Siguldas novada pašvaldība ir Rīgas oficiālais sadarbības partneris šajā projektā, un vairāki unikāli kultūras notikumi notiks tieši Siguldā: Mākslas un līdzdalības festivāls "Daba. Pilsēta. Nākotne", Ziemas festivāls un Latvijas III Ziemas olimpiāde, festivāls bērniem "Izlaidums Brīnumskapī", Vasaras saulgrieži, festivāls "Kremerata Baltica", Blūza svētki, XXII Starptautiskie Siguldas opermūzikas svētki un Dabas koncertzāle.
Par to, ko šis prestižais tituls nozīmēs siguldiešiem, jautājām Siguldas novada domes Kultūras pārvaldes vadītājai un projekta "Rīga 2014" Siguldas "vēstniecei" Jolantai Borītei.
– Ko Siguldai nozīmē "lielais notikums", kam esat gatavojušies jau sešus gadus?
– Kad 2009. gadā startējām konkursa otrajā kārtā, iezīmējām divus Siguldas attīstības virzienus. Viens akcents bija infrastruktūras sakārtošana un otrs – saprast, kas ir tas, ko gribam Siguldā sasniegt kultūrā kopumā. Jo šis nav tituls par kādiem nopelniem vai konkrētiem kultūras pasākumiem viena gada laikā. Tā ir stratēģiskā programma, kā kultūras nozarei attīstīties ārpus savām robežām un jaunās, netradicionālās formās.
Piemēram, sporta infrastruktūras sakārtošana patiesībā ir arī kultūras sastāvdaļa. Gan jaunais Siguldas sporta un atpūtas centrs ar saldēto slēpošanas trasi, gan veloceliņu izbūve, gan pilsdrupu rekonstrukcija un pils kompleksa attīstība bija vieni no mūsu projektiem, kas tika iekļauti Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) programmā.
Tagad redzam, ka tās ieceres, ko bijām definējuši kā attīstāmās, strauji īstenojas. Nenoliedzami tas bija ļoti labs motivējošs mērķis sakārtot konkrētas lietas noteiktā periodā.
Tajā pašā laikā mēs domājām arī par nākotni un ieguvumu siguldiešiem. Piemēram, pirmajā brīdī varētu šķist, ka pilsdrupu rekonstrukcija ir vērsta tikai uz tūristiem. Bet šī vide paver iespējas siguldiešiem attīstīt savu biznesu, gūt darbavietas un realizēt radošo potenciālu.
Arī veloceliņu izbūve sākumā izskatās nesaistīta ar kultūru. Bet ar tiem attīstās velokultūra, veselīgais dzīvesveids, arī videi draudzīgās lietas. Tagad ne tikai ikdienā varam izmantot veloceliņus, bet dodam iespēju cilvēkiem arī uz pasākumiem braukt ar velosipēdu.
Tātad šis projekts ir daudz plašāks – tie nav tikai koncerti vai izrādes. Šis ir attīstības process, kas nevis noslēdzās gada beigās, bet būs iedevis labu impulsu nākotnei.
– Vai plašā pasākumu programma 2014. gadā neizputinās siguldiešus?
– No mūsu iesniegtajiem 30 kultūras projektiem, ko plānojām realizēt, tikai daži saņēma Kultūras ministrijas atbalstu – festivāls "Kremerata Baltica" un daļa Turaidas muzejrezervāta projektu. Kad sapratām, ka visi projekti jeb mūsu radošās ieceres būs jāfinansē pašiem, taisījām inventarizāciju un palikām pie 15 pasākumu cikla. Būs septiņi lielie festivāli desmit dažādās norišu vietās – pilsdrupās, koncertzālē "Baltais flīģelis", sporta trasēs un citur. Protams, tie nebūs pasākumi tikai elitārai publikai ar dārgām biļetēm. Ļoti daudz pasākumu būs bez maksas.
– Kad sāksies šis pasākumu maratons?
– Rīga EKG gada programmu atklās 18. janvārī ar grāmatu draugu ķēdi no vecās uz jauno bibliotēku. No mūsu puses uz turieni arī aizceļos unikāls Latvijas grāmatniecības vēstures un kultūrvēstures liecinieks, kuru no jauna izdevis Turaidas muzejrezervāts. Tas būs 1593. gada grāmatas "Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums" faksimilizdevums.
