Arvien biežāk atskan balsis, ka jārīkojas tāpat kā Lietuvā. Tur, iespējams, būs referendums, kurā tiks pieprasīts vispār aizliegt ārzemniekiem iegādāties Lietuvas zemi. Arī Latvijā portālā "Mana balss" tiek vākti paraksti līdzīgai iniciatīvai.
Pamēģiniet veikalā norēķināties ar euro monētu, kurai tikai reversā ir oriģināls. Aversā tautu meitas vietā, piemēram, Ķīnas mūris. Pat piecgadīgam bērnam skaidrs, ka tas neizdosies.
Turpretī likumdošanas grozījumu procesā visnotaļ bieži mums vēlīgi rāda tikai monētas vienu pusi. To, kuras oriģināls nerada ne vismazākās aizdomas.. Ilmāra Šlāpina vidējam latvietim (tiem pieskaitu arī sevi) piemīt apbrīnas vērta īpašība – kāda likuma izmaiņu procesā laist gar ausīm jebkuru informāciju, kas uz to attiecināma.
Taču, kad likums pieņemts, tad interneta komentāros parādās sašutušais vidējais latvietis, kuram beidzot ir ko teikt. Varbūt reizēm der procesiem pieslēgties mazliet agrāk?
Šobrīd Saeimā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā diskusijām atvērti valdības diezgan vienprātīgi pieņemtie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Jautājums gana steidzams – jau 1. maijā tiks atcelti ierobežojumi ārzemniekiem pirkt Latvijas lauksaimniecības zemi.
Eiropas Savienības normatīvi nosaka – jebkurš tās pilsonis vai savienībā reģistrēta juridiska persona Latvijā zemi varēs iegūt īpašumā pēc vienādiem nosacījumiem. Tā teikt – latviešu Pēteris un dāņu Hanss varēs draudzīgi nopirkt pa gabalam lauksaimniecības zemi no Annas tantes Rēzeknes pusē.
Te atkal pat piecgadīgam bērnam skaidrs – tik draudzīgi nemaz nesanāks! Jo Hansam zemi varēs pārdot dārgāk, tāpēc viņš nopirks arī Pētera nolūkotos hektārus. Lai tas tik vienkārši nenotiktu, Latvijai ir gandrīz vai pēdējais brīdis pieņemt grozījumus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) iegādes kārtību.
Patiesi, monētas reverss liecina – valdības mērķi, iestrādājot izmaiņas likumā, ir vietējo lauksaimnieku pusē. Apsveicami! Gandrīz ikviens no mums parakstītos par ieceri LIZ primāri atstāt vietējo ražotāju rokās, nosakot stingrākus kritērijus zemes pirkšanai. Kaut vai daži iecerētie grozījumi – gan fiziskām, gan juridiskām personām trīs gadu laikā pēc zemes iegādes ir jāuzsāk tās apsaimniekošana, pērkot zemi rakstiski jāapliecina, ka tā domāta ražošanai, zemes pircējam jābūt ar lauksaimnieka izglītību vai pēdējos trīs gadus pirms pirkuma jābūt ieņēmumiem no lauksaimniecības, kas ir vismaz 1/3 daļa no kopējiem saimnieciskiem ieņēmumiem.
Padomāts arī, lai ēnu ekonomikas Damokla zobens neapdraudētu valsts budžetu – fiziskai personai jābūt reģistrētai VID kā saimnieciskās darbības veicējai, bet juridiskām personām jābūt Latvijā reģistrētām kā nodokļu maksātājām. Ikvienam ir iespēja iepazīties ar šiem grozījumiem, lai pilnīgotu manis aizsākto uzskaitījumu un redzētu, ka valdība centusies.
Taču monētas averss liecina par ko citu – nemaz tik viennozīmīgi grozījumi neaizstāv vietējo lauku ražotāju intereses. Jeb precizējot, arī mazo un vidējo ražotāju, nevis tikai lielo.
Neesmu sazvērestības teoriju piekritēja, ka grozījumi veikti kādas šauras interešu grupas vārdā. Tāpat arī negribu pārmest grozījumu autoriem nekompetenci vai paviršību to izstrādes gaitā. Taču daži secinājumi liek aizdomāties, nevis sajūsmā sist plaukstas, ka LIZ tirgū pēc 2014. gada 1. maija beidzot priekšrocības varēs baudīt vietējie lauksaimnieki. Ka zeme tiešām būs ražotājiem, nevis kā investīciju līdzeklis spekulācijām.
Turpinājumā kaut dažas iebildes iecerētajiem likumprojekta grozījumiem.
Zemes pārdošanas ierobežošana ārzemniekiem
Lai arī pēc likuma grozījumiem pircējam būs stingrāki noteikumi, bet ir viens BET. Tos varētu ideāli piemērot situācijā, ja Latvijas LIZ tirgū jau šobrīd lielas platības nepiederētu ārvalstu pilsoņiem. Zeme jau ilgu laiku tiek pirkta, izmantojot šeit reģistrētas juridiskas personas starpniecību, ko likumdošana neaizliedza.
