Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Mēs katrs sēžam savā kaktiņā, rosāmies ar savām mazajām problēmiņām, cits citu zākājam, valdību lamājam, bet esam gatavi aizmirst par sevi un steigties palīgā, tiklīdz kādam notikusi īsta nelaime. Un tas ir labi. Tas nozīmē, ka neesam pazaudējuši cilvēcību, labestību un spējam pacelties pār savām ikdienas rūpēm, kad īsta nelaime skar līdzcilvēkus.

21. oktobrī savu māju un visu iedzīvi ugunsgrēkā zaudēja ķekavietis Egils Krieviņš. Neskaitāmi cilvēki ziedoja gan naudu, gan mantas, gan ar darbu palīdzēja nelaimē cietušajam.

"To nevar izstāstīt, tas bija fantastiski! Uz kaut ko tādu es nebiju cerējis! Tāds atbalsts un atsaucība! Man bija ļoti neērti, kad atbrauca 52 cilvēki palīdzēt visu nokopt, sakopt, būvgružus novākt. Brīnišķīgi cilvēki! Pašvaldība novietoja šeit lielo konteineru, lai visu var aizvest. Pašvaldība piešķīra pabalstu, iedeva istabiņu sociālajā mājā. Un caur ziedot.lv saziedota naudiņa jaunai mājiņai," sirsnīgu pateicību pauž E. Krieviņš.

Vīrietis dzīvo klusā vietā meža ielokā, kur netālu tek upīte Titurga. "Esmu sens ķekavietis, un, kad dalīja zemi, prasīju šeit – pie meža. Man patīk svaigs gaiss un tas, kā mežs smaržo pirms un pēc lietus, kā mežā šalc vējš. Agrāk man bija kazas. Bet visapkārt sāka būvēt mājas, un visās mājās parādījās suņi, kas sakoda kaziņām kājas un tesmenīšus. Vienu daļu zemes pārdevu, tad varēju atļauties būvēt māju. Nu tagad tā naudiņa ir nodegusi," stāsta sirmais kungs, kurš pēc profesijas ir dārzu ierīkotājs – daiļdārznieks, tāpēc pilnīgi saprotama ir viņa mīlestība pret dabu.

Arī Ķekavā ir viņa ierīkotie dārzi. Un Rīgā – Neredzīgo biedrībā un tagadējā Prezidenta pilī, toreizējā Skolēnu pilī, par ko E. Krieviņš saka: "Toreiz tur bija milzīgas izdedžu kaudzes kā ogļu raktuvēs. Lēnām, pamazām tās kaudzes tika likvidētas un ierīkots iekšpagalms. Lai jaunai paaudzei ir estētiska vide. Es tur apzaļumoju, stādīju un ierīkoju dobes ar rododendriem. Tagad tur viss ir noasfaltēts, lai ir, kur mašīnām stāvēt."

Viņam pašam patīk zaļi dārzi, ar lieliem kokiem. "Manā dārzā jau auga lieli bērzi, tāpēc jāizdomā bija tikai akcenti. Tādu kā torti es savu dārzu negribu. Bet cilvēkam vienmēr ir jādzīvo un jādara tā, kā patīk! Citu gaumei es piekrītu, bet sev tādu negribu."

E. Krieviņam būs dziļurbuma aka, jo līdz šim viņš izmantoja lietus ūdeni. Sirmgalvis stāsta, ka vislabākā tēja esot no tīra lietus ūdens. Vēl kāds kaimiņš, kuram ir mazs traktoriņš, pieteicies palīgos – ar viņa palīdzību varēs izrakt tranšeju un ūdensvadu aizvadīt līdz jaunajai mājai.

"Mums Latvijā ir ļoti atsaucīgi cilvēki. Kā man saziedoja! Kā saziedoja Zolitūdes traģēdijai! Es atceros arī barikādes laikus. Sīkas, vecas tantiņas nāk ar savām somiņām, sasmērējušas maizītes, savārījušas tēju. Doma baznīcā skan ērģeles, sanitārais dienests visu laiku strādā. Karavīru virtuve gatavo siltu ēdienu," atceras E. Krieviņš.

Mēneša laikā E. Krieviņš tiks pie jaunas saliekamās mājas, kuru iegādāsies par saziedoto naudiņu. "Kad būs jumts virs galvas, tad varēs domāt par pārējo. Es izglābu veļas mazgājamo mašīnu, bet ledusskapi neizdevās. Ja nu kādam ir lieks lielāks ledusskapis, tad man ļoti noderētu. Tajā es varētu sasaldēt krājumus ziemai," piebilst pensionārs, kurš nākamgad svinēs jau 80 gadu jubileju.

Iepriekš:
Latvijā tomēr ir labsirdīgi cilvēki – nodegušās mājas saimniekam dienas laikā saziedo 5000 latu