Latviešu tautai ilgi gaidītā Satversmes preambula ievieš ticību, ka ar tās palīdzību tiktu nostiprināts: latviešu tauta – pamatnācija; valsts valoda – latviešu valoda, kā tas arī bija paredzēts 1818. gadā 18. novembrī. Papildus iepriecina, ka preambulā iekļautas arī kristīgās vērtības. Nacionālās Pretošanās kustības dalībnieks Jānis Rožkalns zīmīgi uzsvēris trīs svarīgas pamatdomas, kurās ir vērtīgi ieklausīties.
Pirmkārt: "Latviešu tautas mūsdienu kultūras pamats ir kristīgās pamatvērtības, no kurām 16-17. gs. sāka pilnvērtīgi veidoties mūsu identitāte. Otrkārt: "Latvija ir Eiropas dalībvalsts, kuras pamati veidoti uz kristīgām vērtībām." Treškārt: "Tas ir īpaši nozīmīgi, redzot islamizācijas plašo invāziju pasaulē, kas draud pilnībā iznīcināt gan Eiropas tautu, gan mūsu kultūras."
10. jūnijā "4. maija Deklarācijas kluba" rīkotajā diskusijā Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits sacīja: "Pieņemot jaunu Satversmes preambulu, var tikt vislabāk atspoguļots neaizskaramais Satversmes kodols. E. Levits par Saeimas preambulu neskaitāmas reizes publiski uzstājās dažādās auditorijās, tostarp pavisam nesen vairāku dienu seminārā Bīriņu pilī.
Viņš norādīja, ka preambulā uzrādīts, ka valsts dibināta 1918. gadā, pamatojoties uz nāciju pašnoteikšanās tiesībām un Satversmes varu. Tāpat jāpiemin okupācija un valsts atjaunošana, kā arī preambulā jāatsaucas uz latviešu nāciju, pauda Levits.
10. jūnijā "4. maija Deklarācijas kluba" rīkotajā diskusijā vēl parādījies jautājums, vai Satversmes preambulā būtu jāatsaucas uz kristīgām vērtībām. "Dažās valstīs konstitūcijās ir minēts Dievs vai reliģija, bet sekulārā, nevis reliģiozā kontekstā," teica E. Levits.
Pēc SKDS 2012. gada sabiedriskās domas aptaujas datiem, Latvijā sevi par piederīgiem kādai no kristīgajām konfesijām uzskatījuši 60,7 procenti iedzīvotāju, citai reliģijai – 0,8 procenti.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas viedoklis
Šo jautājumu apspriedusi arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Sinode, uzticot baznīcas viedokli turpmākajās diskusijās pārstāvēt arhibīskapam Jānim Vanagam un mācītājam Guntim Kalmem. LELB rosināja Satversmes ievadu formulēt tā: "Latvijas valsts pamatuzdevums ir nodrošināt latviešu tautas kā tās pamatnācijas izdzīvošanu un attīstību cauri laiku laikiem, jo Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur pilnvērtīgi var pastāvēt un uzplaukt latviešu nācija, tās kultūra un valoda.
Lai to īstenotu, Latvijas valstij ir stingri jāstāv uz sava garīgā mantojuma pamata, kas īsi izteikts valsts himnā ar vārdiem "Dievs, svētī Latviju!". Ar to mēs atzīstam, ka gan kristīgās, gan latviešu un līvu tautas garīgās un materiālās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti. Šo vērtību unikāls apvienojums Latvijas valsti dara piederīgu Eiropas kultūrtelpai."
Satversmes preambulā iekļautās kristīgās vērtības atbalsta arī Nacionālā apvienība
Apakškomisiju Satversmes preambulas izveidē pārstāvēja Nacionālās apvienības (NA) "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis, sniedzot komentāru par preambulā iekļautajām kristīgām vērtībām: "NA pārstāvji par to vienmēr ir iestājušies, tāpēc arī šī redakcija šobrīd ir tāda."
Vai darba grupā kādam dalībniekam bijusi negatīva nostāja par šādu vārdu iekļaušanu preambulā, Cilinskis pastāstīja: "Es nedomāju, ka bija kāds īpaši darba grupā pret."
Kad preambula būs gatava un piedāvāta izskatīšanai plašai sabiedrībai, vai NA atbalstīs šo nostāju arī turpmāk, E. Cilinskis atbildēja: "Mēs noteikti turpināsim to uzturēt."
Jānis Rožkalns: Latvijas valstij ir stingri jāstāv uz sava garīgā mantojuma pamata
Diskusijā par LR Satversmes preambulas saturu Nacionālās Pretošanās kustības dalībnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Latvijas Ordeņu brālības valdes loceklis Jānis Rožkalns uzsvēris četras pamatdomas.
1. Latviešu tautas mūsdienu kultūras pamats ir kristīgās pamatvērtības, no kurām 16-17. gs. sāka pilnvērtīgi veidoties mūsu identitāte, tādēļ to piesaukšana premabulā būtu obligāta. Tas ir īpaši nozīmīgi, redzot islamizācijas plašo invāziju pasaulē, kas draud pilnībā iznīcināt gan Eiropas tautu, gan mūsu kultūras.
2. Konkrēts teksts garīgo pamatvērtību punktam, manuprāt, ir ļoti veiksmīgi formulēts LELB Sinodes nobalsotajā priekšlikumā, kuru nedrīkst ignorēt jau tādēļ vien, ka aiz tā stāv apmēram 700 000 latviešu. Lai to īstenotu, Latvijas valstij ir stingri jāstāv uz sava garīgā mantojuma pamata, kas īsi izteikts valsts himnas vārdos "Dievs, svētī Latviju!". Ar to mēs atzīstam, ka gan kristīgās, gan latviešu un līvu tautas garīgās un materiālās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti. Šo vērtību unikāls apvienojums Latvijas valsti dara piederīgu Eiropas kultūrtelpai.
3. Kristīgo pamatvērtību iekļaušana ir kardināli svarīga arī tādēļ, lai tiktu pārtraukta padomju ateistiskā režīma idejiskā ietekme sabiedrībā un lai soladarizētos ar citām Eiropas tautām (ungāriem, poļiem), kuras stipri stāv pret neoliberālisma un globalizācijas iznīcinošo politiku.
4. Šai garīgo vērtību pieminēšanai ir arī jāstimulē mūsu kultūras vēstures patiesa mācīšana skolās un universitātēs, tā veidojot svarīgo izdzīvošanas platformu latviešu tautas vienotībai.
Preambulā iekļautās kristīgās vērtības skan šādi:
" – apzinoties, ka latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības ir būtiski veidojušas mūsu identitāti, ka sabiedrības pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats."
Iepriekš:
Egils Levits: Satversmes preambulai būtu stabilizējošs efekts
Egila Levita priekšlasījums: Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?
Ar Satversmes preambulu stiprinās latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības