Īsi pirms Skolotāju dienas "Rīgas Apriņķa Avīze" devās uz Upeslejām, lai uzrunātu internātpamatskolas skolotājus, un saprata, ka šeit audzēkņi viņus acīm redzami mīl.
"Mūsu sabiedrībā ģimenēm klājas dažādi. Tāpēc arī skolām, uz kurām bērni dodas mācīties, ir jābūt daudzveidīgām un elastīgām, lai bērni tajās justos labi, un apgūtu zināšanu kopumu, ko paredz valsts pamatizglītības standarts, uzskata Stopiņu novada Upesleju internātpamatskolas – rehabilitācijas centra direktore Irēna Frankoviča.
Četri vienā
"Mēs nedaudz atšķiramies no parastās skolas, jo jau mūsu nosaukums liecina, ka esam pamatskola ar internātu un rehabilitācijas centru. Vēl mums ir arī pirmsskola jeb bērnudārzs," paskaidro skolas direktore. "Pie mums atnāk mācīties bērni, kuriem ir somatiskas saslimšanas, mācīšanās traucējumi, fiziskās attīstības traucējumi, valodas traucējumi, un skolēni, kuriem nepieciešama pedagoģiskā korekcija.
Ņemot vērā bērnu veselības stāvokli, viņi mācās pēc kādas no astoņām akreditētajām mācību programmām. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad atnācu strādāt uz šo skolu, skola piedāvāja divas izglītības programmas, bet, sekojot līdzi bērnu vajadzībām, šo programmu skaitu esam palielinājuši līdz astoņām. Visām tām ir viens mērķis – palīdzēt bērniem iegūt pamatizglītību tāpat kā citās skolās, lai pēc 9. klases beigšanas viņi var turpināt jēgpilnu dzīvi."
"Organizējot mācību darbu, mēs ņemam vērā katra bērna veselības stāvokli, tāpēc šajās programmās ir atšķirīgs bērnu skaits," sarunā iesaistās direktores vietniece izglītības jomā Sarmīte Kļaviņa. "Pamatskolā mācās vairāk nekā 140 skolēnu, jo ik pa brīdim kāds pienāk klāt. Aptuveni 60 bērniem ir mācību traucējumi, gandrīz tikpat daudz bērnu ir ar somatiskajām saslimšanām, divi bērni ir ar fiziskās attīstības traucējumiem. Pārējie ir tie, kuri savu veselību pakāpeniski ir uzlabojuši un turpina mācīties pamatizglītības programmā."
"Tas arī ir mūsu mērķis – palīdzēt bērniem, lai viņi var turpināt apgūt vispārējo pamatizglītību," vēl uzsver direktore.
Mācības pakārtotas uztveres spējām
"Bērniem, kuri pie mums atnāk ar mācību traucējumiem, ir vāja uzmanības noturība, ir grūti mācību stundā nosēdēt mierīgi, sacītais ir daudzkārt jāatkārto, tas, ko vienā dienā iemācās, nākamajā jau ir aizmirsies," turpina S. Kļaviņa. "Bērni ar neiroloģiskām saslimšanām ļoti uztraucas par savām neveiksmēm. Lai šiem bērniem palīdzētu, katram no viņiem ir izstrādāts individuāls izglītības un rehabilitācijas plāns, ko pedagogi un atbalsta personāls izvērtē vismaz trīsreiz gadā."
"Šiem bērniem stundās nepieciešams ieplānot vairākas dinamiskās pauzes, kurās bērni var izkustēties. Viņiem ļoti patīk mazliet padejot vai pakustēties mūzikas pavadījumā. Pēc tam atkal varam turpināt mācības," pieredzē dalās sākumskolas skolotāja Edīte Gelmane. "Ir bērni, kuriem grūtāk iemācīties lasīt. Bērni, kuri nāk no jauktām ģimenēm, bieži vien rakstot nelieto garumzīmes.
Daudziem ir ļoti mazs vārdu krājums. Ne visi zina dzīvnieku un augu nosaukumus. Piemēram, visi koki, kas aug aiz loga, ir koki, nevis pīlādzis, bērzs vai ozols. Liela daļa bērnu nav apguvuši valstī noteikto pirmsskolas sagatavošanas programmu, tāpēc 1. klasē viņiem jāapgūst neapgūtās pamatprasmes. Vēl šiem sākumskolas bērniem ir grūtības uztvert abstraktas lietas, tāpēc visu, par ko mācāmies, cenšamies parādīt, iedot sataustīt vai nogaršot."
"Skolā mēs praktizējam tā sauktās zaļās stundas," paskaidro direktore. "Piemēram, matemātikā bērni pēta skolu, meklē un mēra ģeometriskas figūras, dabas zinībās sēj sēkliņas un vēro, kā no tām attīstās augs, vēsturē dodas ekskursijās uz vēsturisku notikumu vietām gan tuvākajā apkārtnē, gan cituviet."
"Viena no jaukākajām bija ekskursija uz Ziemassvētku kauju muzeju," stāsta vēstures skolotāja Anita Martinsone. "Gids mūs sagaidīja, tērpies karavīra šinelī. Viņa atraktīvais stāstījums mijās ar spēlēm, kurās aktīvi līdzdarbojās bērni. Viņi ar interesi skatījās un klausījās.
