Ir pēdējais brīdis, kad vēl tiek lauzti šķēpi par to, ko darīt ‒ nestāties pretī brīvā tirgus likumiem vai rīkoties, paturot prātā, ka tam, kuram pieder zeme, pieder valsts.
Tāpēc palūkosimies uz situāciju, kāda lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū ir pašlaik, un ko paredz iespējamie grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos".
Zeme vairs nav "snaudošais potenciāls
Jau labu laiku brīvas lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb, kā mēdz teikt politiķi, "snaudošā potenciāla" Latvijā tikpat kā nav. Pats vienkāršākais izskaidrojums ‒ zemi izpērk ārvalstnieki. Visskaļāk par to runā zemnieki, kuri nostājušies uz kājām un saredz iespējas attīstīties tālāk. Valsts gan viņiem reizēm ir panākusi pretī, piemēram, atverot zemes iegādes kreditēšanas programmas. Arī pašlaik VAS "Lauku attīstības fonds" pieņēmusi lēmumu par 268 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 12,874 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei. Par aizdevumu summu plānots iegādāties 7291 hektāru lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1766 eiro par hektāru.
Taču ļoti bieži pat tad, ja zemniekam, kurš vēlas paplašināt savus tīrumus vai ganības, naudas pietiek, jārēķinās ar to, ka kaimiņu zeme jau ir pārdota, piemēram, dāņiem, zviedriem vai krieviem, kuru piedāvātā summa agrākajam zemes īpašniekam šķitusi pietiekami dāsna.
Piemēram, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze apgalvo, ka jau 16 % zemes īpašumu, kas lielāki par 500 ha, pieder ārzemniekiem. Kopumā viņiem mūsu valstī piederot aptuveni 70 000 ha lauksaimniecības zemju. Arī pašlaik ir iespējams nopirkt vismaz 30 zemes īpašumus, kuru platība pārsniedz 100 ha.
Līdztekus tam, ka pērn lauksaimnieciskās ražošanas apjoms Latvijā ir audzis par 23 %, Valsts zemes dienests paziņojis, ka nekustamo īpašumu tirgū lauksaimniecības zemei pašlaik ir visstraujākais cenas pieaugums. To joprojām nosaka ārvalstu, it īpaši Skandināvijas, kapitāla īpatsvars. Laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam lauksaimniecības zemes tirgū ieplūduši aptuveni 370 miljoni eiro. Pērn lauksaimniecības zemju kadastrālā vērtība augusi vidēji par 10 procentiem. Pieaugums turpināsies arī šogad.
Rīkojums Nr.5 un likumdevēju rosība
Cilvēkos mīt taisnīguma sajūta, kas visbiežāk nostātos par labu zemes pircējam ‒ Latvijas Republikas pilsonim. Vēl labāk, ja tas būtu latvietis, kam maks nav tik biezs kā bagātajiem ārzemniekiem, bet tirgus ir tirgus.
Lai nostiprinātu Latvijas ražojošo zemnieku pozīcijas, pirms pusotra gada Valsts prezidents Andris Bērziņš izdeva rīkojumu Nr.5 "Par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai". Ar šo rīkojumu likumu rakstītājiem tika uzdots veicināt Latvijas valsts ilgtermiņa aktīva – zemes ‒ racionālu izmantošanu, nodrošināt lauksaimniecības zemes apjoma saglabāšanu, tās efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī Latvijas zemes resursu aizsardzību un pieejamību iedzīvotājiem.
Pie likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumu izstrādāšanas ķērās klāt Zemkopības ministrijas speciālisti. Viņi bija sapratuši, ka prezidents ar savu rīkojumu domājis, kā veicināt lauksaimniecības attīstību, izskaužot tā sauktos dīvānu zemniekus un veicinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieejamību tiem, kuri vēlas attīstīt lauksaimniecisko ražošanu.
Lai gan šis likums liedz ārvalstu fiziskajām personām iegādāties lauksaimniecības zemi, līdz šim to iespējams izdarīt, izmantojot Latvijā reģistrētas juridiskās personas statusu. To izmanto ārvalstu investori. Tāpat pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm saistāms ar ES atbalsta maksājumiem lauksaimniecības zemju apsaimniekošanai.
