Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tas nozīmē, ka mūsu tautas sirds pukst un izmisuma brīžos mēs spējam atmest lieko un mobilizēties: palīdzēt, aizstāvēt, ziedot naudu, organizēt labdarības koncertu, apbalvot varoņus glābējus... Tas ļoti silda sirdi un dod cerību par mūsu valsti.

Tai pašā laikā nevaru nedomāt par to absurdu, ka mūsu valstī legāli tiek nogalināti dzīvi cilvēki. Par to, ka ieradušies nelaikā. Par to, ka kādam tai brīdī traucē. Tie ir mūsu nedzimušie bērni. Katru dienu aptuveni 27 – vesela klase. Ar ārstu rokām. Ar vecāku atļauju. Mūsu demogrāfiskās katastrofas apstākļos. Mēs, sabiedrība, klusējot to pieļaujam. Vainīgie netiek meklēti. Atbalsts krīzes grūtniecībā nokļuvušām ģimenēm/māmiņām no valsts – tuvu nullei.

Papētot abortu iemeslus, biežākie izrādās sociāli ekonomiskie jeb materiālie apstākļi – aptuveni 2/3 abortu gadījumu. Tātad māmiņas nejūtas pietiekami nodrošinātas, lai parūpētos par sevi un bērniņu. Un te ir mūsu – sabiedrības – iespēja palīdzēt. Kāpēc gan mēs nevarētu atdot pašiem vairs nevajadzīgos ratiņus, bērnu gultiņu, drēbītes utt. vai ziedot palīdzības organizācijai šim mērķim? Interesanti, ka Krīzes Grūtniecības centrs (KGC) ir aprēķinājis, ka vienas dzīvības saglabāšanai nepieciešami 300 latu. Tā ir summa, lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības preces bērniņam un mammai – ratiņus, gultiņu, drēbītes, higiēnas piederumus dzemdībām un bērna kopšanai. Papildus tam Kraukļa fonds, kas nodarbojas ar krīzes situācijā esošu ģimeņu atbalstu pārtikas jomā, ir gatavs parūpēties arī par grūtnieču un jauno māmiņu nodrošināšanu ar pārtiku, pateicoties ziedotāju atbalstam. Un šīs nav vienīgās palīdzības organizācijas.

Iedomājies, tikai 300 latu – tā ir dzīvības cena! Kā apgalvo KGC vadītāja Judīte Briede-Jureviča, "jo vairāk būtu iespējams nodrošinām māmiņām šīs pirmās nepieciešamības lietas, jo vairāk arī izvēlētos saglabāt bērniņa dzīvību". Ļoti līdzīgu atbalsta sistēmu realizē arī citas NVO pasaulē – tā ļoti labi darbojas, un māmiņas, turot rokās savus bērnus, ir neizsakāmi pateicīgas par atbalstu krīzes brīdī, kas ļāva izvēlēties bērna dzīvību. 300 latu – tā daudziem ir nozīmīga summa, patiesībā daudzi pat neaizdomājas, ka par šo summu tiešām var nodrošināt pamatlietas bērniņam, kaut arī lietotas.

Tas ļoti atgādina slaveno filmu "Šindlera saraksts", kurā vācu uzņēmējs "atpirka" no nacistiem ebrejus, izglābjot viņus no holokausta nāves. Filmas beigās, kad izglābtie ebreji viņam bija neizsakāmi pateicīgi par dzīvību, viņš nožēlā raudāja un teica, ka būtu varējis izglābt vēl kādus, pārdodot savu mašīnu, nozīmīti, mēteli.

Dārgie deputāti, valdības pārstāvji! Ir nepieciešami aptuveni divi miljoni latu gadā, lai dotu iespēju ģimenēm un māmiņām saglabāt gaidāmā mazuļa dzīvību. 300 latu par katru cilvēku. Papildus esošajai dzimstībai tas varētu nodrošināt pat līdz 7000 bērnu gadā pieaugumu mūsu tautai! Attiecīgi šo finansējumu varētu piešķirt ikvienai māmiņai, kurai ir ļoti svarīgs materiālais atbalsts, lai izlemtu par labu dzīvībai. To varētu darīt ar labdarības organizāciju un sociālo dienestu palīdzību. Mēs tērējam simtiem miljonu latu aizsardzības budžetam vien, simtiem miljonu latu labklājības budžetam, tostarp bez vēlētāju piekrišanas tiek finansēta mistiska dzimumu līdztiesības programma utt. Šajos apstākļos divi miljoni ir atrodama summa. Šis būtu pirmais darbs jaunajai valdībai.

Vēl viens resurss dzīvības vērtības paaugstināšanai un reālai dzimstības veicināšanai – izbeigsim abortus. Mēs dziļi sirdī zinām, ka aborts ir dzīvības pārtraukšana – slepkavība. To zina gan ginekologi, kuri redz gabalos saraustīto ķermenīti, gan arī sievietes, kuras to atļauj, – ilgstošā vainas apziņa un nožēla neļauj šo lietu uzskatīt par vienkāršu "medicīnisku procedūru".

Nesen sevi pieķēru pie domas, ka vērtēju mātes dzīvību augstāk par bērna (nedzimuša) dzīvību. Kāpēc? Jo biju iedomājusies, ka aborts Latvijā ir nepieļaujams, izņemot vienu gadījumu – mātes dzīvības apdraudējums. Bet, ja tā padomā – kāpēc gan mātes dzīvība būtu jāvērtē augstāk par nedzimuša bērna dzīvību? Ar ko māte Radītāja priekšā ir labāka par bērnu? Un es sapratu, ka kļūdījos. Mēs visi – jauns vai vecs, spēcīgāks vai mazāk spēcīgs, dzimusi vai nedzimusi dzīvība – esam vienlīdzīgi Dieva priekšā, ar vienādām tiesībām dzīvot.

Turklāt nav lielākas mīlestības, ja kāds atdod savu dzīvību par citu. Ir Viens, kurš ir dzīvības devējs, un Viens, kurš to arī paņem. Tāpēc nedzimušu bērnu dzīvības godināšana, nepieļaujot abortus – bērnu masveida nogalināšanu, ir otrs priekšlikums, kuru aicinu ieviest dzīvē jaunajai valdībai.

"Maxima" nelaime mums visiem lika apstāties un padomāt par standartiem, kuri ir neaizskarami un svēti. Būvniecībai ir jābūt drošai, kvalitatīvai, brīvai no korupcijas, jo mums rūp sava un apkārtējo dzīvība. Kā būs ar nedzimušas dzīvības neaizskaramības standartu? Vai mēs klusējot turpināsim akceptēt morāli nepieļaujamo?
Lai derīgām pārdomām pilns un sirsnīgs šis adventes laiks.

Iepriekš:
Kāpēc dzīvības aizstāvji neiestājas pret nāvessodu?
Divu bērnu māmiņa: "Varbūt pietiek dziedāt?!"

Demogrāfija: ģimene, laulība, dzīvības svētums
"Par dzīvību": Dzīvība sākas no ieņemšanas brīža