Mācoties par viduslaiku bruņiniekiem, uzaicinājām uz skolu vēsturiskās rekonstrukcijas kluba "Rodenpois" dalībniekus no Ropažiem. Viņi bērniem ļāva uzvilkt gan bruņas, gan pacīnīties ar zobenu. Un skolēniem tas bruņinieks uzreiz ir dzīvs, nevis zīmējums grāmatā."
"Ne vienmēr vienādi var mācīt zēnus un meitenes, jo viņi ir pilnīgi atšķirīgi, un arī pieejai ir jābūt atšķirīgai," uzsver direktore. "Puikām ir ļoti daudz enerģijas. Viņiem vajag praktiskās lietas. Meitenes noklausīsies arī teoriju, bet zēniem vajag arī pašiem padarboties, citādi viņiem nav intereses. Tāpēc mūsu skolā ir ļoti daudz sporta nodarbību – futbols, handbols, regbijs, teniss, alpīnisms. Pēc remonta sporta zālē ir ierīkota klinšu kāpšanas siena. Šogad pēc dažu gadu pārtraukuma mūsu skolā atjaunojās ir jaunsargu kustība, un puikām tas ļoti patīk."
"Ļoti laba ietekme uz ikvienu cilvēku jebkurā vecumā ir mūzikai," sarunā iesaistās deju skolotāja Baiba Miķelsone. "Mūzika atbrīvo un saliedē. Ja mūzikai klāt nāk kustības, cilvēks sajūt ritmu un vienotību ar to. Mācoties deju, izmantojam dejas ierakstu analīzi, lai bērni paskatās uz sevi no malas. Un viņiem ir tāds prieks: "Cik mēs vienādi dejojam! Cik mums labi sanāk!" Bērniem ir milzīgs pozitīvais gandarījums par to, ko viņi ir iemācījušies un visi kopā spējuši paveikt. Un tā ir vēl viena laba lieta – kopības sajūta."
Bijušie skolēni atgriežas kā skolotāji
"Tie bērni, kuri savu enerģiju ieliek mācībās, sasniedz labus rezultātus," ar prieku stāsta direktore. "Mūsu bijušais audzēknis – tagad pasniedzējs augstskolā – šoruden piedāvāja vadīt programmēšanas pulciņu skolā. Savukārt pirmskolas grupā jau trešo gadu par pirmsskolas skolotāju strādā mūsu audzēkne. Daudzi no mūsu bērniem pēc skolas beigšanas apgūst praktiskus arodus profesionālajās vidusskolās, kā arī apgūst vidējo izglītību vidusskolās."
Ērtākai un efektīvākai rehabilitācijai
Līdztekus mācību procesam skolēniem tiek nodrošināta rehabilitācija atbilstoši veselības stāvoklim. Par rehabilitāciju rūpējas ārsts rehabilitologs, skolas ārsts, psihologs, logopēds, medmāsiņas, fizioterapeits, masieris, mūzikas terapeits, skaidro S. Kļaviņa.
"Medicīnas bloks ir aprīkots atbilstoši skolā realizētajām izglītības programmām. Mums ir gan sāls istaba, gan ūdens procedūru vanna, gan speciāli aprīkots fizioterapijas kabinets, mūzikas terapijas kabinets, masāžas procedūru kabinets. Bērniem ar kustību traucējumiem pielietojam arī slinga jeb saišu terapiju. Visiem skolēniem divas reizes gadā tiek nodrošināts skābekļa kokteiļu kurss. Veselības stiprināšanai un elpošanas uzlabošanai notiek nūjošanas nodarbības fizioterapeita vadībā. Katru vakaru audzinātāji skolēniem organizē fitoterapiju."
Skolas un rehabilitācijas telpu remonti un labiekārtošana tiek veikta, izmantojot pašvaldības, kā arī piesaistot projektu līdzekļus.
"Lai radītu audzēkņiem komfortablus un mājīgus apstākļus, esam piedalījušies vairākos projektos," sarunā iesaistās saimnieciskās daļas vadītājs Agris Žilde. "ERAF projekta realizācijas ietvaros esam renovējuši vienu skolas mācību korpusu un pielāgojuši to bērniem ar kustību traucējumiem. Ar prieku var teikt, ka audzēkņiem ir radīti labvēlīgi sadzīves apstākļi.
Telpas ir pilnībā pielāgotas bērniem ar kustību traucējumiem – ir nodrošināti visi sanitārie mezgli, telpās ir attiecīga platuma durvis. No pirmā uz otro stāvu darbojas pacēlājs, kas viņus no mācībām nogādā uz dzīvojamajām telpām. Ir ierīkotas visas vajadzīgās drošības sistēmas un nodrošināta apsardze. Tuvākajā laikā tiks uzsākts projekts, kura rezultātā tiks veikta skolas ēku siltināšana."
Intervija tuvojās beigām, kad skolas direktores kabineta durvis atvēra jauna sieviete ar rozēm rokās. "Direktor, paldies jums par pirmo skolas dienu! Atbraucām meitiņai pakaļ, bet viņa smaidot teic, ka varam braukt atpakaļ, jo vēl negribas uz mājām."
