2011. gadā mūžīgā aizgāja 4341 Pierīgā dzīvojošais, bet pagājušajā gadā tas jau bija nedaudz lielāks, proti, 4380 cilvēki, liecina informācija Slimību un profilakses centra (SPKC) nule kā izdotajā informācijas apkopojumā "Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 2012".
|
Skaitļi nav mazi, ja skatās uz tiem attiecībā uz 100 000 iedzīvotāju, jo 2011. gadā tie bija 1170 pierīdznieki, bet jau pērn – 1183,6. Jāteic, ka Pierīga uz vidējā Latvijas fona izskatās cerīgāk nekā, piemēram, Latgale, no kuras par pāris simtiem atpaliek vien Vidzeme, Kurzeme un Zemgale.
Visbiežākie nāves cēloņi nav mainījušies jau vairākus gadus, arī divi pēdējie nav izņēmums. Sirds un asinsvadu slimības prasījušas 2330 Pierīgā dzīvojošo cilvēku dzīvību 2011. gadā, bet pērn tas bija nāves iemesls 2359, kas ir par 29 cilvēkiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tātad uz 100 000 iedzīvotāju tie bija 628 2011. gadā un 637,5 2012. gadā.
Lai gan arī šī tendence ir progresējoša, gandrīz pusotru reizi mazāk nekā sirds un asinsvadu slimības pierīdznieku dzīvību ir prasījuši audzēji. No onkoloģiskām saslimšanām 2011. gadā mira 912 cilvēki, bet pērn – 1001. Tas nozīmē, ka uz 100 000 Pierīgas iedzīvotāju 2011. gadā mira 245,8, bet nākamajā jau šis skaitlis bija 270,5.
Trešais visbiežāk izplatītākais nāves iemesls Pierīgā ir ārēji nāves cēloņi, piemēram, noslīkšana, sadegšana, ar dzīvību nesavainojamas traumas pēc auto avārijām un citi. Tieši kāds no šiem iemesliem ir bijis liktenīgs 324 Pierīgas iedzīvotājiem 2011. gadā un 293 2012. gadā. Šeit gan vērojama minimāla pozitīva tendence, jo uz 100 000 iedzīvotājiem 2011. gadā tie bija 87,3, bet gadu vēlāk – 79,2.
Lai gan ir 21. gadsimts, šajā SPKC apkopotajā informācijā redzams, ka ir krietns pulciņš tādu aizgājēju, kuru slimības simptomi un nāves cēloņi mediķiem ir palikuši nenoskaidroti. 2011. gadā Pierīgā tādi bija 199 gadījumi, bet 2012. – 160. Tas nozīmē, ka uz 100 000 iedzīvotāju tie bija 53,6 cilvēki 2011. gadā un 43,2 2012. gadā.
Tāpat vidēji pusotrs simts cilvēku miruši no gremošanas slimībām, aptuveni 50 vīrieši no uroģenitālām saslimšanām, bet 2011. gadā 58, savukārt 2012. gadā par desmit cilvēkiem mazāk miruši no infekcijas slimībām. Nedaudz vairāk par simts pierīdzniekiem mūžībā elpošanas sistēmas slimību dēļ. Vismazāk dzīvību prasījušas iedzimtas anomālijas. 2011. gadā no tādām miruši 14 pierīdznieki, bet nākamajā gadā – uz pusi mazāk.
Ar mirstības tendencēm Latvijas pilsētās un novados var iepazīties šeit.
Iepriekš:
Pierīgā pašnāvību skaits pusotru reizi lielāks nekā galvaspilsētā
Pierīgā pērn sarucis ārstu skaits
HIV inficēto skaits turpina palielināties, visvairāk slimo Olainē un Salaspilī