Jaunās telpas daktere iegādājusies, izremontējusi un aprīkojusi pati par saviem līdzekļiem, lai viņas pacientiem no Baložiem nebūtu jāmēro ceļš uz Valdlaučiem.
I. Mežale stāsta, ka par ģimenes ārsti Baložos strādā desmito gadu, tāpēc viņai ir vīzija par to, kā pacientus apkalpot labāk, ērtāk un vieglāk: "Pati plānoju un zīmēju, kā lielo telpu, ko iegādājos ar ģimenes atbalstu, sadalīt vairākās mazākās ar starpsienām. Man ir divi palīgi – medmāsa un ārsta palīgs. Katrai no mums ir sava darba vieta, jo tā varam apkalpot lielāku cilvēku plūsmu. Iekārtojot telpas, uzklausīju un ņēmu vērā arī abu kolēģu vēlmes, jo te mēs pavadām lielāko dienas daļu un tikai tad, ja pašas jūtamies labi, varam labi apkalpot savus pacientus."
Ļoti būtiski gīmenes ārstei bijuši procedūru kabineti, kas izvietoti divās vietās. Procedūras, kas saistītas ar infekciju risku, piemēram, brūču pārsiešana, diegu izņemšana, tiek veiktas vienā kabinetā, bet injekcijas un vakcinācija, intravenozās sistēmas – otrā.
"Veicam kardiogrāfiju. Man uz vietas ir arī laboratorija, esmu noslēgusi līgumu ar "E. Gulbja laboratoriju" un Centrālo laboratoriju. Analīžu nodošanu organizējam divās dienās, bet, ja pacientam vajag, es katru dienu jebkuru brīdi varu paņemt analīzes, lai viņam nav jābrauc uz Rīgu," stāsta mediķe. "Vakarā man jau ir zināmi rezultāti un tiek uzsākta ārstēšana. Viss ir pakārtots tam, lai pēc iespējas ātrāk pacientam varētu sniegt vajadzīgo palīdzību."
Aparatūra ļauj diagnozi noteikt uz vietas
"Manā ģimenes ārsta praksē ir gan jaundzimuši bērniņi un gan simtgadnieki, kuri, kopš atkal esmu Baložos, paši var atnākt pie manis. Prieks, ka ik gadu praksē reģistrējam ap 70 mazuļu," pauž ģimenes ārste.
Primārai aprūpei viņa ir sagādājusi visu nepieciešamo, netaupot uz aparatūras kvalitāti, jo it visam – gan fonendoskopam, gan asinsspiediena mērāmajam –, kas palīdz noteikt diagnozi, ir jābūt ļoti kvalitatīvam. "Izmantoju arī dažādus eksprestestus. Piemēram, atnāk pacients ar sūdzībām par kakla sāpēm. Eksprestests palīdz saprast, vai vajag lietot antibiotikas, cik ilgi, kādā veidā. Esmu iegādājusies arī urīna analizatoru. Tikai saliekot visus kvalitatīvos rādījumus kopā, var noteikt precīzu diagnozi.
Ar spirometru bronhiālās astmas slimniekam nosaku plaušu tilpumu. Konstatēju, vai tas ir tāds kā visu laiku vai samazinās, lai pacients uzreiz nav jāsūta uz dārgu izmeklējumu Rīgā. Savukārt ar otoskopu paskatos ausī, ja kādam ir sūdzības par sāpēm."
Ar atbildību pret jebkuru kaiti
Jautāta par biežākajām sūdzībām, I. Mežale atzīst, ka ikvienā dzīves posmā cilvēkiem ir atšķirīgas problēmas. Bērniem ļoti bieži ir alerģijas – iesnas, astma, dermatīts. Jauniešiem pietrūkst fizisko aktivitāšu. Nobrieduši cilvēki cieš no stresa, trauksmes sajūtas, miega traucējumiem. Veciem cilvēkiem ir asinsrites traucējumi, bezmiegs.
"Mana desmit gadu ilgā ģimenes ārsta pieredze ļauj secināt, ka pie daudzām problēmām vainojams cilvēku dzīvesveids. Nozīmīga ietekme uz veselību ir ēšanas paradumiem ģimenē. Un te nav vienas receptītes, kā mazināt sūdzības par veselības problēmām. Tās ir garākas sarunas, līdz atrodam, kur slēpjas iemesls un ko vajadzētu mainīt.
Piemēram, atnāk māmiņa ar mazuli un saka: "Bērns neēd dārzeņus." Jautāju: "Vai jums ir skaista bļodiņa ar krāsainiem rakstiņiem? Vai ir oranža karotīte? Un, vai bļodiņu izēdot tukšu, bērniņš tās apakšā var ieraudzīt mīļāko dzīvnieciņu vai Vinniju Pūku?" Atnāk māmiņa nākamajā reizē un saka: "Tagad ķirbju biezeņzupu ēdam!"
Tie ikdienas paradumi, kas ietekmē veselību, ir saistīti un ķēdītē pakārtoti cits citam. Pamazām tos sakārtojot, arī sūdzības par veselības traucējumiem pazūd. To var panākt tikai tad, ja ar pacientu viens otru esam iepazinuši. Tāpēc es gribēju strādāt par ģimenes ārsti nelielā apdzīvotā vietā, nevis Rīgas centrā. Ārstēt cilvēkus – tā ir ļoti liela atbildība, un es atbildību ļoti augstu vērtēju."
Citi mediķi ārstē kādu konkrētu orgānu, bet ģimenes ārstam jāpārzina viss cilvēka organisms.
Tāpēc esmu kļuvusi par ģimenes ārstu, lai gan man bija iespēja izvēlēties arī kādu citu specialitāti, kam varbūt ir augstāks prestižs. Visi orgāni cilvēka organismā ir saistīti, un sāpes vienā orgānā var signalizēt par problēmu pavisam citā vietā.
Ļoti daudz ko varu diagnosticēt uzreiz, ja savu pacientu pazīstu, un zinu, kas ar viņu ir noticis. Izmeklējot vienmēr paturu prātā arī to, ka viņš man var visu nepateikt. Tas, ka pazīstu cilvēkus un zinu, kas notiek mūsu pilsētā, palīdz man cilvēku skatīt kopumā. Jo sāpe vienā vietā nebūt neparāda tās īsto iemeslu.
Ir bijis, ka atnāk pacients, kurš apstaigājis piecus ārstus, kas specializējušies uz konkrētām muguras kaitēm, bet mugura kā sāp, tā sāp. Ja cilvēks uzreiz būtu atnācis pie ģimenes ārsta, būtu uztaisīta urīna analīze, un redzētu, ka vainīga ir nevis mugura, bet nieres.
Līdzīgi ir ar sāpēm citās vietās. Piemēram, auss var sāpēt no vidusauss vai sejas nerva iekaisuma, bet kādreiz ir arī cits iemesls, absolūti nesaistīts ar ausi.
Tas nozīmē, ka sāpju iemesls var slēpties nevis organismā, bet kaut kādās dzīves norisēs?
Tā ir psihosomātika. Šādos gadījumos var palīdzēt ne jau ar receptēm un izmeklējumiem. Te ir vajadzīga citādāka palīdzība. Ar medikamentiem es pacientu iedzīšu vēl dziļākā saslimšanā, jo viņš patiešām noticēs, ka tā auss ir slima. Tas būs ceļš vēl dziļāk purvā gan pacientam, gan man. Šādos gadījumos ārstam ir jābūt tam, kurš pacientu velk aiz viena pirkstiņa ārā no tās situācijas. Un lēnām mēs abi nonākam pie secinājuma, ka auss nebija vainīga. Tas nav vienas vizītes darbs, bet, kad cilvēks to ir sapratis, tad nākamajā situācijā viņš jau zinās, kā rīkoties.
Jauni cilvēki bieži sūdzas par mistiskām galvassāpēm. Man kā ārstei tā ir sarežģīta lieta, jo galvassāpēm var būt ļoti daudz iemeslu. Mums tā saruna ir ilgāka, līdz varam atrast, kā palīdzēt, jo vienkārša recepte neatrisina situāciju. Mans mērķis nav izrakstīt recepšu kalnus. Es vēlos, lai mani pacienti neslimotu. Un mēs jau zinām, ka vislielākais palīgs katrs ir pats sev, ja saprot, kas ar viņu notiek.