Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tikai pēc 92 gadiem koš Latvijas Republikas pamatlikuma jeb Satversmes apstiprināšanas tas ir papildināts ar ievadu, 19. jūnijā 69 Saeimas deputātiem balsojot "par". Viena no aktīvākajām partijām, kas iestājās par šāda ievada nepieciešamību Satversmē, bija Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Savukārt lielākie kritiķi un vienīgais politiskais spēks, kas balsoja pret to, bija politisko partiju apvienība "Saskaņas centrs".

OTV raidījuma "Par un pret" studijā viesojās divi Saeimas deputāti ar radikāli pretējiem uzskatiem par Satversmes papildinājumiem – VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars un "Saskaņas centra" pārstāvis, ļoti aktīvs kritiķis Valērijs Agešins.

Lai arī par Satversmes preambulu ir runāts daudz, patiesībā tā ir īsa un kodolīga: "1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās.

Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.

Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!"

Diskusija
Valērijs Agešins raidījumā saka: "Papildus tulkojums vai skaidrojums Satversmei nav nepieciešams. Jo traģikomiski izskatās, ka šodien, pēc 92 gadiem, Satversmes tēvu mutēs mēģina ielikt vārdus, kurus viņi nav teikuši. Tas ir diezgan nekorekti. Un rezultātā esam nonākuši pie tā, ka šīs dienas piedāvājums izplūdis un nonāk pretrunā ar īsto Satversmi."

Raivis Dzintars oponējot iebilst: "Ja seko šādai loģikai, ja to vispār var nosaukt par loģiku, tad Satversmē vispār nevar izdarīt grozījumus, jo jebkurš grozījums nonāk pretrunā ar Satversmes tēvu gribu. Lai gan Satversmes tēvi vienojušies arī par kārtību, kādā ir iespējams izdarīt grozījumus, papildināt, interpretēt. Un Saeimas deputātu vairākums šīs tiesības izmantoja un papildināja konstitūciju. Acīmredzot tad, kad Satversme tika pieņemta, šīs lietas tika uzskatītas par pašsaprotamām, bet šobrīd par to radušās šaubas un tāpēc šīs lietas ir skaidri jādefinē Latvijas pamatdokumentā."

Savukārt V. Agešins uzskata, ka preambulā nav atrunātas valsts funkcijas, bet uzsvars likts uz katru cilvēku – pašam jārūpējas par sevi, par saviem tuviniekiem. Taču valstij esot cilvēkam jānodrošina pensija, un par to tur neesot ne vārda. "Satversmē ir noteikts, ka Latvija ir sociāldemokrātiska valsts, un man ir bažas, ka jaunā preambula var nonākt pretrunā ar Satversmes 109. pantu," saka V. Agešins.

R. Dzintars tikmēr skaidro, ka uz Satversmi jāskatās kā uz vienu veselu kopumu, nevar izraut atsevišķus pantus un tos interpretēt. Turklāt, kaut preambulu atbalstīja 69 Saeimas deputāti, V. Agešins uzsver, ka tas esot šaurs deputātu loks.

Tāpat R. Dzintars uzsver, ka jaunajā preambulā ir minēta cieņas izrādīšana mazākumtautībām: "Latvijas valsts radīta ar mērķi, lai Latvijas nācija pastāvētu, bet "Latvija tikai latviešiem" – tāda interpretācija nevar būt. Ja ir tik atšķirīgs viedoklis par to, kas ierakstīts preambulā, tad sabiedrība jau tagad ir sašķelta," secina R. Dzintars.

Iepriekš:
Vineta Poriņa: Pārdomas par preambulu kā Satversmes vairogu
Vineta Poriņa: Latvieši var izzust
Satversmes preambulā nosaka, ka Latvija izveidota latviešu nācijas pastāvēšanas garantēšanai
Saeima konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar ievaddaļu jeb preambulu
Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar ievadu jeb preambulu
47 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav informēti par Satversmes preambulas projektu
Saeima lems par Satversmes papildināšanu ar preambulu; Čepāne: tā palīdzēs cilvēkiem izprast savas valsts būtību
Vēsturnieks: Latvijas valsts bija vajadzīga tieši latviešiem
Arnolds Klotiņš: Ko par Satversmes preambulu teiktu Jāzeps Vītols?
Egils Levits: Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība
Vilis Vītols: Satversmes preambulu kā vīziju par valsti nevajag mainīt
Paplašināta Satversmes preambula – jo ātrāk, jo labāk
Dīvains, lai neteiktu skarbāk, lēmums
Guntis Kalme: Kāpēc kristīgajām vērtībām jābūt Satversmes preambulā
Rīgā norisinās Satversmes preambulas projektam veltīta konference
Māra Zālīte: Satversmes preambula ir Latvijas vizītkarte
Satversmes preambulā beidzot iekļautas kristīgās vērtības
Egils Levits: Satversmes preambulai būtu stabilizējošs efekts
Egila Levita priekšlasījums: Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?
Ar Satversmes preambulu stiprinās latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības
Satversmes preambulas projekts un atsauce tajā uz kristietību