Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt sabraukto dzīvnieku savākšanu, tādēļ tai jānoslēdz līgums ar kādu uzņēmumu, kas veic konkrētos darbus. Par dzīvnieku līķu savākšanu atbildīgs ir arī uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" (LVC), kas, saņemot informāciju par sabrauktiem dzīvniekiem, par to savukārt ziņo autoceļu uzturētājiem. Piezīmējams, ka, apspriežoties ar dažādu institūciju pārstāvjiem, vieni noradīja, ka uz vietējas nozīmes un pašvaldības apsaimniekošanā esošiem autoceļiem meža un savvaļas zvēru mirstīgās atliekas jāsavāc uzņēmumam, ar ko pašvaldībai noslēgts līgums, bet uz valsts galvenajiem autoceļiem tas jānodrošina no LVC puses. Taču vienota koncepta šajā jautājumā nav, jo amatpersonas norāda, ka jebkurā gadījumā dzīvnieka līķis no brauktuves, ceļmalas vai grāvja tikšot aizvākts.

Jautājot, kas jādara, notriecot dzīvnieku vai redzot tā līķi, Reģionālās pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš vispirms iesaka par to ziņot Valsts policijai, zvanot pa tālruni 110, kas savienos ar atbildīgo institūciju un palīdzēs atrisināt radušos problēmu.

Kopumā 30 Latvijas novados mirušo dzīvnieku atlieku savākšanu veic dzīvnieku patversme "Mežavairogi", ar ko pašvaldības noslēgušas līgumus. Sarunā ar "Apriņķis.lv" patversmes vadītāja Danuta Priede uzsvēra, ka gadījumos, kad iedzīvotāji redz dzīvnieka līķi vai transportlīdzeklim bijusi sadursme ar savvaļas zvēru, pirmā institūcija, pie kuras jāvēršas, ir pašvaldības policija. Savukārt gadījumā, ja konkrētajā pašvaldībā vietējās policijas nav, jāsazinās ar Valsts policiju (VP). Turklāt ar VP visdrošāk būs sazināties jebkurā gadījumā, jo, esot svešā pagastā vai novadā, diezin vai iebraucējs zinās vietējās policijas kontaktus.

Savukārt VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākais speciālists Dairis Anučins atzina, ka policija ļoti reti saņem informāciju par notriektiem vai sabrauktiem dzīvniekiem, kas varot norādīt uz to, ka cilvēki biežāk izvēlas par to neziņot vispār.

Viņš arī norāda, ka sods autovadītājiem, kas iesaistīti šajos negadījumos, ir paredzēts vienīgi situācijā, ja notikuma laikā tikuši pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. Tāpat viņš atzīmē, ka policija uz notikuma vietu izbrauc vienīgi tādā gadījumā, ja ir cietuši cilvēki vai bojāta trešās personas manta. "Šādā reizē pareizā rīcība ir apstāties un zvanīt policijai, kas ieradīsies notikuma vietā un sastādīs administratīvā pārkāpuma protokolu," uzsver VP pārstāvis.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uz ceļa notriecat vai redzat sabrauktu dzīvnieku un zvanīsiet Valsts policijai, tā reģistrēs attiecīgo notikumu un sazināsies ar Valsts meža dienestu (VMD), kas tālāk risinās situāciju. Savukārt par tiem dzīvnieku līķiem, par kuriem netiek ziņots, atbildīga ir pašvaldība, kuras uzdevums ir tos savākt. Tādējādi pēc iepriekš minētā secināms, ka par savvaļas zvēru mirstīgo atlieku aizvākšanu no autoceļu infrastruktūras atbild vesela plejāde institūciju – uzņēmumi, pašvaldības, LVC, VP, VMD.

Jāatzīmē, ka ar VMD nav iespējams sazināties visu diennakti, tādēļ vispirms ieteicams vērsties policijā, lai tā reģistrē notikumu, un nosaukt maksimāli precīzas negadījuma vai redzētā dzīvnieka atrašanās vietas koordinātas. Vēlāk, darba laikā, VMD darbinieki izbrauc uz norādīto vietu.