Šīs grāmatas atklāšanas svētki 11. janvārī Turaidas muzejrezervātā būs arī daļa no mūsu EKG gada atklāšanas pasākuma. Savukārt laikā no 17. līdz 19. janvārim, kad Rīga atklās EKG aktivitātes, 19. janvārī visa uzmanība būs vērsta uz Siguldu. Mēs piedāvāsim pastaigas dabā, kad pilsētvidē būs apskatāma gaismas objektu "Ieziemots Siguldā" ekspozīcija un Francijas kultūras institūta līdzfinansētas "Picto Facto" lielformāta gaismas instalācijas. Ar Britu padomes gādību pie mums atbrauks pasaulē unikāla personība, brits Saimons Beks, kurš nopēdo jeb veido lielformāta zīmējumus un rakstus sniegā, izmantojot sniega kurpes un orientēšanās kompasu.
– Vai esat aprēķinājuši, cik daudz viesu apmeklēs Siguldu?
– Manuprāt, lielākais viesu pieplūdums gaidāms 19. janvārī, kad pie mums ciemosies arī visu bijušo, esošos un nākamo EKG pilsētu pārstāvji. Noteikti arī 8. martā, Ziemas festivāla laikā. Bet vasarā tie būs Opermūzikas svētki un Dabas koncertzāle. Tāpat arī būs vairāki starptautiski notikumi – gan konferences, gan vizītes. Kas nozīmēs, ka Siguldā nemitīgi būs daudz viesu. Visa gada laikā pie mums varētu atbraukt aptuveni 100 000 apmeklētāju.
– Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar sastrēgumiem zelta lapu laikā, vai Sigulda ir gatava tādām ļaužu masām?
– Visi pašvaldības dienesti apjauš, kas viņus sagaida, un jau laikus plāno savu darbu šajā jomā. Galvenais, lai uzņēmēji būtu gatavi uzņemt gan pašmāju, gan ārvalstu viesus. Ir kafejnīcas un restorāni, kas ir ļoti atsaucīgi, bet ir arī tādi, kas ir apmierināti ar rutīnu un neko nevēlas uzlabot. Bet šī būs iespēja vietējiem uzņēmējiem gūt papildu ienākumus! Sarunās ar uzņēmējiem man rodas sajūta, ka viņi vēl nav īsti apjēguši, cik viņiem būtu svarīgi iesaistīties projektā ar savu piedāvājumu. Tas manī rada bažas un mazliet satrauc.
Saprotams, ka tik daudz viesu, kā paredzam uzņemt, mums nav kur izmitināt. Tāpēc plānojam, kā tos, kuri nakšņo Rīgā, atvest uz Siguldu. Sadarbībā ar VAS "Pasažieru vilciens" 19. janvārī uz Rīgu kursēs īpašs svētku ekspresis. Ceram, ka arī visa gada garumā "Pasažieru vilciens" mūs atbalstīs un norīkos speciālus vilcienu reisus uz Siguldu.
– Kā siguldieši vēl var iesaistīties šā gada aktivitātēs?
– Mēs jau vairākus gadus esam eksperimentējuši ar līdzdalības veicināšanu. Rīkojam vairākus pasākumus, kuros vietējie aktīvi piedalās. Tas ir gan maskošanās festivāls, kad paši gatavojam maskas, gan saulgriežu tradīciju kopīga mācīšanās, gan iesaistīšanās Ziemas festivāla aktivitātēs. Arī šogad būs neskaitāmas iespējas līdzdarboties. Kaut vai pašceptu kūku un tējas tirgošana stacijas laukumā. Tas, kā mēs ieraugām šo iespēju, ir atkarīgs no katra paša.
EKG programmā būs iesaistīti visi pašdarbības kolektīvi – gan tad, kad uzstāsies ar priekšnesumiem, gan tad, kad darbosies kā brīvprātīgie palīgi.
– Kad EKG projekta gads būs galā, kas notiks tālāk?
– Šogad vēl nekas nebeigsies. Mēs vēl nebūsim realizējuši visus infrastruktūras projektus, jo Kultūras centra rekonstrukciju plānojam sākt 2015. gadā. Tāpat attīstīsim tos projektus, kas ir "pārdodami" Eiropas mērogā. Šis gads arī inventarizēs lietas, ko mums darīt tālāk.
Skaidrs ir viens: ja viesi, kas mūs šogad apmeklēs, ieraudzīs mūsu potenciālu, viņi atgriezīsies Siguldā vēl un vēl. Tāpēc šis gads ir ļoti svarīgs visām iesaistītajām pusēm – gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
Iepriekš:
Mazais cinītis palīdzēs vilkt nozīmīgo Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu