Pēc jūsu domām, vai ir pareizi, ka Latvijā ir atcelts nāves sods?
Sākšu nedaudz ar vēsturi. Kad toreizējais prezidents Guntis Ulmanis izsludināja nāvessoda moratoriju, bija tiesneši, kas turpināja piespriest nāvessodus. Tādi bija kādi pieci vai seši. Viņi neuzņēmās piespriest mūža ieslodzījumu un atstāja šī jautājuma izlemšanu valsts prezidentam. Arī es tajā laikā biju pret to, jo tie noziegumi, par kuriem deva augstāko soda mēru, bija pabriesmīgi.
Man bija izdevība, strādājot Ieslodzījuma vietu pārvaldē, dabūt visus to cilvēku datus, kuri sodīti ar nāvi no 1960.gada. Tie bija apmēram 120 cilvēki. Tur bija gan ļoti nežēlīgi noziegumi, bet bija arī tādi, kur, piemēram, nožņaudza pudeles brāli pēc kopīgas iedzeršanas, vai aplaupīja tanti, atņēma 150 rubļus un ar dažiem dūrieniem nodūra.
PSRS laikā nāvessodu varēja saņemt arī par noziegumu, ko mūsdienās traktētu kā slepkavību bez iepriekšēja nodoma vai bez vainu pastiprinošiem apstākļiem. Tās bija, kā teiktu tagad, sadzīves slepkavības, par kurām pašreiz piespriestu astoņus gadus cietumā. Tad, kad sākās moratorijs, varbūt arī nāvessodi nebija samērīgi. Mēs jau nezinām, varbūt tas, kas saņēma augstāko soda mēru par pudeles brāļa noslepkavošanu, jau iepriekš bija tiesāts par līdzīgiem noziegumiem.
Toreiz, kad izņēma ārā nāvessodu, man likās, ka tas ir neprāts un muļķība, ko mēs darām. Tagad ir pagājuši gadi, un saprotu, ka atpakaļceļa vairs nav. Es sameklēju, kas bija pirmais noziedznieks, ko prezidents apžēloja. Tas bija tāds Stalidzāns, kurš dzērumā piekāva sievasmāti un sievu, kuras abas nomira. Viņš bija tāds sadistisks dzērājs, kurš jau iepriekš bija tiesāts un kuram padomju laikā simtprocentīgi tiktu izpildīts nāves sods.
Vai mūsu sabiedrība ir gatava tam, ka nepastāv nāvessods?
Ja mēs veiktu iedzīvotāju aptauju, un īsi pirms tam būtu atklāts kāds šausminošs noziegums, domāju, ka balsis sadalītos pusi uz pusi. Ja to veiktu laikā, kad sabiedrība kādu laiku nav nošūmējusies, tad tas procents būtu mazāks. Sabiedrība pa šiem gadiem jau ir apradusi, ka nāvessoda nav. Vecākā paaudze noteikti teiktu, ka vajag nāvessodu, savukārt jaunākie, ka varbūt nevajag.
Es arī sevi esmu ķēris pie domas, ka vajadzētu atjaunot nāvessodu, piemēram, kad ir runa par to pašu Ivaru Grantiņu, kurš pastrādāja trīs nežēlīgas slepkavības, nogalinot gan savu bērnu māti, gan meitu, un apgānīja nogalinātās, vai to pašu Inčukalna Justīni, kuru izvaroja un nogalināja cilvēks, kas jau iepriekš bija pastrādājis šādus noziegumus. Es neslēpšu – esmu domājis, cik žēl, ka mums vairs nav nāvessoda.
Vai nāvessoda esamība atturētu no šādiem noziegumiem?
Vai tas, ka mums ir bargi sodi par auto vadīšanu dzērumā, attur no braukšanas dzērumā? Kad cilvēks apsēžas pie šņabja pudeles, viņš taču nedomā – tā, tagad es iedzeršu un tad braukšu. Parasti vispirms iedzer un tad izdomā, ka nekas jau nebūs, ja arī brauks. Tas pats ir ar noziegumiem. Lielākā daļa noziegumu tiek pastrādāti dzērumā. Lielākoties tie nav iepriekš plānoti. Protams, ir tādi, kas iepriekš rūpīgi plāno noziegumu, un tas viņus varbūt atturētu. Lai gan arī mūža ieslodzījums ir bargs sods, jo apžēlošanu var prasīt tikai pēc 25 gadiem.