Notriektās "gaļas" savākšana sev – dārgs prieks
Rīgas reģionālajā virsmežniecībā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka ziņojumus par notriektiem dzīvniekiem tur, atšķirībā no VP pārstāvja sacītā, saņem bieži – gan no policijas, gan privātpersonām. Pēc informācijas saņemšanas no policijas VMD sastāda parauga aktu, kurā atrunā visus notikuma apstākļus un iesaistītās puses, un pēc tam seko grūtākais posms – dzīvnieka aizvākšana no notikuma vietas, jo mēdz būt dažādu "gabarītu" zvēri – sākot ar mazākiem dzīvniekiem, tādiem kā lapsas, līdz tik lieliem kā aļņi.

Rīgas reģionālā virsmežniecībā atgādina, ka jebkurā gadījumā par notriekto dzīvnieku, neatkarīgi no tā lieluma un sugas, nepieciešams ziņot vai nu Valsts policijai, vai VMD. Taču praksē bieži vien gadoties, ka autovadītāji pēc dzīvnieka notriekšanas vai nu pamet notikuma vietu, vai tikko sabrauktā dzīvnieka ķermeni paņem pie sevis, ko mēdz darīt arī garāmbraucēji, redzot ceļmalā sabraukto dzīvnieku. Šādu secinājumu VMD darbinieki izdarījuši, jo bieži vien gadās, ka, ierodoties vietā, kur vajadzētu atrasties dzīvnieka līķim, tā vairs nav.

Jāuzver, ka notriektā dzīvnieka ķermeni nedrīkst ņemt pie sevis, ko aizliedz Medību likums. Ja autovadītājs tiek pieķerts, piemēram, bagāžniekā liekot savvaļas dzīvnieka mirstīgās atliekas vai vedot tā ķermeni savā transportlīdzeklī, jārēķinās ar naudas sodu, kura apmērs ir atkarīgs no tā, cik liels ir notriektais zvērs. Medību likumā katram savvaļas dzīvniekam (precīzi – "medījamajam dzīvniekam") ir noteikts savs koeficients. Soda naudas summa tiek izrēķināta, valstij noteikto minimālo mēnešalgu reizinot ar nelikumīgi iegūtās vai nelikumīgi nomedītās medību produkcijas vērtības aprēķināšanas koeficientu. Vienkāršiem vārdiem, soda apmērs tiek aprēķināts pēc diviem ļoti svarīgiem apstākļiem – vai zvēru notriecis autovadītājs pats un pēc tam centies to aizvest, vai arī dzīvnieka ķermeni paņēmis garāmbraucējs. Summas galarezultātā var iespaidīgi atšķirties.

Piemēram, alnim šis koeficients ir 3, tātad aļņa gaļas piesavināšanās izmaksās 960 eiro (Latvijā minimālā mēnešalga ir 320 eiro, tātad jāreizina ar 3). Savukārt, ja lielo dzīvnieku būsiet notriecis pats un pēc tam mēģinājis kaut kā nebūt dabūt prom, šis prieks izmaksās septiņas reizes vairāk, jo šādos gadījumos nelikumīgi nomedītajam dzīvniekam piemērotais koeficients ir 7 – tātad gala rezultātā kārotās aļņa gaļas kotletes izmaksās 2240 eiro. Turklāt neaizmirstiet, ka pēc soda apmēra noteikšanas dzīvnieks nepaliks autovadītāja īpašumā, to konfiscēs.

Vēl citi medījamajiem dzīvniekiem noteiktie koeficienti: mežacūka, stirna – 1 (jeb 320 eiro, nelikumīgi iegūta "medību produkcija") un 3 (jeb 960 eiro, nelikumīgi nomedīta "medību produkcija"), bebrs – 0,5 abos gadījumos (jeb 160 eiro), staltbriedis – 2 un 7 (jeb 640 vai 2240 eiro).