Pašlaik Saeimā tiek spriests par grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Būtiskākās izmaiņas, ja tās tiks apstiprinātas, paredzēs, ka zemes pircējam no ES būs jāvar pašvaldības izveidotai komisijai "valsts valodā pamatot lauksaimniecības zemes izmantošanas plānu turpmākajiem trim gadiem". Tiks pievērsta uzmanība, vai ES dalībvalsts pilsonis jau nesaņem dalībvalsts tiešos maksājumus, kuru apjoms uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes saskaņā ar ES regulu nepārsniedz Latvijas Republikai piešķirto tiešo maksājumu apjomu uz vienu atbalsttiesīgo hektāru.
Zemi nepērk tikai ārzemnieki
Taču nav tā, ka Latvijas zemi izpirktu tikai ārzemnieki vien. Pēdējos gados vietumis līdz pat trešdaļai pieaudzis arī pašmāju zemnieku saimniecību skaits, kas iesaistījušās zemes tirgū. Šos pircējus lielākoties interesējuši zemes gabali, kas robežojas ar jau īpašumā esošu zemes gabalu. Lauksaimniecības zemei vidējā tirgotā platība 2010. gadā bija 11 hektāri, bet 2012. gadā – 9,6 hektāri. Piedāvājumā lielākas platības var arī nebūt, tāpēc ka aktīvi darbojas starpnieki, kas pērk mazākus zemes gabalus, tos apvieno un pārdod.
No 119 Latvijas pašvaldībām ievērojamu vietu zemes tirgū ieņem arī Mārupes, Babītes, Ķekavas, Garkalnes, Ādažu, Salaspils, Stopiņu, Saulkrastu, Siguldas, Olaines, Carnikavas un Baldones novadi. Tas, protams, nenozīmē, ka zemes tirgus pieminētajās pašvaldībās attiecas tikai uz lauksaimniecības zemju pārdošanu, jo dažos novados, piemēram, Saulkrastos, tādu nemaz nav.
Kas jādara: par un pret
Likumprojekta "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" atbalstītāji uzskata, ka jādara viss, lai zeme, kas ir būtisks katras valsts resurss, tiktu pasargāta no pārdošanas citu valstu pilsoņiem. To var izdarīt, atbalstot jaunos lauksaimniekus, ierobežojot darījumus ar lauksaimniecības zemi, kuras platība pārsniedz 5 ha. Mēģināts noteikt arī kārtību lauksaimniecībā izmantojamo zemju pirmpirkuma tiesību piemērošanai un secībai, kādā tās piemērojamas – kopīpašniekiem, nomniekam vai zemes lietotājam, pierobežniekiem, jaunajiem lauksaimniekiem, fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašums atrodas noteiktā attālumā un kuras atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, kā arī Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam.
Taču likumprojektam ir arī kritiķi. Piemēram, biznesa konsultāciju uzņēmums "ActusQ" pārstāvji apgalvo, ka likuma paredzētie ierobežojumi pēc tā stāšanās spēkā kaitēs visiem zemes īpašniekiem Latvijā un lielai daļai lauksaimnieku. Viņi bilst, ka lielākā daļa zemes īpašnieku un iespējamo zemes pircēju neesot īsti sadzirdējuši, ka likumā iestrādātie ierobežojumi ir tikai virspusēji labvēlīgi, bet praksē tikai šaurs loks lauksaimnieku, kuriem būs pietiekami daudz naudas, varēs izmantot šīs iespējas.
Kritiku, viņuprāt, neiztur nedz noteikumi jaunajiem lauksaimniekiem, kas faktiski nozīmē aizliegumu mainīt nodarbošanos un uzsākt vai attīstīt uzņēmējdarbību lauksaimniecības nozarē, nedz ierobežojumi darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ja zemes gabala platība pārsniedz 5 ha. Tāpat kā līdz šim, uzsver "ActusQ" pārstāvji, likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" ietvertie ierobežojumi arī turpmāk netraucēs ārvalstu pircējiem, kuru nolūki ir apsaimniekot lauksaimniecībā izmantojamās zemes un attīstīt ražošanu, iegādāties zemes īpašumus Latvijā. Turklāt, ja zemes tirgus ierobežošanas rezultātā lauksaimniecībā izmantojamo zemju cenas kritīsies, ārvalstu pircējiem, kuri atbildīs likumā noteiktajiem kritērijiem, nebūs nekādu problēmu par salīdzinoši lētu cenu zemi iegūt savā īpašumā.
Pierīgas novados brīvu zemju nav
Sējas novada zemes ierīkotāja Valentīna Ceple stāsta, ka novadā lauksaimniecības zemju, kur augtu tikai smilgas, nav. Kopā ar nomātajām zemēm 1000 ha zemes apsaimnieko zemnieku saimniecība "Veģi". Uz nedaudz mazākām platībām savu darbību izvērsusi liellopu audzētāju saimniecība "Robežnieki". Trešais lielākais zemnieks "Dzirnavlīči" no Krimuldas novada Sējas novadā zemi pamatā nomā. No ārzemniekiem dāņu šeit nav, bet Krievijas pilsoņi Gaujmalā nopirkuši 50 ha zemes, uz kuras plāno celt viesu namu.
Vai pavasarī, kad tiks atcelti ierobežojumi, situācija zemes tirgū mainīsies? Ceples kundze domā, ka izmaiņas būs, jo daudziem ir pagrūti savu zemi sakopt un samaksāt zemes nodokli.
Mazliet citāda aina ir Inčukalna novadā. Zemes ierīkotāja Rudīte Stukle stāsta, ka zemes tirgū dzīvība pamatā ir tikai dārzkopju kooperatīvos, kur tiek tirgoti 0,06 ha lieli zemes gabali. Pārējo sev piederošo vai nomāto lauksaimniecības zemi aptuveni 100 ha platībā katru apsaimnieko divas lielas zemnieku saimniecības, no kurām viena audzē kartupeļus, otra nodarbojas ar piena lopkopību.
Būtiskas pārmaiņas Pierīgas novadu zemes īpašumos ienesa tā sauktie treknie gadi, kad šeit zemi neviens vairs nemērīja hektāros, bet gan apbūves gabalu kvadrātmetros. Novadā 2006. un 2007. gadā radās vairāki pļavu un izcirtumu ciemi. Ir arī vietas, kur tālāk par labiem nodomiem neviens netika, un tās tagad aizaug. Tāpēc pavasarī, kad tiks atcelts aizliegums ES pilsoņiem Latvijā pirkt lauksaimniecības zemes, diezin vai kāds atradīs ko interesantu Inčukalnā. Runa varētu būt vienīgi par lielajām mežu platībām.
Jāpārdod uz vienādiem nosacījumiem
Jebkurš mēģinājums sakārtot zemes tirgu ir jāuztver nopietni, jo zeme, cilvēki un suverenitāte veido valsts pamatus. Vai šeit kaut ko palīdzētu krasa norobežošanās no pārējās ES? Laikam jau ne.
"Ideālā variantā zemes tirgum vajadzētu būt atvērtam tikai Latvijas Republikas pilsoņiem," uzsver Saeimas deputāts Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Tiesa, tad būtu jāizdara izmaiņas Satversmē vai ES pievienošanās līgumā un jāpanāk vienošanās ar Eiropas Komisiju, kam pašlaik nepiekrīt Zemkopības ministrija. Ja zemes tirgus tomēr tiks atvērts, tad līdz brīdim, kamēr gan mūsu, gan ES pilsoņi Latvijā lauksaimniecībā izmantojamo zemi varēs nopirkt ar vienādiem noteikumiem, jābūt vismaz kaut kādiem ierobežojumiem, kas aizsargās mūsu zemes tirgu.
Visupirms jau tāpēc, ka tā saukto veco Eiropas valstu zemnieki saņem lielākus platību maksājumus nekā Latvijas lauksaimnieki. Ārzemnieki daļu savā valstī saņemto subsīdiju iegulda, pērkot zemi Latvijā, turklāt arī šeit saņemot ES platību maksājumus. "Kāda var būt runa par vienādiem spēles noteikumiem, ja pastāv šāda šķērssubsidēšana?" vaicā deputāts.
Un ko mēs zaudēsim, ja ārzemnieks, kurš gribēs nopirkt lauksaimniecības zemi pašvaldībā, kurā tā nolūkota, valsts valodā pastāstīs, kā to apsaimniekos nākamos trīs gadus? Tātad galvenais ir, lai spēles noteikumi būtu vienādi visiem tirgus dalībniekiem, uzsver J. Dombrava, piebilstot, ka ir jau vismaz 20 ieteikumi, kas tiks piedāvāti, apspriežot likumprojektu otrajā lasījumā.
zemes tirgus ierobežošanas rezultātā lauksaimniecībā izmantojamo zemju cenas kritīsies, ārvalstu pircējiem nebūs nekādu problēmu salīdzinoši lēti zemi iegūt savā īpašumā.