēmas," saka mednieks.
Tāpat viņš norāda, ka ziemā uzmanīgiem jābūt arī autovadītājiem, jo meža dzīvnieki arvien biežāk redzami pārvietojoties gar ceļmalām barības meklējumos. Tas tāpēc, ka meža zvēriem organismā trūkst sāls un tie to meklē uz ceļa braucamās daļas. "Sāls ir minerālviela, kuras dzīvniekiem dabā trūkst. Piemēram, lai uzņemtu vajadzīgo sāls daudzumu organismā, pārnadžiem ir jāapēd tonna siena. Tāpēc aļņi un stirnas nāk uz ceļa laizīt sāli. Autovadītājiem jābūt vērīgiem. Tomēr lauksaimniecības dzīvniekiem domātos sāls klučus izlikt mežā nevajadzētu. To jau dara mednieki, ievērojot virkni likumdošanas nosacījumu," saka mednieks.
Lāču mamma Velga Vītola no Līgatnes dabas takām un mednieks Kaspars Šuikovskis ir vienisprātis- cilvēkiem mežā nav jāierīko savvaļas dzīvniekiem domāts restorāns. Dzīvnieki barību prot atrast sev paši. Tos barot nepieciešams tikai ekstremālos apstākļos, kad ir ļoti liels aukstums, dziļš sniegs un veidojas sērsna.
Burkāniem rotātās Ziemassvētku eglītes - vairāk cilvēku priekam
Tuvojas Ziemassvētki, kad daudzi no mums dosies uz mežu ar āboliem, burkāniem un citām dabas veltēm, lai rotātu egli arī zvēriņiem un putniņiem. Abi eksperti par šo jauko tradīciju smaida un teic, ka tā vairāk ir vajadzīga cilvēkam nekā meža zvēriem. "Eglītes dekorēšana savvaļas dzīvniekiem ir jauka tradīcija, tomēr tie ar eglītē atstātajiem našķiem parasti mielojas reti. Ne jau tāpēc, ka negaršotu, bet tāpēc, ka cilvēki egli izrotā tur, kur dzīvnieku nemaz nav, vai tur, kur tiem ir gūti tai piekļūt. Piemēram, šoseju tuvumā," novērojis Kaspars, kurš iesaka šādu egli izvēlēties pēc iespējas dziļāk mežā.
Arī Velga atzīst, ka, lai gan no barošanas viedokļa jēga rotāt eglīti savvaļas dzīvniekiem ir maza, tomēr tā ir atbalstāma rīcība. "Šāda eglītes dekorēšana vairāk ir vajadzīga cilvēkam nekā dabai. Taču to var un pat vajag darīt, jo tā mēs bērniem iemācām līdzcietību un rūpes par dabu. Turklāt gan jau ar atnestajām veltēm pamielosies kāds putniņš vai uzcienāsies vāverīte. Tāpat arī zaķītis noteikti pagrauzīs burkāniņu, kas iekārts eglītes zemākajos zaros," teic lāču mamma.