Tālab arī pēc 1. maija ārzemnieki joprojām būs labākā situācijā par vietējo lauksaimnieku – viņi atbildīs gan noteikumiem par triju gadu ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, gan arī finansiālās iespējas piepirkt klāt jaunas zemes platības viņiem būs daudz lielākas.
Pirmpirkuma tiesības
Arī te ārvalstu pircēji un pašreizējie lielo zemju īpašnieki ir labākās pozīcijās. Grozījumi nosaka, ka pirmpirkuma tiesības būs nomniekiem vai tiem, kuru līdzšinējā LIZ atrodas 50 kilometru rādiusā no jaunā pirkuma. Latvija nav liela, un 50 km rādiusā no iekārotā zemes gabala noteikti atradīsies kāds dānis vai vācietis, kurš pārsolīs vietējo pircēju.
Tāpat normu par nomas līgumu, kas nodrošinātu pirmpirkuma tiesības, nebūs grūti piemērot jaunajai situācijai – nekas taču netraucēs nomas līgumu pirms pirkšanas noslēgt ar eventuālo pircēju.
Atbalsts jaunajām ģimenēm
Kaut arī šobrīd pastāv vairākas atbalsta programmas jaunajām ģimenēm LIZ iegādei, tomēr priekšnoteikums – jābūt pieredzei lauksaimniecībā attiecas arī uz tām. Atviegloti kritēriji te gan ir jaunajiem saimniekiem līdz 30 gadiem. Taču neviena ģimene, kas pārsniegs šo vecuma cenzu, kaut visos citos kritērijos atbildīs grozījumos paredzētajiem noteikumiem, tomēr nevarēs iegādāties zemi tikai tāpēc, ka nebūs ar lauksaimnieku izglītību?
Arī tad, ja vairākus gadus strādājot ārzemēs, būs iekrājusi kapitālu, lolojot ieceri pēc atgriešanas nodarboties ar lauksaimniecību? Kā šāda valdības politika saskan ar lielajiem centieniem reemigrācijas jomā un ekonomiskās asinsrites atjaunošanai laukos?
Par labu lielsaimniekiem
Pakāpeniski pieaugošie nekustamā īpašuma nodokļi liks mazajiem un vidējiem zemniekiem zemi pārdot vai labākajā gadījumā iznomāt. To savukārt izmantos lielie LIZ īpašnieki, vēl vairāk izstumjot no tirgus mazos un vidējos zemniekus.
Jau tagad redzams, ka, piemēram, Latvijas lauksaimniecības attīstības padome un atsevišķi lauksaimniecības attīstības konsultāciju uzņēmumi vispār iebilst pret LIZ iegādes ierobežojumiem. Izskan pat tik skaļi paziņojumi, ka grozījumu spēkā stāšanās būs valdības vēlme nacionalizēt privātīpašumu, traktējot to kā Satversmes pārkāpumu. Skaidrs, ka šādus paziņojumus rada neslēptas biznesa intereses.
Es neesmu lauksaimnieks. Taču man ir tiesības izteikties par jebkuru likumprojektu, kas Latvijā top sasteigti un nepārdomāti. Vai tieši pretēji – pārdomāti sasteigti. Izmaiņas likumdošanā, kas skar zemi, ļoti nepastarpināti ir būtiskas ikvienam no mums, jo zeme ir lauksaimnieciskās ražošanas stūrakmens.
Vēl nav par vēlu domāt un analizēt. Vienai sabiedrības daļai ir ļoti stingrs viedoklis – varbūt ir vērts iet lietuviešu pēdās, kas jau nonākuši līdz referendumam. Mūsu dienvidu kaimiņi visai drīz balsos par izmaiņām Konstitūcijā, paredzot aizliegt zemes pārdošanu ārzemniekiem. Arī Latvijā šī viedokļa piekritējiem sabiedrības iniciatīvu platformā "Mana balss" patlaban ir iespēja ar saviem parakstiem izšķirties par labu referendumam: https://manabalss.lv/latvijas-zeme-latvijas-pilsoniem/show
Taču ir arī citas alternatīvas – pirms likuma grozījumu pieņemšanas diskutēt gan nozares speciālistiem, gan plašākai sabiedrībai, lai saprastu – vai tiešām likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumos iestrādāts labākais, ko Latvijas likumdevēji var dot savai nācijai? Vēl nav par vēlu. Lai vidējam latvietim pēc 1. maija nav jāpamostas ar standarta secinājumu, ka viņa viedokli neviens nav respektējis.
Iepriekš:
Zeme: ja pārdod, tad uz vienlīdzīgiem noteikumiem