Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portālam "Apriņķis.lv" pavēstīja šīs ieceres autors, Saulkrastu un Skultes luterāņu draudzes mācītājs Ivo Pavlovičs, vainaga veidošanā esot piedalījušies Skultes pagasta ļaudis un viesi. Pēc viņa teiktā, tā veidošana vēl turpinās un to aplūkot un pielikt roku vainaga tapšanā var ikviens līdz pat Zvaigznes dienai, 6. janvārim.

Latvijā lielākā Adventa vainaga diametrs ir 22 metri, un tā pamats veidots no koka konstrukcijas, kas klāta ar egļu zariem. Vainaga centrā atrodas krustu krusts jeb Sv. Juliāna krusts, kas Latvijā pazīstams arī kā Māras krusts. Pēc I.Pavloviča stāstītā, krustu krusts ir pasaules evaņģelizācijas simbols un četri pamatnē savienoti krusti simbolizē četrus evaņģēlijus un labo vēsti, kura tiek sludināta visā pasaulē uz visām debess pusēm.

Tāpat četru sveču vietā vainags rotāts ar četrām bākām, jo tās simboliski atgādina četru evaņģēliju gara gaismu, kas palīdz iet mīlestības un ticības ceļu. Vainags dekorēts ar apgleznotiem saplākšņa eņģelīšiem un zvaigznītēm, kurus palīdzēja veidot Vidzemes Jūrmalas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un pedagogi.

Par Adventu sauc četras Adventa svētdienas pirms Ziemsvētkiem. Tas ir sagatavošanās laiks pirms Kunga Jēzus Kristus dzimšanas svētkiem. Tas ir arī pārdomu un apceres laiks.

Savukārt Adventa vainaga veidošanas tradīcijas, iespējams, ir senākas, taču parasti tās saista ar mācītāja Johana Henriha Viherna vārdu. Viņš Hamburgā nodibināja "Skarbo māju" – patversmi novārtā atstātiem bērniem, un tālajā 1839. gadā, tuvojoties Adventa laikam, mācītājs no veca ratu riteņa izveidoja ar egļu zariem rotātu vainagu, uz kura novietoja 19 sarkanas svecītes un četras lielas, baltas sveces. Nedēļas dienās iededza mazās sveces, bet Adventa svētdienās – lielās. Drīz vien šī tradīcija darināt Adventa vainagus izplatījās visā Vācijā un Eiropā.