Otru apžēloto – Pirožņikovu, kurš bija jau vienreiz bija tiesāts par slepkavību, notiesāja par dubultslepkavību, jo cietumā viņš nosita savu kameras biedru. Pēc apžēlošanas viņš cietumā kādus desmit gadus nosēdēja kaut cik normāli, pēc tam jau sākās slimības, un beigās viņš vairs pat paiet nevarēja. Nu, nav tā dzīve cietumā nekāda vieglā. Arī tas ir smags sods.
Bet tajā pašā laikā mēs, visa sabiedrība, maksājam par to, ka viņi sēž cietumā, viņus tur baro, apģērbj un vēl nodrošina apsardzi. Vai tas ir loģiski?
Ja mums Latvijā būtu tikai uz mūžu notiesātie kādi 60 vai 70, un tikai viņi būtu jāuztur, tad, protams, liktos, ka tas nav pareizi. Tomēr mums ir 5200 ieslodzīto. Kur paēd pieci tūkstoši, tur tie 70 vairs nav jūtami. Lai gan tie, kuri ir pret nāvessodu, parasti argumentē – bet ja nu viņš nav vainīgs, ja nu tiesa kļūdās.
Manuprāt, par tādām situācijām varēja runāt padomju laikā, bet ne pēdējo 20 gadu laikā. Nav bijušas rupjas kļūdas. Vai, attaisnojot vienu kļūdu, atļaut dzīvos 70 nekļūdām? Tas ir jautājums. No otras puses – es neesmu Dievs, lai lemtu, vai cilvēkam dzīvot vai nē.
Kas ir tie noziegumi, par kuriem tomēr būtu vēlams, ka varētu piespriest nāvessodu?
Pirmkārt, slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos, kur ir divi un vairāk vainu pastiprinošu apstākļu. Spīdzināšana, nepilngadīgais, grūtniece, izvarošana. Šādos gadījumos es nešaubīgi tiesneša vietā dotu nāvessodu.
Bet, ņemot vērā visas Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības, tas pat teorētiski nav iespējams. Vai tad jāstājas ārā no Eiropas Savienības?
Pietiktu tikai ar indikācijām, ka mēs sākam apsvērt domu par teorētisku nāvessoda atjaunošanu, kad te saskrietu no Eiropas visi iespējamie cilvēktiesību aizstāvji, un mūsu pašu cilvēktiesību aizstāvji šo ideju nožmiegtu pašā iedīglī. Tas ir nopietnāk nekā viena soda mēra atjaunošana.
Taču Amerikā joprojām pastāv nāvessods un tur pat nedomā to atcelt.
Arī Krievijā, Ķīnā, turklāt tiek bieži pielietots.
Un tomēr noziedzība šajās valstīs ir augstāka nekā Latvijā.
Latvijā ir 200 noziedznieki uz 100 tūkstošiem. Amerikā ir divi miljoni ieslodzīto uz 200 miljoniem iedzīvotāju. Ir arī redzēts "National Geografic", kādas ir viņu ieslodzījumu vietas. Nu diezgan pabēdīgi. Bet amerikāņi nevienam nemāca, kā pareizi dzīvot ar savu piemēru. Arī Eiropas Savienībā ir valstis, kur cietumi ir briesmīgāki nekā Latvijā. Tāpat Rumānija, Bulgārija, arī Francija, Itālija. Tās valstis mūs nemāca. Norvēģija un Zviedrija – tur, manuprāt, ir cita galējība. Ja sieviešu cietumā pēc sūdzībām, ka nav solārija, ieliek arī solāriju.
Cik bieži ir tādas situācijas, kad šķiet, ka nenāktu par sliktu, ja piespriestu nāvessodu?
Nu, kādi divi, trīs gadījumi gadā. Tas būtu par vairākkārtīgām slepkavībām vainu pastiprinošos apstākļos.
Kā vērtējat to, ka laiku pa laikam uzvirmo diskusija, ka nepieciešams atjaunot nāvessodu?
Tas ir diezgan loģiski, īpaši pēc tādiem sabiedrību šokējošiem noziegumiem. Ko šī diskusija dod? Atgādina, ka kādreiz bija tā, bet tagad ir tā. Diemžēl mēs nevaram neko mainīt, lai vai kādi notikumi izraisītu diskusiju. Taču padiskutēt un parunāt par to vajag.
Atgādinām, ka portāls "Apriņķis.lv" sāk jaunu diskusiju ciklu par nāvessoda , kura laikā tiks aicināti izteikties visdažādākie ļaudis par to, vai nāvessoda atjaunošana Latvijā nāktu sabiedrībai par labu, vai nāvessoda bieds atturētu no smagu noziegumu pastrādāšanas un citiem ar nāvessodu saistītiem jautājumiem.
Iepriekš:
Advokāts Alliks: sabiedrība ar zemu morāli bez nāvessoda nespēj