Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Nav biežas tās reizes, kad Saeimas vairākumam izdodas vienoties par jebkādiem Satversmes grozījumiem. Šobrīd ir cerības, ka pēc konstitucionālo tiesību eksperta Egila Levita iniciatīvas un ļoti aktīvas šīs idejas aizstāvēšanas, kā arī pēc ilgām debatēm deputātu vidū un sabiedrībā, nepieciešamais vairākums nobalsos nevis vienkārši par grozījumiem Latvijas pamatdokumentā, bet par papildinājumu, kas paskaidro galvenos Latvijas valsts pamatus.

Šajā priekšlikumā paredzēts, ka Latvijas valsts beidzot skaidri un nepārprotami definē savas tapšanas un pastāvēšanas mērķi. Kā lasām Satversmes ievada teksta projektā – Latvija ir izveidota, LAI garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Pastāvēšana un attīstība ir nenoslēgts process, līdz ar to mēs uzsveram, ka ievadā formulētais mērķis ir aktuāls ne tikai valsts dibināšanas brīdī, bet arī šodien un jebkad nākotnē "cauri gadsimtiem".

Latviešu nācijas, tās valodas un kultūras attīstība ir Latvijas valsts unikālais mērķis, kas nav aktuāls nevienai citai valstij pasaulē. Tas ir mērķis, kas primāri dod jēgu Latvijas valsts pastāvēšanai. Tajā pašā laikā Latvijas kā jebkuras citas suverēnas valsts mērķis ir nodrošināt ikviena tās cilvēka un visas tautas brīvību un veicināt labklājību.

Latvijas valsts pastāvēšanas jēgas un mērķu definējums nav skatāms šķirti no citas ievada daļas, kurā teikts, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tā atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.

Plānotais ievads padara Satversmi kā galveno Latvijas tiesību dokumentu ne tikai vēl nozīmīgāku, bet ietver arī morāli ētiskos Latvijas valstiskuma pamatus. Satversmes papildinājumu ieceres autori cer, ka atjaunotajam dokumentam turpmāk būs daudz būtiskāka nozīme izglītības sistēmā un izglītojamo valstiskās audzināšanas jomā. Satversmes ievada daļā runāts par vērtībām: Latvija godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešu varu upurus, nosoda komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma noziegumus... Mēs atzīstam, ka mūsu kultūrtelpu veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa, vispārcilvēcīgās un kristīgās vērtības.

Latviešu valoda kā vērtība uzsvērta ne tikai saziņas un kultūras izpratnē, bet arī politiski – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā. Starp pamatvērtībām minēti arī tādi neapšaubāmi mūsu kultūras telpas stūrakmeņi kā ģimene, darbs, atbildība pret nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Apstākļos, kad daļā sabiedrības joprojām manāmas spekulācijas par to, vai Latvija tika okupēta vai arī tās pilsoņi brīvprātīgi un ar prieku paši ļāva iznīcināt valsti, ir būtiski, ka arī Satversmē tiek minēts okupācijas fakts un patiesība, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem.

Iespējams, ka gan kolēģiem deputātiem, gan dažādiem sabiedriskā viedokļa līderiem ir vēl virkne ideju, ko, iespējams, vajadzētu Satversmes ievadā ierakstīt. Piedāvājums, par ko mēs šodien balsosim, manuprāt, ietver pietiekami kodolīgu formulējumu, tajā pašā laikā ievads satur būtiskākos mūsu valstiskuma kodus.

Laikā, kad reizēm arī politiķiem jūk, vai iekšpolitika ir ārpolitikas turpinājums vai otrādi, ir būtiski, ka Satversmē attiecībā uz ārpolitiku ierakstām: "Latvija apzinās sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu un aizstāv savas intereses."

Satversmes ievada projekts noslēdzas ar vārdiem "Dievs, svētī Latviju!". Šie tautas lūgšanas un himnas vārdi apliecina, ka Satversmes ievadu esam iecerējuši ne tikai ar tiesisku spēku un nozīmi, kāds tam neapšaubāmi būs, bet arī garīgu vēstījumu.

Satversmes papildinājums nav tikai mūsu centieni atbildēt valstiski politiskai dezorientācijai, kas diemžēl manāma zināmā daļā sabiedrības, bet arī vērtību dezorientācijai. Visticamāk, šīs lietas ir savstarpēji saistītas.

Satversmes papildināšana ar iecerēto ievadu būs vēsturisks notikums. Es ļoti ceru, ka šodien varēsim sveikt cits citu ar nozīmīgu soli šā vēsturiskā notikuma virzienā.

Iepriekš:
Plāno noteikt, ka Latvija izveidota latviešu nācijas pastāvēšanas garantēšanai
Saeima konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar ievaddaļu jeb preambulu
Juridiskā komisija konceptuāli atbalsta Satversmes papildināšanu ar ievadu jeb preambulu
47 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav informēti par Satversmes preambulas projektu
Saeima lems par Satversmes papildināšanu ar preambulu; Čepāne: tā palīdzēs cilvēkiem izprast savas valsts būtību
Vēsturnieks: Latvijas valsts bija vajadzīga tieši latviešiem
Arnolds Klotiņš: Ko par Satversmes preambulu teiktu Jāzeps Vītols?
Egils Levits: Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība
Vilis Vītols: Satversmes preambulu kā vīziju par valsti nevajag mainīt
Paplašināta Satversmes preambula – jo ātrāk, jo labāk
Dīvains, lai neteiktu skarbāk, lēmums
Guntis Kalme: Kāpēc kristīgajām vērtībām jābūt Satversmes preambulā
Rīgā norisinās Satversmes preambulas projektam veltīta konference
Māra Zālīte: Satversmes preambula ir Latvijas vizītkarte
Satversmes preambulā beidzot iekļautas kristīgās vērtības
Egils Levits: Satversmes preambulai būtu stabilizējošs efekts
Egila Levita priekšlasījums: Vai Satversmē būtu jāpadara redzami Latvijas valsts pamati?
Ar Satversmes preambulu stiprinās latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības
Satversmes preambulas projekts un atsauce tajā uz kristietību