17.01.2014 18:32

Dzīvības svētums un piektais bauslis

Autors  Voldemārs Lauciņš; www.gudribassakums.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Lai Dievs dod, ka arvien vairāk kristieši var pasargāt Dieva dāvanu – dzīvību no tās pirmajiem sākšanās mirkļiem mātes miesās līdz svētīgai aiziešanai Dieva mierā. Lai Dievs dod, ka arvien vairāk kristieši var pasargāt Dieva dāvanu – dzīvību no tās pirmajiem sākšanās mirkļiem mātes miesās līdz svētīgai aiziešanai Dieva mierā. arhīvs

Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas sadraudzības baznīcas Amerikas Savienotajās Valstīs Misūrī sinodes (Lutheran Church - Missouri Synod) kalendārā šī svētdiena (19. janvāris) paredzēta pārdomāšanai par Dieva dāvātās dzīvības svētumu.

Citiem vārdiem, šajā svētdienā mācītāji un draudžu locekļi tiek mudināti pārdomāt, runāt un aizlūgt par to, lai arvien mazāk tiktu veikta vēl nedzimušu bērnu nogalināšana (aborts). Vai Atspīdēšanas (Epifānijas) laiks nav vislabākais laiks šādam tematam?

Tiesa, Atspīdēšanas laikā baznīca runā jau par piedzimušo Jēzus bērnu. Tomēr arī Mūsu Kungs un Pestītājs deviņus mēnešus ir bijis bērns mātes miesās. Tāpēc Viņam nav svešas tās sajūtas, ko izjūt cilvēks jau no pirmajiem ieņemšanas mirkļiem.

Šajā kontekstā vēlējāmies vēlreiz ieskatīties, ko par bausli "nenogalini!" (2Moz 20:13, 5Moz 5:17, u. c.) savos katehismos raksta Mārtiņš Luters.

Mazais katehisms: "Tev nebūs noslepkavot." Ko tas nozīmē? Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvākā miesai nedz kaitējam, nedz ciešanas radām, bet viņam palīdzam un kalpojam visās miesas vajadzībās.

Lielais katehisms (fragmenti): šajā bauslī netiek runāts par Dieva un valdības varu un tiesībām nogalināt, tomēr netiek noliegts, ka tiem šāda vara un tiesības ir. Jo Dievs Savas tiesības sodīt ļaundarus ir atvēlējis valdībai vecāku vietā, kuriem senos laikos (kā lasāms 5. Moz. [21:18]) pašiem vajadzēja savus bērnus vest pie tiesas un notiesāt uz nāvi.

Tādēļ tas, kas ir aizliegts šajā bauslī, ir aizliegts vienam cilvēkam pret otru, nevis valdībai. ...ar šo bausli Dievs grib ikvienu aizstāvēt, atbrīvot un pasargāt no cita cilvēka nekrietnības un vardarbības, kā arī celt šo bausli ap tuvāko kā mūri, cietoksni un patvērumu, lai viņam miesīgi nevarētu nodarīt ļaunu vai kaitēt.

Tā šis bauslis prasa, lai neviens nedara pāri savam tuvākajam kāda ļauna darba dēļ pat, ja viņš to tiešām būtu pelnījis. Jo, kur ir aizliegts nogalināt, tur ir aizliegts arī viss, kas varētu pie tā novest. Dažs gan nenogalina, bet nolād un vēlas, lai pār otru nāktu lāsts un viņam nekas neveiktos.

Ko nozīmē bauslis "Tev nebūs noslepkavot."? Pirmkārt, tas nozīmē nevienam nedarīt pāri – vispirms ar rokām un darbiem, kā arī neizmantot mēli, lai (uz pāridarīšanu) kūdītu un dotu padomu, tāpat arī – nelietot un neatļaut nekādus līdzekļus vai paņēmienus, kas kādam varētu nodarīt ļaunu, un, visbeidzot, dzīvot tā, lai sirds ne pret vienu nejustu naidu, nedz dusmās un naidā vēlētu kādam ļaunu, kā arī tā, lai miesa un dvēsele ir bez vainas pret ikvienu, bet īpaši pret to, kas tev vēl vai dara ļaunu. Darīt ļaunu tādam, kas tev vēl un dara labu, nav cilvēcīgi, bet velnišķīgi.

Otrkārt, šo bausli pārkāpj ne tikai tas, kas dara ļaunu, bet arī tas, kas var savam tuvākajam labu darīt un palīdzēt novērst ļaunu, pasargāt un glābt savu tuvāko, lai tam nenotiek pārestība vai cits ļaunums, bet to nedara. Ja tu kādam, ko tu varētu apģērbt, ļauj aiziet plikam, tad tu viņam esi licis nosalt. Ja tu redzi kādu izsalkušu un to nepabaro, tad tu liec viņam mirt badā. Tāpat – ja tu redzi kādu [bez vainas] uz nāvi notiesātu vai līdzīgā postā, bet to neglāb, lai gan zini līdzekļus un ceļus, kā viņu glābt, tomēr to nedari, tad tu esi viņu nogalinājis.

Un nelīdzēs, ja tu aizbildināsies, ka neesi pielicis savu roku, devis padomu vai darījis kaut ko tādu, lai viņu piemeklētu šāda nelaime; jo tu viņam esi atrāvis savu mīlestību un tā liedzis viņam palīdzību, kas būtu ļāvusi viņam palikt dzīvam. Tāpēc arī Dievs taisnīgi sauc par slepkavām visus tos, kuri otram nelaimē, miesas un dzīvības briesmās nedod padomu un nepalīdz.

Tāpēc Dieva nodoms ir tāds, lai mēs neļaujam ļaunam notikt ne ar vienu cilvēku, bet darām viņam visu labu, turklāt mīlestībā. Un, kā jau sacīts, tas īpaši attiecas uz mūsu ienaidniekiem. Jo tas, ka mēs darām labu draugiem, ir tikai parasts pagānu tikums, kā Kristus saka Mt. 5:46–48.

Te nu mums atkal ir dots Dieva vārds, ar ko Viņš mūs grib rosināt, mudināt uz taisniem, augstiem, cēliem darbiem – lēnprātību, pacietību un, īsi sakot, mīlestību un labdarību pret mūsu ienaidniekiem. Viņš grib mums vienmēr atgādināt, lai atceramies pirmo bausli, ka Viņš ir mūsu Dievs, tas ir, ka Viņš grib mums palīdzēt, mūs atbalstīt un sargāt.

Tik daudz šajā nedēļā par dzīvības svētumu. Lai Dievs dod, ka arvien vairāk kristieši var pasargāt Dieva dāvanu – dzīvību no tās pirmajiem sākšanās mirkļiem mātes miesās līdz svētīgai aiziešanai Dieva mierā:

Dzīvības svētums – liela problēma
Rokas, kas rada, un rokas, kas tur
Aborts un tēvs
Dzīvības Svētums

"Par dzīvību": Dzīvība sākas no ieņemšanas brīža
Demogrāfija: ģimene, laulība, dzīvības svētums