Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins skaidro, ka rīcības shēma situācijā, kad sabraukts dzīvnieks, neatkarīgi no tā, vai tas ir meža zvērs vai nav, ir līdzīga – uzreiz jāzvana policijai.
Ja sabrauktais dzīvnieks nav savvaļas, bet, piemēram, mājlops – govs u.tml., policija ir ne tikai jāinformē par negadījumu, bet noteikti arī jāsagaida notikuma vietā, jo šajā gadījumā ir bojāta trešās personas manta. Savukārt gadījumā, ja notriecat vai redzat sabrauktu meža dzīvnieku, bet nav cietuši cilvēki vai bojāta automašīna, varat tikai informēt policiju par notikušo vai sazināties ar Valsts meža dienestu, lai notikums tiktu reģistrēts, par ko jau rakstījām iepriekš.
Ierodoties norādītajā vietā, policija noskaidros visus lietas apstākļus. Gadījumos, kad tā konstatēs, ka notriektais dzīvnieks kādam pieder, izvērtējot konkrēto situāciju, iespējams, tiks piemērots sods par trešās personas mantas bojāšanu, šajā gadījumā – nogalināšanu. Tomēr tad, ja policija noskaidros, ka autovadītājs nav ar nolūku izraisījis negadījumu vai tā laikā pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, sods nepienāksies.
Taču D. Anučins uzsver, ka katra negadījuma situācija, kurā iesaistīts dzīvnieks, ir izteikti individuāla, līdz ar to grūti spriest par konkrētām darbībām, kas tiktu īstenotas vienmēr. Viņš arī norāda, ka, ja par sabrauktiem meža zvēriem ziņas policijā ik pa laikam tiek saņemtas, tad par tādiem gadījumiem, kad notriektais dzīvnieks acīmredzami kādam pieder (pie šādām situācijām pieskaitāmi arī gadījumi, kad tiek notriekti mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi), ziņojumi ir izteikti reti. Tādēļ viņš secina, ka cilvēki biežāk izvēlas neziņot vispār, līdz ar to arī nav pieejama statistika par to, cik šādu negadījumu patiesi bijis.
Jautāts, kas notiek ar sabraukto dzīvnieku līķiem, D. Anučins skaidro, ka policijas darbinieki individuāli izvērtē konkrēto situāciju un nolemj, kam attiecīgais dzīvnieka ķermenis būtu jāsavāc. Piemēram, gadījumos, kad dzīvnieks ir mazs, un negadījums ir noticis ārpus pilsētas teritorijas, taču tā saimnieku uzreiz nevar atrast, to var novietot turpat grāvmalā, taču tad, kad dzīvnieks ir ievērojami lielāks, policijas darbinieki sazinās ar atbildīgajiem autoceļu uzturētājiem, lai to aizvestu.
Atgādināms, ka, apspriežoties ar dažādu institūciju pārstāvjiem, vieni noradīja, ka uz vietējas nozīmes un pašvaldības apsaimniekošanā esošiem autoceļiem meža un savvaļas zvēru mirstīgās atliekas jāsavāc attiecīgam pakalpojumu sniedzējam – uzņēmumam, ar ko pašvaldībai noslēgts līgums, bet uz valsts galvenajiem autoceļiem tas jānodrošina no uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" puses. Taču vienota koncepta šajā jautājumā nav, jo amatpersonas norāda, ka jebkurā gadījumā dzīvnieka līķis no brauktuves, ceļmalas vai grāvja tikšot aizvākts.
15.07.2014 13:31
Kā rīkoties, ja ar auto notriec dzīvnieku, kas nav savvaļas zvērs
Autors Signe Grūbe
Ja noticis nelaimes gadījums, un ir notriekts dzīvnieks, piemēram, no ganāmpulka aizklaiņojusi govs, vai arī mājdzīvnieki, tostarp cilvēka mīluļi – suns vai kaķis, jeb ikviens dzīvnieks, kas kādam varētu piederēt, jebkurā gadījumā jāziņo policijai, kas, ierodoties negadījuma vietā, noskaidros visus lietas apstākļus. Gadījumos, kad tā konstatēs, ka notriektais dzīvnieks kādam pieder, izvērtējot konkrēto situāciju, iespējams, tiks piemērots sods par trešās personas mantas bojāšanu, šajā gadījumā – nogalināšanu. Tomēr tad, ja policija noskaidros, ka autovadītājs nav ar nolūku izraisījis negadījumu vai tā laikā pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, sods nepienāksies.
Krišjānis Grantiņš
Jau noskaidrots, kā autovadītājiem būtu jārīkojas gadījumos, kad notriekts savvaļas zvērs, tomēr būtiski ir uzzināt, ko darīt tad, kad negadījumā iesaistītais dzīvnieks acīmredzami kādam pieder.